ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 324

Degizraktenis

Degizraktenis, fosilais kurināmais jeb kurināmais izraktenis ir organisko vielu materiāls, kas ir atrodams Zemes garozā, un kuru var izmantot kā enerģijas avotu. Degizrakteņi ir akmeņogles, nafta, dabasgāze, degslāneklis, bitumi un citas vielas. ...

Akmeņogles

Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis. Tas ir melnas vai brūngani melnas krāsas degtspējīgs iezis, kuram ir liela nozīme pasaules enerģētikā. Akmeņogles pieder pie neatjaunojamiem dabas resursiem. Akmeņogles galvenokārt sastāv no oglekļa. ...

Brūnogles

Brūnogles ir samērā mīksts, brūns vai melns biogēnas izcelsmes nogulumiezis, fosilas ogles, kam raksturīga zema augu atlieku pārogļošanās pakāpe. Brūnogles ir enerģētiski mazāk vērtīgas nekā akmeņogles, tām sadegot izdalās mazāk siltuma. Brūnogle ...

Degslāneklis

Degslāneklis jeb degakmens ir sīkgraudains nogulumiezis, kura sastāvā ir minerāli un kerogēns. Tas ir arī derīgais izraktenis, kas ir jo vērtīgāks, jo vairāk tā sastāvā ir kerogēna. Pēc organiskās daļas ķīmiskā sastāva degslāneklis ir ļoti līdzīg ...

Kūdra

Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos. Sausa kūdra deg. Purvu kopplatība Latvijā sasniedz 6400 km², gandrīz 10% no valsts teritorijas. Kūdras resursi varētu būt ap 11.3 miljardiem m³ jeb 1.7 miljardi t. ...

Smiltis

Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0.063 līdz 2 mm. Bieži smiltis veido gandrīz tīrs kvarcs. Smiltis veidojas sabrūkot cietajiem iežiem. Upju un jūru smiltīm ir ...

Kāpa

Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm. Kāpas puse, kura ir pavērsta pret vēju, ir lēzena, parasti ne vairāk kā 15° stāva, bet pretvēja puse, kurai klāt netiek vējš, ir stāva un bieži tā ir stāvāka par 35 °C. Kāpas augstums var ...

Smilšakmens

Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm. Smilšakmeņus klasificē pēc graudu sastāva - izšķir kvarca, kvarca-laukšpatu, arkozos, polimiktos un tufogēnos smilšakmeņus. Tāpat tos var klasificēt arī pēc graudu lieluma, ģeol ...

Smilšu pulkstenis

Smilšu pulkstenis ir vienkāršs laika mērīšanas instruments. Sastāv no diviem stikla traukiem, kuri novietoti viens virs otra un savienoti ar šauru caurulīti. Vienā no traukiem ir iepildīta smilts vai cits birstošs materiāls. Smilts, kādā noteiktā ...

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki, arī krūmi. Meža ekosistēmā ietilpst arī pamežs un zemsedze, kā arī tiem raksturīgi noteikti meža dzīvnieki. Liela loma ir arī meža augsnē esošajām baktērijām, aļ ...

Pamežs

Pamežs jeb krūmu stāvs ir no krūmiem vai, retāk, nomāktiem kokiem sastāvošs meža apakšējais stāvs zem koku vainaga. Reizēm izcirtumā augošā pārāk biezā pamežā nespēj izveidoties pilnvērtīga kokaudze un tikai no pameža sastāvošais izcirtums paliek ...

Aļģes

Aļģes ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes. Raksturīgākā kopējā pazīme ir fotosintētisku pigmentu esamība aļģu šūn ...

Brūnaļģes

Brūnaļģes ir brūnas krāsas daudzšūnu organismi, kas agrāk tika uzskatīti par zemākajiem augiem, bet mūsdienās iekļauti atsevišķā hromistu valstī. Kā pigmentus, neskaitot hlorofilu, brūnaļģes satur karotīnu, ksantofilu un galvenokārt fukoksantīnu, ...

