ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 210

Dilatācijas kardiomiopātija

Dilatācijas kardiomiopātija ir sirds patoloģija, ko raksturo sirds kambaru, it īpaši kreisā sirds kambara, tilpuma pieaugums un sirds mazspēja, kas visbiežāk izpaužas sistoliskās funkcijas traucējumā. Par primāro tiek uzskatīta forma, kas nav sai ...

Hipertensīvā sirds slimība

Hipertensijas gadījumā novēro sirds hipertrofiju. Sirds hipertrofija ir iemesls daudzām blakusparādībām - miokarda disfunkcijai, sirds dilatācijai, hroniskai sirds nepietiekamībai un pēkšņai nāvei. Klīniskos pētījumos ir konstatēts, ka neliels, b ...

Koronārais X sindroms

Koronārais X sindroms raksturojas ar sāpēm krūtīs, bet koronārie sirds asinsvadi nav izmainīti. Vairumam pacientu ir konstatējami mikrovaskulāri bojājumi, tādēļ to mēdz saukt par mikrovaskulāro stenokardiju. Atsevišķi pētījumi ir atraduši saikni ...

Miokarda infarkts

Miokarda infarkts jeb sirdstrieka ir viens no išēmiskās sirds slimības veidiem, kam raksturīga miokarda daļas išēmiskā nekroze sirds asinspiegādes traucējumu dēļ.

Smadzeņu insults

Smadzeņu insults jeb smadzeņu trieka ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums. Akūtus asinsrites traucējumus galvas smadzenēs sauc par cerebrālo insultu, bet muguras smadzenēs - par spinālo insultu. Insultu visbiežāk izraisa asinsvadu slimības - ...

Stabilā stenokardija

Stabilā stenokardija ir sindroms, kam raksturīgs diskomforts krūtīs, žoklī, plecā, mugurā vai rokās, ko tipiski izraisa fiziska slodze vai emocionāls stress. To atvieglo miera stāvoklis vai nitroglicerīns. Pirmo reizi terminu "stenokardija" 1772. ...

Takocubo kardiomiopātija

Takocubo kardiomiopātija ir unikāls neišēmisks sindroms, kurai raksturīgs pēkšņs sirds muskulatūras daļas vājums. Tā kā šis vājums var rasties pēc emocionāliem pārdzīvojumiem, piemēram, tuvinieka nāves, izšķiršanās vai ilgstoša stresa, tad šo sas ...

Šistosomatoze

Šistosomatoze ir šistosomu - asinīs mītošu parazītisku sūcējtārpu jeb trematožu - izraisīta helmintoze. Tai raksturīgs dermatīts slimības sākuma posmā, vēlāk attīstās drudzis, nātrenes veida izsitumi, organisma intoksikācija, liesas palielināšanā ...

Urīnceļu infekcija

Urīnceļu infekcija ir infekcija, kas skar urīnceļus. Biežāk ar to slimo sievietes, tas saistāms ar anatomiskām īpatnībām – īsu urīnizvadkanālu. Galvenokārt ierosinātāji ir gramnegatīvi mikroorganismi. Pirmajā vietā ir Escherichia coli, kas ierosi ...

Papiross

Papirosi ir zīdpapīra čaulītēs iepildīta smalki sagriezta dzeltenā tabaka. Šai čaulītei klāt ir pielīmēta vēl viena čaulīte, kas ir bez tabakas un no daudz biezāka papīra. Tā pilda iemutņa funkciju. Ar tabaku pildītā čaulīte sastāda apmēram trešo ...

Parastā smiltene

Parastā smiltene ir pūkaiņu ģints bazīdijsēne, kas aug Ziemeļamerikā un Eirāzijā, arī Latvijā. Tā ir sastopama smilšainos priežu mežos, it īpaši piejūras kāpās. Lai gan parastā smiltene tiek uzskatīta par vērtīgu un garšīgu ēdamo sēni, pēc vairāk ...

Apaļsporu bisīte

Apaļsporu bisīte ir Latvijā reti sastopama iespējami indīga asku sēne. Tā parasti sastopama maijā - jūnijā un viegli atšķirama no parastajām ēdamajām sēnēm pēc tās cepurītes neregulāri krokotā, smadzeņveidīgā izskata.

