ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 211

Hidrazīns

Hidrazīns ir bezkrāsains, higroskopisks šķidrums ar asu smaku, šķīst ūdenī, spirtos, tvaiki ar gaisu veido eksplozīvu maisījumu; toksisks. Hidrazīns ar ūdeni veido hidrātu, ar skābēm veido hidrazīnija sāļus. Hidrazīns ir vāja bāze, 15 reizes vājā ...

Hlorpikrīns

Hlorpikrīns jeb trihlornitrometāns ir hlororganiskais savienojums, kas pieder pie hlorētajiem nitroalkāniem; to var uzskatīt par hloroformu, kura molekulā ūdeņradis aizvietots ar nitrogrupu. Hlorpikrīns ir bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, kas i ...

Hlors

Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17. Hlors pieder pie halogēniem un tam piemīt tipiskas nemetālu īpašības. Brīvā veidā hlors ir toksiska, korozīva, relatīvi viegli sašķidrināma gāze, kas sastāv no divatomu molekulām Cl 2. ...

Hlorūdeņradis

Hlorūdeņradis ir hlora un ūdeņraža binārais savienojums. HCl ir bezkrāsaina gāze ar asu, skābu smaku. Hlorūdeņradis ļoti labi šķīst ūdenī, veidojot stipru skābi - hlorūdeņražskābi jeb sālsskābi. Mitrā gaisā hlorūdeņradis veido sālsskābes miglu.

Hroma(VI) oksīds

Hroma oksīds jeb hroma trioksīds ir hroma un skābekļa savienojums, kas pieder pie skābajiem oksīdiem. Hroma trioksīds ir tumši sarkana, ļoti higroskopiska kristāliska viela. Labi šķīst ūdenī, veidojot hromskābes šķīdumu. Tādēļ hroma trioksīdu dēv ...

Jodūdeņradis

Jodūdeņradis ir joda un ūdeņraža binārais savienojums. HI ir bezkrāsaina, ļoti smaga gāze ar kodīgu smaku. Jodūdeņradis labi šķīst ūdenī, veidojot ļoti stipru skābi - jodūdeņražskābi. 10 °C temperatūrā 1 tilpumā ūdens izšķīst 425 tilpumi jodūdeņr ...

Kadmijs

Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48. Kadmijs ir samērā mīksts, toksisks metāls. Savienojumos kadmijam parasti ir oksidēšanas pakāpe +2.

Kakodils

Kakodils, saukts arī par dikakodilu jeb tetrametildiarsīnu, ir indīgs eļļains šķidrums ar ārkārtīgi pretīgu, ķiplokiem līdzīgu smaku. Kakodils pieder pie arsēnorganiskajiem savienojumiem - arsīna jeb arsēnūdeņraža atvasinājumiem. Sausā gaisā tas ...

Kālija cianīds

Kālija cianīds ir ciānūdeņražskābes kālija sāls. Tā ir balta, kristāliska, indīga viela, kas labi šķīst ūdenī. KCN kristāli pēc izskata ļoti atgādina parasto cukuru. Etanolā ciānkālijs šķīst slikti, ogļūdeņražos nešķīst.

Kālija dihromāts

Kālija dihromāts ir dihromskābes kālija sāls. Tā ir spilgti oranža kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot oranžu šķīdumu. Kālija dihromāts ir samērā spēcīgs oksidētājs. Tāpat kā visi sešvērtīgā hroma savienojumi, kālija dihromāts ir visai k ...

Metanols

Metanols, ir vienkāršākais spirts. Tas ir indīgs, degtspējīgs šķidrums, ko agrāk ieguva koksnes sausās pārtvaices procesā, tāpēc to dažreiz sauc arī par koka spirtu.

Mikotoksīni

Mikotoksīni - sēnes un latīņu: toxicum - inde) ir toksiski sekundārie metabolīti, ko producē sēņu valsts pārstāvji, pārsvarā dažādi pelējumi. Ķīmiskajā sastāvā ir gan skābes, gan sterolu atvasinājumi, gan aromātiskie savienojumi. Šobrīd zināmi va ...

Nikotīns

Nikotīns ir piridīna grupas alkaloīds - bezkrāsains, eļļains šķidrums, kam ir raksturīga tabakas smaka. Tas ir galvenais tabakas alkaloīds. Nikotīna molekula satur piridīna un pirolidīna heterociklus.

