ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 304

Svētais Dimitrijs no Rostovas

Svētais Dimitrijs no Rostovas, ukraiņu: Димитрій) bija ievērojams krievu un ukraiņu baznīcas darbinieks, Krievijas Pareizticīgās baznīcas bīskaps, Rostovas un Jaroslavļas metropolīts, garīgais rakstnieks, agiogrāfs, sprediķotājs un pedagogs. Dibi ...

Cēzars Baronijs

Baronijs dzimis 1538. gadā Sorā, izglītojies Verolā un Neapolē. 1557. kļuva par vienu no pirmajiem oratoriešu kongregācijas dibinātāja Filipa Neras Neri sekotājiem, 1593. gadā tika iecelts par priekšnieku. 1596. gadā Romas pāvests Klements VIII i ...

Janu valoda

Janu valoda ir izolēta valoda, kurā runāja Kalifornijas indiāņu ciltis jani un jahi. Valoda izzuda 1916. gadā līdz ar tās pēdējā runātāja Iši nāvi. Iši runāja jahu dialektā, un, atšķirībā no citām izmirušajām Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju valod ...

Kintpuašs

Kintpuašs, labāk pazīstams pēc kolonistu dotās iesaukas Kapteinis Džeks, bija Kalifornijas un Oregonas pamatiedzīvotāju modoku cilts virsaitis un Modoku kara līderis.

Šastanu valodas

Šastanu valodas ir izmirusi Ziemeļamerikas indiāņu valodu saime, kurā ietilpa četras valodas. Tajās runāja mūsdienu ziemeļu Kalifornijā un dienvidu Oregonā.

Apsaroki

Apsaroki, arī krou ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tauta, kas vēsturiski apdzīvoja Jeloustonas upes ieleju mūsdienu Vaiomingā, Montānā un Ziemeļdakotā. Mūsdienās tā ir federāli atzīta kā Montānas krou cilts. Apsaroku valoda pieder siu valodu s ...

Mandani

Mandani ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tauta, kas vēsturiski dzīvoja gar Misūri upes krastiem tagadējā Ziemeļdakotā. Aptuveni puse mandanu uzturas apvienotā triju cilšu rezervātā, kuru 1870. gadā izveidoja Ziemeļdakotas rietumos. Mandanu valo ...

Siksiki

Siksiki, arī blekfīti, melnkājainie ir trīs radniecīgas Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju ciltis, - siksiki, pikani, kaini - kas apvienojušās konfederācijā jeb savienībā. Savu konfederāciju siksiki dēvē par Siksikatsiitapiwa, savukārt senais cilšu ...

Siu

Siu, arī siū ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tautu grupa, kas dzīvo Lielo līdzenumu ziemeļu daļā. Siu valoda pieder siu valodu saimei. Mūsdienās siu sevi dēvē arī par lielo siu tautu. Apvieno trīs dialektāli, reģionāli un kulturāli atšķirīgas ...

Amerikas pamatiedzīvotāju valodas

Amerikas pamatiedzīvotāju valodas ir valodas, kurās runā Amerikas pamatiedzīvotāji. Līdz eiropiešu ienākšanai Amerikas pamatiedzīvotāji apdzīvoja abus Amerikas kontinentus no Aļaskas un Grenlandes līdz galējiem Dienvidamerikas dienvidiem. Pie Ame ...

Aizguvumi no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām

Amerikas kolonizēšanas gaitā četru gadsimtu garumā starp dažādu eiropiešu un indiāņu valodu lietotājiem izveidojās cieši ekonomiski, politiski un kultūras sakari. To rezultātā angļu, spāņu, portugāļu un franču valodās ienāca aizguvumi no Amerikas ...

Algonkini

Algonkini ir Kanādas pirmiedzīvotāji, kuru dzimtā valoda ir algonkinu. Tā pieder algonkinu valodu saimei un ir dialektāli atšķirīga no odžibvu valodas. Kulturāli un lingvistiski tuvi radniecīgi otavu ciltij un odžibviem, algonkini līdz ar tiem ir ...