Bisītes

Bisītes jeb ķerveļi ir Latvijā vidēji bieži sastopamu asku sēņu ģints, kura 21. gadsimta sākumā saturēja ap 40 zināmu sugu, no kurām Latvijā atrastas 4 līdz 6. Divu sugu piederība bisītēm vēl tiek apšaubīta - vairoga bisītes un apaļsporu bisītes, ...

Brūnā mušmire

Brūnā mušmire ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne. Sastopama salīdzinoši reti un galvenokārt tikai Ziemeļeiropā, Austrumeiropā un Aļaskā. Sēnes augļķermeņi atgādina sarkano mušmiri un agrāk tā tika uzskatīta par sarkanās mušmires pasugu. N ...

Dārza dižsardzene

Dārza dižsardzene ir Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņus nav ieteicams izmantot pārtikā. Daļa autoru uzskata, ka šī sēne ir sarkstošās dižsardzenes pasuga. Latvijas mikologi pievienojušies uzskatam par tās iekļaušanu zaļlapīšu ...

Dižā bisīte

Dižā bisīte ir Latvijā bieži sastopama indīga asku sēne. Tā parasti sastopama agrā pavasarī un viegli atšķirama no ēdamajām sēnēm pēc tās cepurītes nelīdzenā, smadzeņveidīgā izskata.

Garkāta bisīte

Garkāta bisīte ir Latvijā ļoti reti sastopama iespējami indīga asku sēne. Latvijā fiksēts tikai viens atradums 2019. gadā. Tāpat kā vairums bisīšu, parasti sastopama agrā pavasarī un viegli atšķirama no ēdamajām sēnēm pēc tās cepurītes nelīdzenā, ...

Indīgā atmatene

Cistīdas: 25 - 35/13 - 20 µm. Sporas: gludas, plati elipsoīdas, gaiši purpurbrūnas, masā tumši brūnas, ar dīgšanas atveri un eļļas pilienu katrā sporā, 5 - 7/3 - 4 µm. Lapiņas: sākumā bālas vai sārtas, vēlāk šokolādes brūnas, ļoti šauras, brīvas, ...

Kailā mietene

Kailā mietene ir indīga sēne. Cepurīte diezgan plata. Kātiņš salīdzinoši garš. Kailo mieteni agrāk uzskatīja par ēdamu sēni. Tagad kailo mieteni uzskata par indīgu. Neraugoties uz to, daži kailo mieteni joprojām lieto uzturā. Kailā mietene satur ...

Panteru mušmire

Panteru mušmire - indīga sēne. Cepurīte jaunām sēnēm pusapaļa, vecākām izpletusies līdz 10 cm plata, brūna, ar dzeltenīgu vai pelēku nokrāsu, pārklāta baltām, bieži vien koncentriskām plēksnītēm. Kātiņš garāks par cepurītes platumu, balts, ar pla ...

Parastā bisīte

Parastā bisīte jeb ķervelis ir Latvijā bieži sastopama indīga asku sēne. Tā parasti sastopama agrā pavasarī un viegli atšķirama no ēdamajām sēnēm pēc tās cepurītes nelīdzenā, smadzeņveidīgā izskata. Parasto bisīti un bisīšu ģinti aprakstījis E. M ...

Rudens bisīte

Rudens bisīte, arī rudens ķervelis un bīskapa cepure ir Latvijā vidēji bieži sastopama asku sēne. Atšķirībā no pazīstamākajām bisītēm, tās parastais augšanas laiks ir rudens un arī izskats ievērojami atšķiras no pavasara bisītēm. Par tās ēdamību, ...

Rūgtā sērsēne

Rūgtā sērsēne ir indīga virpainīšu dzimtas sēne. Cepurīte bēšā krāsā, lapiņas zaļganas, ciešas. Kātiņš salīdzinoši garš, tādā pat krāsā kā cepurīte. Koksnes saprotrofs. Aug uz celmiem pušķos, ļoti reti pa vienai. Mīkstums dzeltenīgs, ar ļoti rūgt ...

Sarkanā mušmire

Sarkanā mušmire ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne. Sarkanās mušmires dabiskā izplatības vide ir Ziemeļu puslodes mērenās joslas meži, bet mūsdienās sēne ir ievazāta visā pasaulē. Lai arī sarkanās mušmires tiek uzskatītas par ļoti indīgām ...