Oglekļa monoksīds

Oglekļa monoksīds ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu. CO pieder pie sāļus neradošajiem oksīdiem. Oglekļa monoksīds veidojas visu oglekli saturošo vielu nepilnīgas sadegšanas procesos. Oglekļa ...

Piperidīns

Piperidīns ir heterociklisks amīns - slāpekli saturošs organiskais savienojums. Piperidīns pieder pie sešlocekļu heterocikliem un to var uzskatīt par pilnīgi hidrogenētu piridīnu. Piperidīns ir bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju amīnu smaku. Jaucas ...

Piridīns

Piridīns ir heterociklisks, slāpekli saturošs, aromātisks organiskais savienojums. Tas pieder pie sešlocekļu heterocikliem. Piridīns ir bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu asu, nepatīkamu smaku. Jaucas ar ūdeni un organiskiem šķīdinātājiem. Piridī ...

Plutonijs

Plutonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pu un atomskaitli 94. Tīrs plutonijs ir sudrabbalts, radioaktīvs metāls. Plutonijs ir mākslīgi iegūts elements. Rūpnieciski plutoniju atomreaktoros ražo no urāna. Savienojumos plutonija oksidēšanas pakāp ...

Sēra dioksīds

Sēra dioksīds ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze. Tas ir skābais oksīds un, reaģējot ar ūdeni, veido sērpaskābi, bet, reaģējot ar bāziskajiem un amfotērajiem oksīdiem - sulfītus. Sēra dioksīds veidojas, sadegot sēram vai s ...

Sērogleklis

Sērogleklis jeb oglekļa disulfīds ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums. Tā molekula ir lineāra un izoelektroniska oglekļa dioksīda molekulai.

Sērūdeņradis

Sērūdeņradis ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums. Sērūdeņradis ir bezkrāsaina, indīga gāze ar raksturīgu ļoti nepatīkamu puvušu olu smaku. Ūdenī šķīst samērā slikti, daudz labāk - etanolā.

Slāpekļa dioksīds

Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa oksīds ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums. Slāpekļa dioksīds rodas, gaisā sadaloties vai reaģējot visiem pārējiem slāpekļa oksīdiem, tādēļ ar terminu slāpekļa oksīds, ja nav norādīts precīzāk, ķīmijā paras ...

Slāpekļūdeņražskābe

Slāpekļūdeņražskābe ir viens no slāpekļa un ūdeņraža binārajiem savienojumiem. Tā ir bezkrāsains, gaistošs, toksisks, nestabils šķidrums ar asu smaku. Tā ir vāja skābe. Slāpekļūdeņražskābes sāļus sauc par azīdiem.

Sprāgstošā skābe

Sprāgstošā skābe jeb fulmīnskābe ir ciānskābes un izociānskābes izomērs. Tas ir ļoti nestabils, sprādziennedrošs savienojums ar zilskābei līdzīgu smaržu; temperatūrā zem −5 °C neilgu laiku eksistē gāzes veidā. Nedaudz stabilāki ir fulmīnskābes šķ ...

Svins

Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82. Svins ir toksisks smagais metāls ar relatīvi labu korozijas izturību. Brīvā veidā svins dabā ir sastopams ļoti reti. Svins veidojas arī daudzu smago radioaktīvo izotopu sabrukšanas proc ...

Tallijs

Tallijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Tl un atomskaitli 81. Tallijs ir viegli kūstošs, sudrabbalts, samērā aktīvs metāls un reaģē ar gaisa skābekli, lēni oksidējoties. Talliju iegūst galvenokārt no vara, cinka un citu metālu sulfīdu rūdām, jo ...

Toksīns

Toksīns - indīgs) ir bioloģiskas izcelsmes inde. Mācību par indēm sauc par toksikoloģiju. Toksīni ir substances, ko producē dzīvas šūnas vai organismi. Toksīni ir bakteriālas, augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas, kam ir spēja apspiest fizioloģisk ...

Urāna heksafluorīds

Urāna heksafluorīds ir sešvērtīgā urāna un fluorūdeņražskābes sāls. UF 6 ir gaistoši, pelēcīgi ortorombiski kristāli, kas sildot sublimējas - tieši pāriet gāzes fāzē. Šķīst hloroformā, bromā, nitrobenzolā; ar ūdeni strauji reaģē.

