ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 226

Obodrīti

Obodrīti jeb abotrīti bija Elbas slāvu cilšu apvienība, kas no 8. līdz 12. gadsimtam izveidoja savu valsti tagadējās Meklenburgas un austrumu Holšteinas teritorijā. Pie obodrītu cilšu apvienības piederēja vagri vācu: Wagrier, Waigri, travnjani Tr ...

Reichsarbeitsdienst

Reichsarbeitsdienst bija nacistiskās Vācijas instruments cīņai ar bezdarbu, tāpat kā Civilian Conservation Corps Amerikas Savienotajās Valstīs. Otrā Pasaules kara laikā RAD veica Armijas palīgdienesta funkcijas.

Reinas konfederācija

Reinas konfederācija bija Napoleona karu rezultātā izveidota vācu valstu apvienība, kas pastāvēja no 1806. līdz 1813. gadam. Tai pakāpeniski pievienojās visas vācu valstis, izņemot Prūsijas karalisti un Austrijas impēriju. Revolucionārās Francija ...

Rietumberlīne

Rietumberlīne bija brīvpilsēta un politisks anklāvs, kas pastāvēja līdzās Austrumberlīnei, robežojoties ar Vācijas Demokrātiskās Republikas teritoriju, no 1949. līdz 1990. gadam. Pēc Otrā Pasaules kara Berlīne tika sadalīta četrās okupācijas zonā ...

Saksijas karaliste

Saksijas karaliste bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806. līdz 1918. gadam. Karalistē valdīja Vetīnu dinastijas karaļi, kas dažādās sakšu zemēs valdīja gandrīz 800 gadus. 1806. gadā, beidzot pastāvēt Svētās Romas Impērijai, Saksijas elektors Fr ...

Saksijas kūrfirstiste

Saksijas kūrfirstiste bija vācu valsts, kas Svētās Romas impērijas sastāvā pastāvēja no 1356. līdz 1806. gadam. Izveidota pēc tam, kad ķeizars Kārlis IV 1356. gada Zelta bullā Saksenes-Vitenbergas hercogam piešķīra impērijas kūrfirsta tiesības. P ...

Šlēsviga (zeme)

Šlēsviga ir vēsturiska zeme, kas mūsdienās atrodas Dānijas un Vācijas teritorijā, veidojot daļu no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes. 1460.–1864. gadā bija personālūnijā ar Dānijas karaļvalsti. Tās vēsturiskā galvaspilsēta ir Šlēsviga.

Klauss fon Štaufenbergs

Klauss Filips Marija Šenks grāfs fon Štaufenbergs bija vācu aristokrāts un vērmahta virsnieks, kurš bija neveiksmīgās 20. jūlija sazvērestības pret Ādolfu Hitleru viens no līderiem un atentāta tiešais izpildītājs. Sazvērestību atbalstīja vērmahta ...

Švābija

Švābija ir vēsturisks reģions Vācijas dienvidrietumos, Reinas un Donavas iztekas daļā. Nosaukums cēlies no švābiem - vāciešiem, kuri runā švābu dialektā. Šaurākā nozīmē reģionam tiek pieskaitīta Bādene-Virtemberga un Bavārijas rietumdaļa, tās ir ...

Trīspadsmitgadu karš

Trīspadsmitgadu karš, saukts arī par Pilsētu karu, bija bruņots konflikts no 1454. gada līdz 1466. gadam, iesākumā starp Prūsijas konfederāciju un Vācu ordeņa valsti, vēlākajā gaitā starp Poliju un Vācu ordeni. Kara rezultātā Polija ieguva pieeju ...

Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949. līdz 1990. gadam. 1989. gadā, sabrūkot PSRS kontrolei pār Austrumu bloku, VDR vēl paspēja atzīmēt savas pastā ...

Vācijas marka

Vācijas marka bija Rietumvācijas un vēlāk Vācijas nacionālā valūta. Viena marka atbilda 100 feniņiem. Līdz ar Vācijas pievienošanos Eirozonai, kas notika 2002. gadā, Vācijas markas vietā tika ieviests eiro. Marka kā vienots valūtas nosaukums Vāci ...