Algonkinu tautas

Algonkinu tautas ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju grupa, kuras pārstāvji runā radniecīgās algonkinu valodu saimei piederošās valodās. Šī ir viena no izplatītākajām un daudzskaitlīgākajām indiāņu grupām Ziemeļamerikā, kurai eiropiešu kolonizācij ...

Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi

Amerikas Ziemeļaustrumu indiāņi ir vairāki simti Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju cilšu un kopienu, kas vēsturiski apdzīvoja plašu, mežiem apaugušu teritoriju mūsdienu Savienoto Valstu ziemeļaustrumos un Kanādas dienvidaustrumos. Valodnieciski zie ...

Bizona Muguras Tauki

Bizona Muguras Tauki bija Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju kara virsaitis no kainu cilts. Zināms no portreta, kuru 1832. gadā uzgleznoja mākslinieks Džordžs Ketlins. Gleznā virsaitis redzams ādas kreklā, kas izšūts ar saplacinātām dzeloņcūku adatā ...

Čako kultūras nacionālais vēstures parks

Čako kultūras nacionālais vēstures parks ir nacionālais vēstures parks, kas atrodas Ņumeksikā, ASV. Parks atrodas vietā, kur bija lielākā pueblu koncentrācija ASV dienvidrietumos. Atrodas apmēram 70 km uz dienvidiem no Blūmfīldas un 90 km uz ziem ...

Četri Lāči

Četri Lāči jeb Mato-Tope bija Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju mandanu cilts virsaitis. Savu vārdu ieguvis pēc sadursmes ar asiniboiniem, kuras laikā viņš esot cīnījies ar četru lāču spēku. Virsaiša attēlu 1831. gadā gleznoja mākslinieks Džordžs K ...

Džeronimo

Džeronimo bija apaču bedonkohu kara virsaitis, kurš aptuveni 25 gadus cīnījās pret Meksikas un Savienoto Valstu invāziju apaču zemēs. Bedonkohi bija viena no čirikavu apaču grupām. Viņa meskaleru-čirikavu vārds Goyaałé nozīmē "Tas Kurš Žāvājas". ...

Virsaitis Džozefs

Virsaitis Džozefs bija Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju nezpersu cilts virsaitis un viens no izcilākajiem indiāņu karavadoņiem ASV vēsturē. Virsaitis Džozefs pazīstams arī kā Džozefs Jaunākais, jo savu vārdu mantoja no tēva Tuekaka, kurš vārdu Džo ...

Indiāņu zemnīca

Indiāņu zemnīca ir kupolveida māja, kas pilnībā vai daļēji pārklāta ar zemi. Šāda veida zemnīcas bija plaši izplatītas Ziemeļamerikā no Lielo līdzenumu austrumiem līdz pirmskolumba kultūru maundiem tagadējos ASV austrumos. Vēlāk šādās zemnīcās dz ...

Irokēzi

Irokēzi, pazīstami arī kā haudenosauni un Sešas tautas) ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji, kas dzīvo kontinenta ziemeļaustrumos Lielo ezeru apvidū un veido Irokēzu savienību. Kolonizēšanas laikā tā bija ietekmīga un militāri spēcīga cilšu savien ...

Komanči

Komanči ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tauta, kas dzīvo Lielo līdzenumu dienvidu daļā. Tās plašā vēsturiskā teritorija bija pazīstama kā Komančērija un mūsdienās iekļauj Ņūmeksikas austrumus, Kolorādo dienvidaustrumus, Kanzasas dienvidrietumu ...

Lielo līdzenumu indiāņi

Lielo līdzenumu indiāņi ir virkne indiāņu cilšu, kas apdzīvoja plašu Lielo līdzenumu reģionu Ziemeļamerikā. Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju teritorija tiek iedalīta desmit kultūrapgabalos, kuru klimats un dabas resursi ietekmēja tur dzīvojošo cil ...

Masasoits

Masasoits jeb Ousamekuins bija pokanoketu sačems un visas vampanoagu konfederācijas "masasoits". "Masasoits" ir tituls, kas nozīmē "augstākais sačems", savukārt viņa personvārds Ousa Mequin tulkojas kā Dzeltenā Spalva.