Smailā stiklene

Smailā stiklene ir Latvijā bieža stikleņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir vāji indīgi. 2021. gadā Latvijas Mikologu biedrība to pasludinājusi par gada sēni.

Velna beka

Velna beka ir Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir vāji indīgi. Citi sēnes latīniskie nosaukumi - Boletus satanas, Tubiporus satanas un Suillus satanas. Retuma dēļ Latvijā aizsargājama.

Violetbrūnā mušmire

Violetbrūnā mušmire ir indīga sēne. Cepurīte jaunām sēnēm zvanveida, vēlāk izpletusies līdz 10 cm plata, sarkanbrūna ar violetu nokrāsu, pa lielākajai daļai ar putraimveidīgām pārslām, dažreiz kaila. Kātiņš samērā tievs, pelēcīgi violets, ar tumš ...

1.4-benzohinons

1.4-benzohinons, kuru bieži sauc par para-hinonu vai vienkārši par hinonu, ir vienkāršākais hinonu pārstāvis - dzeltena kristāliska viela, kuras īpatnējā smarža atgādina hlora smaku. Para-hinons destilējas ar ūdens tvaiku un viegli sublimējas. No ...

Acetonciānhidrīns

Acetonciānhidrīns ir organisks savienojums, kura molekulā pie viena un tā paša oglekļa atoma ir hidroksilgrupa un nitrilgrupa. Šādus savienojumus sauc par ciānhidrīniem jeb α-oksinitriliem. Acetonciānhidrīns ir bezkrāsains, viegli uzliesmojošs, ā ...

Amonija dihromāts

Amonija dihromāts 2 Cr 2 O 7) ir oranžsarkani monoklīni kristāli, kas labi šķīst ūdenī. Tas ir dihromskābes amonija sāls. Amonija dihromāts šķīst arī etanolā, nešķīst acetonā.

Arsēns

Arsēns ir ķīmiskais elements ar simbolu As un atomskaitli 33. Periodiskajā tabulā arsēns ir 4. perioda un 15. grupas elements. Arsēns reti ir sastopams tīrā veidā, tas galvenokārt ir atrodams sulfītos. Tas pieder pie pusmetāliem. Atkarībā no modi ...

Bārija hidroksīds

Bārija hidroksīds 2) ir balta, kristāliska viela. Tas parasti ir sastopams monohidrāta veidā 2 H 2 O). Bārija hidroksīds ir stiprs sārms, tas ir kodīgs un toksisks. Tas veidojas, bārija oksīdam reaģējot ar ūdeni. Bārija hidroksīda šķīdumu sauc ar ...

Bārija hlorīds

Bārija hlorīds ir balta, higroskopiska, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Tas ir viens no nozīmīgākajiem šķīstošajiem bārija savienojumiem.

Bārija karbonāts

No bārija karbonāta sastāv samērā rets minerāls - viterīts. Bārija karbonāts lēnām reaģē ar sulfātus saturošiem ūdeņiem, veidojot bārija sulfātu, tāpēc dabā sastopamais bārija karbonāts no ārpuses mēdz būt pārklāts ar bārija sulfātu.

Bārijs

Bārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ba un atomskaitli 56. Bārijs ir sārmzemju metāls. Bārijs ir ķīmiski aktīvs, tāpēc dabā nav sastopams brīvā veidā, bet galvenokārt karbonātu un sulfātu veidā. Bārija karbonāts un sulfāts ir visai mazšķīstoša ...

Berilijs

Berilijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Be un atomskaitli 4. Ķīmiskā elementa nosaukums ir atvasināts no minerāla berila nosaukuma, no kura rūdām tas tiek iegūts. Berilijs ir pieskaitāms pie sārmzemju metāliem, tomēr tas ir visai stabils gaisā, ...

Borūdeņraži

Borūdeņraži jeb borāni ir bora un ūdeņraža binārie savienojumi. Tie ir gāzveida, šķidras vai cietas vielas ar ļoti nepatīkamu smaku. Borūdeņražiem raksturīga liela ķīmiskā aktivitāte un sadegšanas siltums, tādēļ tie izraisa interesi kā raķešdegvi ...

Broms

Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35. Broms ir halogēns. Broms ir vienīgais nemetāls, kas normālos apstākļos ir šķidrums. Tas ir gaistošs sarkanbrūns šķidrums, kura tvaiki ir kodīgi un indīgi. Bromam ir iespējamas oksidēšan ...