Vācu cilts hercogistes

Vācu cilts hercogistes, ir vēsturnieku dots nosaukums galvenajām ģermāņu cilšu hercogistēm, kas 843. gadā, sadaloties Kārļa Lielā impērijai, veidoja Austrumfranku valsts un vēlākās Svētās Romas impērijas kodolu. Karolingu iekarojumu laikā tradici ...

Vēsturnieku strīds

Vēsturnieku strīds ir jēdziens historiogrāfijā, zinātniskās diskusijas vācu vēsturnieku starpā, kas aizsākās 1986. gada vasarā un īpaši aktīvi noritēja 1986./87. gadā - zināmā mērā aktuālas vēl šobrīd. Tas noritēja kā publiska diskusija plašsaziņ ...

Virtemberga

Virtemberga bija viena no Svētās Romas impērijas, vēlāk Vācijas impērijas valstīm. Kopš 1952. gada Bādenes-Virtembergas federālās zemes sastāvā.

Zviedru Pomerānija

Zviedru Pomerānija ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei Pomerānijas rietumu daļā, kas nonāca tās valdījumā 1648. gadā pēc Trīsdesmitgadu kara. Teritorijā ietilpa daļa no tagadējās Mēklenburgas-Priekšpomerānijas. Galvasp ...

Venecuēlas krīze (1902-1903)

Venecuēlas krīze bija jūras blokāde pret Venecuēlu no 1902. gada decembra līdz 1903. gada februārim, kuru realizēja Lielbritānija, Vācija un Itālija, reaģējot uz Venecuēlas prezidenta Sipriāno Kastro atteikumu atmaksāt ārējos parādus, kā arī atlī ...

Ho Ši Mina ceļš

Ho Ši Mina ceļš bija sauszemes un ūdens ceļu loģistikas sistēma, kas Vjetnamas kara laikā, sākot ar 1959. gadu, savienoja Ziemeļvjetnamu ar Dienvidvjetnamu, lai varētu apgādāt dienvidos esošos nemierniekus ar ieročiem, materiāliem un dzīvo spēku. ...

Stobi

Stobi bija sena Peonijas pilsēta, kuru vēlāk iekaroja Maķedonija, bet pēc tam tā kļuva par romiešu Maķedonijas Salutaris provinces galvaspilsētu. Atrodas netālu no Gradsko pilsētas Ziemeļmaķedonijā. Stobi tika uzcelta uz galvenā ceļa no Donavas u ...

Birka (pilsēta)

Birka bija vikingu tirdzniecības apmetne no 8. līdz 10. gadsimtam. Visticamāk atradās Mēlena ezera Bjerkes salā 30 kilometrus uz rietumiem no mūsdienu Stokholmas. Tā tika dibināta ap 750. gadu un tiek uzskatīta par Zviedrijas senāko pilsētu. Tika ...

Jētelande

Jētelande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Svēlandi ziemeļos un Norvēģiju ziemeļrietumos.

Kristīne I Vāsa

Kristīne I jeb Kristīna Vāsa bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632. līdz 1654. gadam, kad atteicās no troņa un pārgāja katolicismā. Vienlaikus viņa bija arī valdniece Zviedru Vidzemes teritorijā, tomēr nelietoja Livonijas hercogienes titulu.

Norlande

Norlande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Svēlandi dienvidos, Norvēģiju rietumos un ziemeļos, ar Somiju ziemeļaustrumos. Norlande aizņem 59% no Zviedrijas teritorijas, bet tajā dzīvo tikai 12.8% Zviedrijas iedzīvotāju.

Pusleģendārie Zviedrijas karaļi

Pusleģendārie Zviedrijas ķēniņi bija zviedru vikingu kungi, par kuriem vēstīts ziemeļnieku sāgās un hronikās, ko sarakstījuši Beovulfs, Rimberts, Brēmenes Ādams un Saksis Gramatiķis.

Sigtuna

Precīzāk Sigtunas nopostīšana kā Stokholmas dibināšanas iemesls aprakstīta vairāk nekā 100 gadus vēlāk Folkungu dinastijas Zviedrijas ķēniņa Magnusa Eriksona valdīšanas laikā 1319 - 1364 sarakstītajā hronikā, kas vēlāk ieguva Ērika hronikas nosau ...

