ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 326

Ķīmiskā formula

Ķīmiskā formula ir koncentrēts veids, kā atainot informāciju par atomiem, kas veido noteiktu ķīmisko savienojumu. Molekulāriem savienojumiem tas uzrāda katru no savienojumu veidojošiem ķīmiskajiem elementiem, ko pieraksta ar attiecīgo elementa si ...

Ķīmiskā viela

Ķīmiskā viela ir vielas veids ar noteiktu ķīmisko sastāvu, neatkarīgi no šīs vielas izcelsmes. Piemēram, jebkuram ūdens paraugam būs tās pašas īpašības un tā pati ūdeņraža un skābekļa attiecība, neatkarīgi no tā, vai šis ūdens paraugs ir ņemts no ...

Ķīmiskais simbols

Ķīmiskais simbols ir katra ķīmiskā elementa nosaukuma īpašs saīsinājums no tā latīniskā nosaukuma. Šie simboli tiek starptautiski izmantoti un tos lieto arī tādās valstīs, kurām ir no latīņu alfabēta atšķirīgi alfabēti. Mūsdienu ķīmiskie simboli ...

Ķīmiskais tankkuģis

Ķīmiskais tankkuģis ir tankkuģa veids, kurš paredzēts ķīmisko vielu pārvadāšanai izlietā veidā. Atbilstoši MARPOL konvencijas II pielikumam, ķīmiskais tankkuģis ir kuģis, kurš būvēts vai pielāgots jebkura Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa ...

Lantanīdi

Lantanīdi jeb lantanoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 58 līdz 71. Tie atrodas Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās tabulas VI periodā aiz lantāna un tiem ir ar to līdzīgas īpašības. Periodiskajā tabulā lantanī ...

Molekula

Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības. Molekula parasti sastāv no diviem vai vairākiem atomiem, kas saistīti ar dalītu elektronu pāri, veidojot ķīmisko saiti. Molekula var sastāvēt no vien ...

Molekulārie spēki

Molekulārie spēki ir mijiedarbības spēki, kuri darbojas starp vielas molekulām. Ja molekulas savstarpēji nepievilktos, tad visas vielas jebkuros apstākļos atrastos tikai gāzveida stāvoklī. Tikai pateicoties molekulu pievilkšanās spēkiem, molekula ...

Molekulu masa

Atsevišķu molekulu masas ir ļoti mazas. Piemēram, 1 g ūdens satur 3, 7 ⋅ 10 22 {\displaystyle 3.7\cdot 10^{22}\ } molekulas. Tāpēc vienas ūdens molekulas masa m o H 2 O ≈ 1 3, 7 ⋅ 10 22 g ≈ 3 ⋅ 10 − 23 g {\displaystyle m_{oH_{2}O}\approx {\frac { ...

Molmasa

Molmasa ir vielas masa, kuras daudzums ir viens mols. Saskaņā ar šo definīciju molmasa ir vienāda ar molekulas masas un Avogadro skaitļa reizinājumu. M = m 0 N A {\displaystyle M=m_{0}N_{A}\ } Molmasa vienkāršā veidā ir saistīta ar viena elementā ...

Nemetāli

Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām. Nemetāliem parasti ir vāja siltumvadītspēja un vāja elektrovadītspēja. Pie nemetāliem pieder: XIV grupas elements - oglekli ...

Oksidēšanas pakāpe

Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā. Par oksidēšanas pakāpi šis lielums nosaukts tādēļ, ka elektronu atdošana, veidojoties ķīmiskajai saitei, ir oksidēšanās. Oksidēšanas pakāpe ir pozitīva, ja elektr ...

PH

pH ir skaitlis, kas raksturo ūdeņraža jonu koncentrāciju šķīdumā. pH ir ūdeņraža jonu aktivitātes negatīvais logaritms, kas raksturo skābumu un bāziskumu. pH=−log 10 a H + Mazām koncentrācijām aktivitāte maz atšķiras no koncentrācijas, tāpēc akti ...

Rezonanse (ķīmija)

Ķīmijā par rezonansi sauc molekulu vai jonu struktūras aprakstīšanas veidu valences saišu teorijā, kurā tie tiek aprakstīti kā vairāku atsevišķu struktūru kombinācija. Rezonanse darbojas kā paplašinājums idejai, ka molekulu un jonu uzbūvi var att ...

Rūsa

Rūsa ir sarkanīgs dzelzs oksīds, kas veidojas dzelzs korozijas rezultātā, reakcijā starp dzelzi un gaisa skābekli ūdens vai gaisa mitruma klātbūtnē. Rūsa galvenokārt sastāv no hidratēta dzelzs oksīda un dzelzs oksohidroksīda vai hidratētā forma F ...