Bromūdeņradis

Bromūdeņradis ir broma un ūdeņraža binārais savienojums. HBr ir bezkrāsaina gāze ar kodīgu, skābu smaku, daudz smagāka par gaisu. Bromūdeņradis ļoti labi šķīst ūdenī, veidojot stipru skābi - bromūdeņražskābi. 0 °C temperatūrā 1 tilpumā ūdens izšķ ...

Ciānūdeņradis

Ciānūdeņradis tīrā veidā ir bezkrāsains, ļoti viegli gaistošs, toksisks šķidrums, kas labi šķīst ūdenī. Ciānūdeņradis raksturīgi smaržo pēc rūgtajām mandelēm. Tā ūdens šķīdumu sauc par ciānūdeņražskābi jeb zilskābi, kas ir vāja skābe, tāpēc tās s ...

Diciāns

Diciāns, arī cianogēns, 2 - bezkrāsaina indīga gāze ar asu, rūgtajām mandelēm līdzīgu smaržu. Diciāns sastāv tikai no oglekļa un slāpekļa. Ūdenī šķīst ierobežoti; labāk šķīst spirtā, ēterī, etiķskābē. Diciāns deg ar ārkārtīgi karstu, violetu lies ...

Dihlofoss

Dihlofoss ir fosfororganisks savienojums - plaša iedarbības diapazona insekticīds. Atšķirībā no vairākiem citiem fosfororganiskajiem savienojumiem, kas ir kaujas vielas, dihlofoss ir relatīvi maztoksisks siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkam, bet ļot ...

Dimetilsulfāts

Dimetilsulfāts 2 SO 2) ir sērskābes dimetilesteris, spēcīgs alkilējošs aģents. Dimetilsulfāts ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar kušanas temperatūru −26 °C, vārās pie 188.5 °C. Nedaudz šķīst ūdenī, labi - organiskajos šķīdinātājos. Dimetilsulfāta ...

Dzīvsudraba(II) cianīds

Dzīvsudraba cianīds ir dzīvsudraba un zilskābes sāls. Hg 2 ir bezkrāsaina ļoti indīga viela bez smaržas, bet ar ļoti pretīgu garšu. Kristalizējas kā tetraedra formas kristāli. Gaisā pamazām sadalās un kļūst tumšs, tādēļ jāglabā stikla pudelē ar p ...

Dzīvsudrabs

Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80. Dzīvsudrabs ir samērā inerts metāls ar viszemāko kušanas temperatūru - normālos apstākļos dzīvsudrabs ir šķidrums. Dabā dzīvsudrabs ievērojamos daudzumos ir sastopams oksīda veidā.

Etilēnglikols

Etilēnglikols ir bezkrāsas viskozs šķidrums ar saldu garšu. Etilēnglikols ir visvienkāršākais divvērtīgais spirts. Ar ūdeni sajaucas neierobežoti. Par glikoliem sauc vienkāršākos divvērtīgos spirtus. Etilēnglikols ir visplašāk lietotais glikols, ...

Fenols

Fenols tīrā veidā ir bezkrāsaina kristāliska viela ar specifisku smaku. Oksidējoties ar gaisa skābekli, fenola kristāli kļūst sarkanīgi. Ar vārdu fenoli apzīmē arī citus organiskos savienojumus, kur hidroksilgrupa ir tieši saistīta ar benzola gre ...

Fluors

Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9. Fluors ir nemetāls, tas ir pieskaitāms pie halogēniem un ir visaktīvākais no visiem elementiem, kā arī ir indīga viela. Normālos apstākļos fluors ir gāzveida viela, kas ir grūti iegūstam ...

Fluorūdeņradis

Fluorūdeņradis jeb ūdeņraža fluorīds ir bezkrāsains šķidrums ar asu smaku. Tas sāk vārīties jau pie 19.5 °C. Gaisā fluorūdeņradis stipri kūp. Ciets fluorūdeņradis ir ortorombiskas formas kristāli.

Fluorūdeņražskābe

Fluorūdeņražskābe ir fluorūdeņraža ūdens šķīdums. Tā ir vidēji stipra skābe, manāmi vājāka par citām halogēnūdeņražskābēm - tas izskaidrojams galvenokārt ar lielo saites stiprību starp ūdeņraža un fluora atomiem. Fluorūdeņražskābes sāļus sauc par ...