Svēlande

Svēlande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Jētelandi dienvidos, Norlandi ziemeļos un Norvēģiju rietumos. Svēlandē atrodas Zviedrijas valsts galvaspilsēta Stokholma.

Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts. No 1612. gada līdz savai nāvei bija Zviedrijas kanclers. Karaļa Gustava II Ādolfa un karalienes Kristīnes I uzticības persona. Viena no ga ...

Vecā Upsāla

Vecā Upsāla ir ciems Upsālas lēnē dažus kilometrus uz ziemeļiem no mūsdienu Upsālas. Tā ir sena zviedru svētvieta un tautas sapulču sanākšanas vieta.

Akadas valsts

Akadas valsts jeb Šumera-Akada bija lielvalsts 2340 2004. gadā p.m.ē., kas radās kā Šumeras valsts pēctece Divupes līdzenumā. Mūsdienās šo teritoriju aizņem Irākas un Sīrijas valstis.

Aksūmas valsts

Aksūmas valsts bija senatnē ietekmīga valsts Āfrikas ziemeļaustrumos. Nosaukta galvaspilsētas Aksūmas vārdā. Valsts kodols atradās mūsdienu Etiopijas un Eritrejas teritorijā.

Bucefals

Bucefals jeb Bukefals bija Aleksandra Lielā zirgs un tas ir pats slavenākais antīkās pasaules zirgs. Pastāv uzskats, ka Bucefals nomira pēc ievainojuma Hidaspes kaujā 326. gadā p.m.ē., kas notika mūsdienu Pakistānas teritorijā. Pasaules vēsturē t ...

Pasaules brīnumi

Dažādi saraksti ar Pasaules brīnumiem apkopoti no senatnes līdz mūsdienām, lai apskatītu pasaules iespaidīgākos dabas brīnumus un cilvēka radītas būves. Senie Septiņi pasaules brīnumi ir pirmais zināmais saraksts ar ievērojamākajiem objektiem no ...

Pirrs

Pirrs bija Senās Grieķijas valsts Epīras valdnieks. Viņš vairākkārt zaudēja troni, tad atkal atguva to. Līdzīgi gāja ar viņa iekarotajām teritorijām. Tā viņš sākotnēji sagrāba daļu Senās Maķedonijas un Tesālijas rietumu teritoriju, taču vēlāk nes ...

Adanas vilājets

Adanas vilājets bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība Anatolijas dienvidos, Vidusjūras krastā un tās centrs bija Adana. Pēc Osmaņu impērijas teritoriālās reformas Adanas vilājets tika sadalīts sekojošos sandžakos: Adanas sandža ...

Ajdinas vilājets

Ajdinas vilājets bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība Anatolijas dienvidrietumos un tās centrs bija Izmira. Vilājets tika sadalīts sekojošos sandžakos: Izmiras sandžaks, centrālais vilājeta rajons. Tā pagasti kaza: Kušadasi, Č ...

Akče

Akče bija galvenā naudasvienība Osmaņu impērijā un 1 akče bija 3 paras, jeb 120 kuruši. Vēlāk, kad par galveno naudasvienību tika noteikts kurušs, akčes tika izņemtas no apgrozības, bet 1843. gadā sudraba kurušiem līdztekus sāka kalt zelta liru m ...

Ankaras vilājets

Ankaras vilājets bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība Anatolijas vidienē un tās centrs bija Ankara. Pēc Osmaņu impērijas teritoriālās reformas Ankaras ejālets tika sadalīts sekojošos sandžakos: Ankaras sandžaks, centrālais raj ...

Kurušs

Kurušs līdz 2005. gadam bija sīknauda Turcijā un, līdz 1922. gadam - Osmaņu impērijā. Sākotnēji kurušs bija liela sudraba monēta, bet vēlāk, zūdot tā vērtībai, tas tika izgatavots no misiņa. Osmaņu impērijā viens kurušs bija 40 paras. Ilglaicīgas ...