Mašpī vampanoagu indiāņu muzejs

Mašpī vampanoagu indiāņu muzejs ir kultūras centrs, kas atrodas Mašpī pilsētā Masačūsetsas štatā, ASV. Tā apmeklētāji var iepazīt vietējo indiāņu vēsturi un kultūru. Gandrīz deviņas desmitdaļas vampanoagu dzīvo Mašpī apkārtnē, un kultūras nams ša ...

Mesavērdas nacionālais parks

Mesavērdas nacionālais parks ir nacionālais parks Montezumas apgabalā, Kolorādo, ASV. Izveidots, lai aizsargātu nozīmīgus aizvēsturiskus klints mājokļus. 1978. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Aizņem 210 km 2 lielu teritoriju net ...

Mohegani

Mohegani ir pie algonkinu grupas piederoša Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas apdzīvoja Temzas augšteces ieleju Konektikutā. Mohegani nozīmē "Vilku tauta". 17.gs. sākumā, laikā kad ieradās pirmie eiropieši, mohegani un pekoti veidoja vienu cilti. ...

Mohikāņi

Mohikāņi savulaik spēcīga Ziemeļamerikas piecu indiāņu cilšu konfederācija, kas pirms eiropiešu kolonizācijas dzīvoja Hudzonas upes ielejā. Mohikāņi runāja vienā no austrumu algonkinu valodām. Cilts pašnosaukums bija Muh-he-kon-neok. Pēc 1680. ga ...

Naiče

Naiče bija čirikavu apaču virsaitis. Savu titulu viņš mantoja no tēva Kočiza - viena no ietekmīgākajiem čirikavu apaču līderiem. Naičes mātes Dostesehas tēvs bija ievērojamais apaču virsaitis Mangas Koloradasa. Naičes vārds ir pierakstīts dažādi ...

Ninnimisinuoki

Ninnimisinuoki ir termins, ar kuru apzīmē Jaunanglijas dienvidu reģiona pamatiedzīvotājus. Atšķirībā no saviem ziemeļu kaimiņiem abenakiem un dienvidu - delavariem jeb lenapiem, Jaunanglijas dienvidu algonkinu kopienas ļoti reti apzīmē ar šo kopī ...

Patukseti

Patukseti ir izmirusi Ziemeļamerikas indiāņu grupa, kas ietilpa vampanoagu konfederācijā. Patukseti apdzīvoja tag. Masačūsetsas štata austrumu piekrasti, un viņu ciems atradās vietā, kur 17. gadsimtā izveidojās Plimutas apmetne.

Pokomtuki

Pokomtuki ir Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas 17. gs sākumā apdzīvoja mūsdienu Masačūsetsas štata rietumus, kā arī daļu no Konektikutas un Vērmontas štatiem.

Pontiaks

Pontiaks bija Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju otavu cilts virsaitis. Pazīstams kā viens no Pontiaka kara vadoņiem, kura laikā apvienoto indiāņu cilšu konfederācija cīnījās pret britu centieniem iekarot Lielo ezeru reģionu. Pontiaka vadībā 1763. g ...

Pueblu kultūra

Pueblu kultūra ir Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju kultūra, kas izplatīta ASV dienvidaustrumos, galvenokārt tagadējos Arizonas un Ņūmeksikas štatos starp Riograndes un Kolorādo upēm. "Pueblu tautas", "pueblu ciltis" ir vienots nosaukums dažādās val ...

Sačems

Sačems jeb sagamors ir Jaunanglijas un Kanādas dienvidaustrumu algonkinu indiāņu augstākais virsaitis. Abi vārdi ir angliskoti radniecīgu austrumalgonkinu valodu nosaukumi. Daži avoti apgalvo, ka sačemi ieņēma augstāku statusu nekā sagamori.

Sarkanais Mākonis

Sarkanais Mākonis bija ievērojams oglala lakotu virsaitis. Vislielāko atpazīstamību ieguva tā saucamajā Sarkanā Mākoņa karā, kura rezultātā indiāņi panāca Savienoto Valstu armijas izvešanu no Pauderas upes ielejas Montānas dienvidaustrumos un Vai ...