Vara(II) sulfāts

Vara sulfāts ir neorganiska viela - vara un sērskābes sāls. Tā formula ir CuSO 4. Tas šķīst ūdenī: 20° C temperatūrā 100 g ūdens izšķīst aptuveni 16 g vara sulfāta. Palielinot temperatūru, šķīdība palielinās, pie 95 °C ir 73 g uz 100 g. Vara sulf ...

Zarīns

Zarīns 2 CHOPFCH 3 vai GB) ir fluoru saturošs fosfororganiskais savienojums. Tas sava toksiskuma dēļ sākotnēji tika sintezēts ķīmiskajiem ieročiem. Istabas temperatūrā zarīns ir bezkrāsains šķidrums ar relatīvi lielu tvaika spiedienu. Zarīnu var ...

Indīgs augs

bebrukārkliņi Solanum dulcamara Vārpainā krauklene Actaea spicata gailpieši segliņi Melnā naktene Solanum nigrum dievkrēsliņi Indīgais velnarutks Cicuta virosa Parastais kokalis Agrostemma githago Četrlapu čūskoga Paris quadrifolia Parastā zalkte ...

Baltā sētvija

Baltā sētvija ir daudzgadīgs ķirbju dzimtas lakstaugs ar kāpelējošu, līdz 4 m garu, šķautnainu stumbru. Vītnes vienkāršas, dažreiz zarainas. Lapas pamīšus, staraini daivainas, ar matiņiem un dziļu sirdsveida pamatu; daivas smailas, ar nevienādi z ...

Bebrukārkliņš

Bebrukārkliņš ir 0.3 - 1.5 m garš nakteņu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu, zarainu stumbru, kas pie pamata pārkoksnējas. Lapas pamīšus, ar kātu, lapas plātne vesela vai plūksnaini dalīta. Tās augšējā daļa lielāka, malējās mazākas, p ...

Beladonna

Beladonna, melnā velnoga jeb vilkoga ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, klāts ar īsiem dziedzermatiņiem ar resnu daudzgalvainu sakneni un lielām zarainām saknēm. Stumbrs līdz 200 cm augsts, augšdaļā zarains. Lapas pamīšus, stumbra augšdaļā ...

Dzeloņainais velnābols

Dzeloņainais velnābols, arī parastais velnābols ir viengadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar kailu, 30 - 120 cm augstu, zarainu stumbru. Lapas pamīšus, plati olveida vai iegareni olveida, ar asiem zobiem vai daivainu malu. Lapu pamats ķīļveida. Zie ...

Melnā driģene

Melnā driģene ir viengadīgs vai daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs. Tā sākotnējais izplatības areāls bija Eirāzijā, tomēr mūsdienās augs ir izplatīts visā pasaulē. Ziemeļeiropā un Latvijā reti. Melnās driģenes stublājs ir stāvs, tā garums var ...

Paleju mētra

Paleju mētra ir daudzgadīgs, kultivēts lūpziežu dzimtas mētru ģints ārstniecības augs. Dabiski sastopams Eiropā, Ziemeļamerikā un Tuvajos Austrumos. Sasmalcinātām paleju mētras lapām ir spēcīgs aromāts, līdzīgs krūzmētrām, tādēļ paleju mētras izm ...

Parastais tamus

Parastais tamus ir līdz 4 m garš, daudzgadīgs dioskoreju dzimtas vīteņaugs ar spēcīgu mietsakni. Lapas pamīšus, olveida, ar garu kātu, lokveida dzīslojumu, dziļi sirdsveida pamatu un nosmailotu galu. Ziedi mazi, dzeltenīgzaļi. Augs divmājnieks. V ...

Sosnovska latvānis

Sosnovska latvānis ir latvāņu ģints suga, kas Latvijā ieviesta mākslīgi. Sosnovska latvānis ir vienīgā Latvijas oficiālajā invazīvo augu sarakstā ietvertā suga.

Pesticīdi

Pesticīdi, arī augu aizsardzības līdzekļi, ir ķīmiskas vielas, kuras izmanto lauksaimniecībā, lai apkarotu kaitēkļus, uzveiktu augu slimības, kā arī dažādus parazītus un nezāles, kā arī mājsaimniecībās, kā dezinfekcijas līdzekļus. Pesticīdus sīkā ...