Lielā porta

Osmaņu Porta, Lielā Porta un Augstā Porta ir Osmaņu turku valodā līdzīgi apzīmējumi oriģinālajam nosaukumam: Bab-ı Ali un ar to apzīmē Osmaņu impērijas valdību, īpaši diplomātiskajos sakaros. Lielā Porta ir viena no sultāna iestādēm, kuru vada li ...

Mahidevrana

Mahidevrana, arī pazīstama kā Gulbahara, bija Osmaņu Impērijas sultāna Suleimana Lieliskā galvenā favorīte un prinča Mustafas māte.

Para (nauda)

Para bija naudas vienība Osmaņu impērijā un no 1844. līdz 1855. gadam tika izgatavotas monētas 1, 5, 10, 20 un 40 paru nominālvērtībā. Sākotnēji 1 para bija 3 akčes, bet vēlāk akčes izņēma no apgrozības un 40 paru monēta bija viens kurušs un tā t ...

Princis Mehmeds (Suleimana I dēls)

Princis Mehmeds bija Osmaņu Impērijas princis, Suleimana Lieliskā un sultānes Hirremas dēls. Viņs kļuva par Manisas pārvaldnieku pēc tam, kad viņa brālis princis Mustafa, tika aizsūtīts uz Amasju.

Princis Mustafa (Suleimana I dēls)

Princis Mustafa bija Osmaņu Impērijas princis, Suleimana Lieliskā un sultānes Mahidevranas dēls. Viņš bija Manisas pārvaldnieks no 1533. līdz 541. gadam, Amasjas pārvaldnieks no 1541. līdz 1549. gadam un Konjas pārvaldnieks no 1549. līdz 1553. ga ...

Selims III

Selims III bija Osmaņu impērijas sultāns. Selima tēvs bija sultāns Mustafa III un tronī viņš nomainīja savu tēvoci Abdulhamidu I. Pateicoties Selima enerģijai un vairākiem talantiem, viņš tautā tika cienīts un liela sabiedrības daļa pēc viņa nokļ ...

Sivasas vilājets

Sivasas vilājets bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība Anatolijas vidienē un tās centrs bija Sivasa. Vilājets tika iedalīts sekojošos sandžakos: Sivasas sandžaks vilājeta centrs un tā pagasti kaza: Azizije Pinarbaši, Kočgiri Za ...

Sultāne Nurbana

Sultāne Afife Nurbana bija Osmaņu impērijas Haseki Sultāne kā legālā sieva Selimam II un sultāne māte savam dēlam Muradam III. Atšķirīgi avoti raksta par viņu kā venēcieti, grieķieti vai ebrejieti. Nurbana bija svarīga figūra ērā, ko sauc par Sie ...

Trabzonas vilājets

Trabzonas vilājets bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība Anatolijas Melnās jūras piekrastē un tās centrs bija Trabzona. Trabzonas vilājets tika sadalīts sekojošos sandžakos: Trabzonas sandžaks rajons un tā pagasti kaza: Ordu, G ...

Turku lira

Turku lira līdz 2005. gadam bija naudas vienība Osmaņu impērijā, bet vēlāk - Turcijā. To nomainīja tagadējā Turcijas oficiālā naudas vienība Jaunā Turcijas lira. Lira turku: lira, osmaņu turku: ليرا tika ieviesta 1844. gadā, kad agrākā naudas vie ...

Vjačeslavs Aņisins

Vjačeslavs Aņisins ir bijušais PSRS hokejists, centra uzbrucējs, PSRS hokeja izlases dalībnieks. Savas karjeras laikā kļuvis par trīskārtēju Pasaules čempionu hokejā. Viņa dēls Mihails arī ir profesionāls hokejists, savukārt viņa meita Marina bij ...

Padomju pils

Padomju pils bija paredzēts pārvaldes centra un sanāksmju zāles projekts Maskavā, netālu no Kremļa, nojauktās Kristus Glābēja katedrāles vietā. Tās celtniecība sākta 1937. gadā, taču 1941. gadā Padomju pils celtniecību pārtrauca Nacistiskās Vācij ...