Vampums

Vampums ir Ziemeļamerikas mežiem klāto ziemeļaustrumu reģionā mitušo indiāņu ciltīm svētas, no gliemežnīcām gatavotas, cilindriskas pērlītes. Lai pieminētu nozīmīgus notikumus, Amerikas pirmiedzīvotāji auda vampuma jostas, un ilgu laiku mežu cilt ...

Vārnas Pēda

Vārnas Pēda jeb Isapóómahksika bija viens no ievērojamākajiem un ietekmīgākajiem siksiku jeb blekfītu virsaišiem. Viņa siksiku vārda pilnais tulkojums Vārnas Indiāņu Lielā Pēda ērtības labad tika tulku saīsināts. Cieņu ieguva kā bezbailīgs karotā ...

Viandoti

Viandoti, arī hūroni un vendati ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji, kuru mūsdienās izmirusī viandotu valoda piederēja irokēzu valodu saimei. Latviski tulkotā literatūrā vairāku gadu desmitu garumā konsekventi tiek izmantots visplašāk lietotais no ...

Jātvingi

Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās. Jātvin ...

Lamata (zeme)

Lamata vai Lamotina bija skalvju apdzīvota teritorija Nemunas pietekas Minijas baseinā pie Kuršu jomas. Galvenais pilskalns atradās tagadējā Rusnes pilsētā pie Nemunas.

Prūsija (zeme)

Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija. Prūsijas zemes tagad atrodas Krievijas Kaļiņingradas apgabala, Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Lietuvas teritorijās. Prūsijas sarežģītā politiskā vēsture likusi pazust l ...

Prūši

Prūši bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā. Ņemot vērā hronikās rakstīto, prūšus sīkāk iedalīja vairākās ciltīs, katra no kurām apdzīvoja savu zemi. Vēstures literatūrā prūšus arī dēvē par senprūšiem, lai tos atšķirtu no vēlākās vāc ...

Skalvji

Skalvji, bijusī rietumbaltu cilts, tuva kuršiiem un prūšiem. Skalvju zeme Skalva stiepās gar Nemūnas lejteci. Vācu ordenis Skalvu iekaroja 1276 1277. gados. Turpmākajos gados skalvju augstmaņi saņēma zemes īpašuma tiesības no ordeņa. Skalva smagi ...

Žemaiši

Žemaiši ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā. Domājams, ka žemaiši bijuši ļoti radniecīgi zemgaļiem, jo arheologiem sagādā grūtības atšķirt vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu un žemaišu apbedījumus. ...

Ģermāņi

Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes. Ģermāņi ap 1. gadsimtu dzīvoja plašās teritorijās starp Reinu, Vislu no rietumiem uz austrumiem, Donavu dienvidos un Zieme ...

Austrieši

Austrieši ir viena no Eiropas nācijām, Austrijas pamatiedzīvotāji. Pieder pie ģermāņu tautām, runā vācu valodā, sadzīvē lieto vairākus augšvācu dialektus. Vēsturiski austrieši tika uzskatīti par vāciešiem. Austriešu zemes bija daļa no vācu Svētās ...

Goti

Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kas 3.–6. gadsimta Lielās tautu staigāšanas laikā spēlēja nozīmīgu lomu Eiropā. Goti ieradās Viduseiropā no Zviedrijas dienvidu reģioniem, ko pameta 2. gadsimtā, un ap 3. gadsimtu tie izvietojās plašā reģ ...

Markomani

Markomani, jeb markomāņi - ģermāņu cilts, iespējams, radniecīgi svēbiem. 1. gadsimta otrajā pusē p. m. ē. dzīvoja Saksijā un Tīringenē. 2. gadsimtā p. m. ē. izvirzījās Maincas augštecē un vidustecē. 9. gadā p. m. ē. romiešu karavadonis Nērons Kla ...

Norvēģi

Norvēģi ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji. Norvēģi cēlušies no ģermāņu ciltīm, kas 2. gadu tūkstoša otrajā pusē p.m.ē. ienāca tagadējās Norvēģijas teritorijā, sajaucoties ar šeit mītošajām somu un sāmu ciltīm. Nācijā norvēģ ...