Kramaļģes

Kramaļģes jeb diatomas ir dabā plaši izplatīta aļģu grupa. Tās ir sastopamas gan saldūdeņos, gan jūrās, gan augsnē. Kramaļģes ir mikroskopiskas, ar nepabruņotu aci saskatāmas tikai ja savairojas masveidā. Kramaļģes no citām aļģēm atšķiras ar iztu ...

Mieturaļģes

Mieturaļģes ir plaši izplatītas un bieži sastopamas dažādos biotopos visā pasaulē. To masveida klātbūtne biotopā liecina par šīs ekosistēmas tīro un veselīgu ūdens stāvokli. Mieturaļģes ir ļoti nozīmīgas trofiskā tīkla sastāvdaļas. Mieturaļģu izp ...

Pūšļu fuks

Pūšļu fuks jeb pūšļaļģe ir daudzgadīga brūnaļģe, kuras augšanas ilgums ir vidēji 4 - 5 gadi. Pūšļu fuks ir viena no izplatītākajām un svarīgākajām biotopu veidojošām sugām Baltijas jūrā. Tā veidotais komplekss kalpo neskaitāmam daudzumam citu sug ...

Stromatolīti

Stromatolīti ir karbonātiski izaugumi ūdenstilpju dibenā, ar izliektu vai nelīdzenu virsmu un sarežģītu iekšēju slāņojumu. Atkarībā no ekoloģiskiem faktoriem var veidoties dažādas formas stromatolīti: slāņveidīgi, kunkuļveidīgi, stabveidīgi, saza ...

Ūdensaugi

Ūdensaugi ir ūdenī dzīvojošo augu un tiem vizuāli līdzīgo organismu apkopojošs nosaukums. Šis nosaukums nav zinātnisks taksons, taču tiek plaši lietots ērtības labad, lai apzīmētu ūdens vides floru.

Zaļaļģes

Zaļaļģes pieder Chlorophyta nodalījumam, ko veido no 9000 līdz 12 000 sugas. Tā ir parafilētiska grupa. Tipiskajām zaļaļģēm, kas var būt kustīgas vai nekustīgas, ir centrālā vakuola, pigmenti, kas atrodas dažādu sugu plastidās, un divu slāņu - ce ...

Ledus

Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums. Tas ir ūdens cietais agregātstāvoklis, kaut gan tam ir mazāks blīvums nekā ūdenim. Zemāka blīvuma dēļ ledus gabali spēj noturēties virs ūdens. Tīrs ūdens sasalst ledū, ja tā temperatūra ir zemāka ...

Mūžīgais sasalums

Mūžīgais sasalums ir sauszemes daļa, kura vairāku gadu laikā neizkūst un tajā saglabājas ledus. Augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0 °C. Mūžīgā sasaluma joslā gruntsūdeņi ir ledus veidā, bet paša sasaluma dziļums var sasniegt 10 ...

Pakledus

Pakledus ir peldošs jūras ledus, kas veidojies, sasalstot jūras ūdenim, pastāvējis ne mazāk kā divu gadu ciklus un sasniedzis vismaz 3 m biezumu. Sastopams galvenokārt Arktikā un Antarktikā. Arktikā pakledus aizņem 10 līdz 13 miljonus kvadrātkilo ...

Planktons

Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms, kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam. Tas var mājot okeānā, jūrā vai kādā saldūdens tilpē. Planktonu izdala pēc tā ekoloģiskās nišas, nevis pēc taksonomijas l ...

Zooplanktons

Zooplanktons jeb dzīvnieku planktons ir daļa no planktona. Kā jau zinātniskais grieķu vārds zoon norāda, tas apzīmē to planktona daļu, kas pieder dzīvnieku valstij. Tie ir nelieli, brīvi peldoši dzīvnieki, kas pasīvi pakļaujas ūdens viļņojumam. L ...