Eksotoksīni

Eksotoksīni ir toksīni, ko izdala baktērijas. Eksotoksīni izdalās apkārtējā vidē no dzīvām baktērijām un tiem ir specifiska ietekme uz organismu. Eksotoksīnus galvenokārt izdala grampozitīvas baktērijas, pēc ķīmiskās uzbūves eksotoksīni ir olbalt ...

Muskarīns

Muskarīns ir dabiska viela, kas veidojas vairākās sēnēs. Indīgos daudzumos tā ir vairākās šķiedrgalvītēs un piltuvenēs, it īpaši Patujāra šķiedrgalvītē. Lielos daudzumos tā var būt atrodama arī sārtlapītēs un sēntiņās. Muskarīns maznozīmīgā daudz ...

Amerikas atklāšana

Amerikas atklāšana - Par Amerikas atklāšanu mūsdienās sauc četras Kristofora Kolumba organizētas ekspedīcijas, kuru rezultātā sākās eiropiešu ekspansija Amerikas kontinentos. Amerikas atklāšana tiek piedēvēta arī aziātiem un vikingiem, kuri ap 10 ...

Beļģu Kongo

Beļģu Kongo ir bijusī Beļģijas kolonija Āfrikā, tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas priekštece. Nodibināta 1908. gadā, Beļģijas parlamentam pārņemot karaļa Leopolda II personīgo valdījumu Kongo Brīvvalsti. Pastāvēja līdz 1960. gadam, kad kol ...

Kuša

Strukturēta sabiedrība Nūbijā sāka veidoties jau Ēģiptes Pirmās dinastijas 3100. - 2890. g. p. m. ē. laikā. Ap 2500. gadu p. m. ē. ēģiptieši sāka Nūbijas pakļaušanu. Tutmosa I laikā 1506. - 1493. g. p. m.ē Nūbija kļuva par Ēģiptes koloniju. Tomēr ...

Arābu sacelšanās

Arābu sacelšanās izcēlās ar jaunas, vienotas un no Osmaņu impērijas neatkarīgas arābu valsts izveidošanos vietā starp Alepo Sīrijā un Adenu Jemenā, pateicoties šerifam Huseinam ibn Alī.

Polovciešu stepe

Polovciešu stepe, Kipčaku stepe vai rietumu avotos Kumānija ir kultūrvēsturisks reģions Eiropā un Āzijā, ko 11. - 13. gadsimtā apdzīvoja polovcieši. Aptvēra līdzenumu un stepju apgabalus no Donavas lejteces Eiropas dienvidaustrumos līdz Sirdarjas ...

Tamga

Tamga ir tjurku, mongoļu u.c. Eirāzijas stepes klejotāju tautu, Kaukāza tautu, senkrievu, kumānu, ungāru, lietuviešu, irāņu u.c. kultūrās indivīda, dzimtas, klana radniecīgās vai mantiskās piederības zīme, emblēma, kas bieži kalpoja kā ģerbonis. ...

Tibetas vēsture

Spriežot pēc arheoloģiskajiem izrakumiem Tibetā, pirmie iedzīvotāji šeit parādījās aptuveni 10 000 gadu p.m.ē., kad tur nonāca nomadu ciltis. Par pirmajiem pastāvīgajiem Tibetas iedzīvotājiem var runāt, sākot ar laiku pirms aptuveni 2300 gadiem, ...

Dienvidslāvijas karaliste

Dienvidslāvijas karaliste bija valsts, kas pastāvēja starpkaru periodā no 1918. līdz 1941. gadam Balkānu pussalas rietumu daļā. Tā apvienoja bijušās Serbijas un Melnkalnes karalistes kā arī horvātu, slovēņu un Bosnijas musulmaņu apdzīvotās Austro ...

Prizrenas līga

Prizrenas līga, oficiāli Albāņu nācijas tiesību aizsardzības līga, bija albāņu politiski nacionāla organizācija, kas oficiāli tika nodibināta 1878. gada 10. jūnijā Prizrenas vecpilsētā, Osmaņu impērijas Kosovas vilājetā, un 1881. gadā tika fizisk ...