Ahmeda III strūklaka

Ahmeda III strūklaka ir Topkapi pils galveno vārtu priekšā esošajā laukumā uzcelta rokoko stila celtne. Tās celtniecību 1728. gadā Tulpju laikmeta laikā pasūtīja Osmaņu impērijas sultāns Ahmeds III. Celtne kalpoja kā tikšanās un sabiedriskās dzīv ...

Trevi strūklaka

Trevi strūklaka ir strūklaka Romā, Itālijā. Tās projekta autors ir Nikola Salvi, darbu pabeidza Pjetro Braki. Uzcelta no 1732. līdz 1762. gadam. 26.3 m augsta un 49.15 m plata, šī ir lielākā baroka strūklaka pilsētā un viena no populārākajām pasa ...

Dzeltenā flote

Dzeltenā flote bija 15 kuģi, kas izrādījās iestrēguši Suecas kanālā 1967. gada jūnijā līdz ar Sešu dienu kara sākumu starp Izraēlu un tās musulmaņu kaimiņvalstīm, ieskaitot kanālu pārvaldošo Ēģipti. Izraēlas karaspēks ātri sasniedza kanālu un, la ...

Jahta

Jahta ir sportam, atpūtai vai tūrismam paredzēts kuģošanas līdzeklis ar burām vai dzinēju vai ar burām un dzinēju, ar ūdensizspaidu līdz 80 tonnām. Sākotnēji viegla un ātra buru laiva, kas bija domāta svarīgu personu ašai pārvadāšanai mazos attāl ...

Jūras tiesību konvencija

Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija ir starptautiska vienošanās par teritoriālajiem ūdeņiem un robežām, par miermīlīgu caurbraukšanu pa šiem teritoriālajiem ūdeņiem, par pieguļošo zonu, par starptautisku kuģošanu pa jūras šaur ...

Kuģis

Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis - peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām vajadzībām. Kuģa tiesības un pienākumus īsteno kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis, kā arī operators vai fraktētājs. Peld ...

Mašīntelpa

Mašīntelpa jeb mašīnrūme ir kuģa telpa, kurā izvietoti galvenie dzinēji, palīgdzinēji, mašīntelpas cauruļvadi, katli, rezerves daļas un mašīnu inventārs. Mašīntelpai MT un ar to saistītajai pamata dzīvojamajai virsbūvei var būt vidējais, starp un ...

Strūga

Strūga ir upes liellaiva ar plakanu dibenu kravu pārvadāšanai. Strūgu izmantoja arī kravas pārcelšanai no lielāka kuģa, kas lielo izmēru dēļ nevarēja iebraukt ostā.

Artēziskā aka

Visbiežāk dziļurbumu ierīko, lai iegūtu dzeramo ūdeni no vidējiem zemes slāņiem jeb dolomīta urbums, kurā tiek ierīkotas speciālas biezsienu plastikāta, nerūsošā tērauda vai tērauda caurules. Atsevišķos gadījumos ūdens var tikt iegūts arī no dziļ ...

Atoma kodols

Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa. Atoma kodols ir aptuveni 100 000 reižu mazāks par atomu kopumā, bet tā masa ir apmēram 4000 reižu lielāka nekā atomā ietilpstošo elektronu masa. Atoma kodols sastāv no nukloniem, kuru ...

Tritons (atoma kodols)

Tritons ir ūdeņraža pārsmagā izotopa - tritija - atoma kodols. Tā masas skaitlis ir 3 un apzīmējums t. Tritons sastāv no viena protona un diviem neitroniem un pieder pie nestabiliem kodoliem. Tā pussabrukšanas periods ir 12.32 gadi. Tritonus izma ...

Bozoni

Bozoni ir daļiņas ar veselu spina vērtību. Bozoni pakļaujas Bozes - Einšteina statistikai, kas nozīmē, ka vienā kvantu stāvoklī var atrasties neierobežots daudzums daļiņu. Tādēļ bozonus dēvē arī par "radiācijas daļiņām". Vispazīstamākais bozons i ...

Higsa bozons

Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis. Higsa bozons pieder pie skalārajām daļiņām, jo tā spins ir nulle. Tāpat kā visi bozoni, Higsa daļiņa pakļaujas Bozes - Einšteina statistikai. Higsa bozons ir neatņemam ...

Elektrons

Elektrons ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām. Elektrona miera masa ir 9.109×10 −31 kg. Tam ir negatīvs elektriskais lādiņš, un tā simbols ir е − vai e. Elektroni ir vieni no elektriskās strāvas lādiņa nesējiem. Tie pieder pie le ...

Elektronu mākonis

Elektronu mākonis ir modelis, kurš apraksta elektronu kustību apkārt atoma kodolam. Elektronu mākoņa modelis atšķirībā no slavenā dāņu fiziķa Nilsa Bora sākotnēji piedāvātā atoma modeļa atšķiras ar to, ka Bora variantā elektroni riņķo apkārt atom ...

Fermioni

Fermioni ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību. Fermioni pakļaujas Fermi - Diraka statistikai, kas nozīmē, ka vienā kvantu stāvoklī var atrasties tikai viena daļiņa. Tādēļ fermionus dažkārt sauc arī par "matērijas daļiņām". No nepāra skaita fermi ...

Fotons

Fotons ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība. Tas ir arī elektromagnētiskā spēka nesējs. Šis spēks ir viegli novērojams makroskopiskās parādībās, sākot no sa ...

Kvarki

Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni. Pazīstami sešu veidu kvarki un tikpat daudz antikvarku.

Leptoni

Leptoni ir elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā. Visi leptoni pieder pie fermioniem. Kopā ar kvarkiem leptoni sastāda fundamentālo fermionu klasi, no kuriem sastāv viela.

Mions

Mions ons) ir nestabils leptons, ko apzīmē ar grieķu burtu μ. Tam ir negatīvs elektriskais lādiņš, spins 1/2 un tas piedalās vājajā un elektromagnētiskajā mijiedarbībā, tāpat kā elektrons. Tomēr miona masa ir 207 reizes lielāka par elektrona masu ...

Neitrīno

Neitrīno ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu. Šīs noslēpumainās daļiņas piedalās tikai gravitācijas un vājajā mijiedarbībā, tādēļ ārkārtīgi reti iedarbojas uz parasto matēriju. Lai neitrīno plūsm ...

Nesējdaļiņas

Daļiņu fizikā kvantu lauku teorija, ko dēvē par standartmodeli, apraksta stipro kodolspēku, vājo kodolspēku un elektromagnētisko spēku - fundamentālās mijiedarbības. Katrai mijiedarbībai ir savas nesējdaļiņas. Visas mijiedarbību nesējdaļiņas ir b ...

Tau daļiņa

Tau daļiņa jeb tau leptons ir nestabila elementārdaļiņa - smagākais no pazīstamajiem leptoniem. Tau daļiņai ir negatīvs elektriskais lādiņš un pusvesels spins. Kā visiem leptoniem, tau daļiņai eksistē antidaļiņa, kuras lādiņš ir pozitīvs.

Hadroni

Hadroni - resns, smags, stiprs), agrāk izdotā literatūrā arī adroni, ir subatomāras daļiņas, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā. Hadroni sastāv no kvarkiem, kurus kopā saista gluoni, tādēļ hadroni ir saliktās daļiņas.

Barioni

Barioni smags) ir smagās subatomārās daļiņas, kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu. To spins ir pusvesels skaitlis, tādēļ tās pieder pie fermioniem. Parasti barioni sastāv no 3 kvarkiem. Pie barioniem pieder nukloni, hiperoni, šarman ...

Delta daļiņa

Delta daļiņas, jeb, precīzāk, delta barioni ir ārkārtīgi nestabili relatīvi viegli barioni, kas, tāpat kā nukloni, sastāv tikai no u kvarkiem un d kvarkiem, bet to spins ir 3/2. Delta daļiņas apzīmē ar grieķu burtu Δ. Delta daļiņas sabrūk par nuk ...