Sārmi

Par sārmiem sauc šķīstošos hidroksīdus - sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdus. Dažkārt pie sārmiem pieskaita arī tallija hidroksīdu TlOH. Sārmi ir stipras bāzes.

Smagie metāli

Par smagajiem metāliem sauc metālus ar relatīvi augstu blīvumu, atommasu vai atomskaitli. Šis terminam nav vienotas vispārpieņemtas definīcijas, tā nozīme var mainīties atkarībā no autora un konteksta. Bieži par smagajiem metāliem sauc metālus, k ...

Vērtība (ķīmija)

Valences jēdzienu zinātnē ieviesa ķīmiķis Edvards Frenklends 1852. gadā. Tika noskaidrots, ka dažiem elementiem ir pastāvīga, bet citiem - mainīga vērtība. 1907. gadā Džozefs Tomsons pirmais ieteica vērtības būtības izskaidrošanai izmantot elektr ...

Vieglie metāli

Par vieglajiem metāliem sauc metālus ar relatīvi maziem blīvumiem. Lai gan nav vienotas vispārpieņemtas definīcijas, parasti par vieglajiem metāliem sauc tādus, kuru blīvums ir mazāks par 5 g/cm 3. Pēc šīs definīcijas, vieglie metāli ir visi sārm ...

Vielas daudzums

SI sistēmā vielas daudzuma mērvienība ir mols. Mols ir vielas daudzums, kurš satur tikpat daudz molekulu, cik atomu ir 0.012 kilogramos oglekļa-12 izotopa. Šo skaitli sauc par Avogadro skaitli, un tas ir aptuveni 6.022 10 23. Šis skaitlis ir Avog ...

Fāžu stāvokļa diagramma

Vienkāršākās fāžu stāvokļa diagrammas ir tīrām vielām. Tur parasti attēlo vielas agregātstāvokli atkarībā no temperatūras parasti uz X ass un spiediena parasti uz Y ass. Šajās diagrammās var parādīt visas vielai iespējamās fāzes. Diagrammā parast ...

Keramika

Keramika ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu. Termins keramika vēl nesenā pagātnē tika lietots vienīgi attiecībā uz priekšmetiem, kas tika izg ...

Kušana

Kušana ir process, kurā cietviela pāriet šķidrajā fāzē. Kristāliskām vielām ir raksturīga noteikta kušanas temperatūra. Piemaisījumi var ievērojami ietekmēt vielas kušanas temperatūru. Tīru vielu kušanas temperatūra parasti ir vielai raksturīga k ...

Spiedes stiprība

Spiedes stiprība raksturo materiāla spēju pretoties aksiāli vērstiem saspiešanas spēkiem. Tā rāda, cik lielu saspiešanas spēku materiāls iztur pirms tas sabrūk. Spiedes stiprību izsaka Pa, parasti lietojot tā daudzkārtni MPa. Spiedes stiprības pā ...

Viršana

Viršana jeb vārīšanās ir process, kurā viela no šķidrās fāzes pāriet gāzveida fāzē. Viršanas temperatūra ir stipri atkarīga no spiediena, tāpēc, ka tvaiku tilpums parasti ir ievērojami lielāks par iztvaicētā šķidruma tilpumu. Konstantā spiedienā ...

Advekcija

Advekcija ir gaisa masu pārnese horizontālā virzienā atmosfēras spiediena starpības dēļ no vienas vietas uz otru, svarīgs klimata veidotājfaktors. Zemes griešanās dēļ galvenā advekcija mērenajos platumos ir virzienā no rietumiem uz austrumiem un ...

Anticiklons

Anticiklons ir liels atmosfēras veidojums ar augstu atmosfēras spiedienu. Parasti atmosfēras spiediens ir 1020 - 1035 hPa liels, bet tas var sasniegt pat 1080 hPa. Tā diametrs ir no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem kilometru. Tas atnes sausu ...

Apledojums

Apledojums ir ledus slānis uz zemes vai priekšmetu virsmas, kurš parasti veidojas ziemā vai rudenī pēc atkušņa aukstā laikā, kā arī slapja sniega vai lietus lāšu sasalšanas dēļ. Ļoti stiprs apledojums bijis Krievijas dienvidrietumos 1892. gada ok ...

Atmosfēras fronte

Atmosfēras fronte ir robeža starp divu atšķirīgu gaisa masu veidiem - siltā un aukstā gaisa masu pārejas zona troposfērā, kurā parasti ir arī nokrišņi. Ir siltā un aukstā atmosfēras fronte. Siltajā frontē siltais gaiss nomaina auksto, bet aukstaj ...

Atmosfēras spiediens

Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas. Atmosfēras spiediens ir tik liels, ar kādu spēku spiež virs ķermeņa esošais gaisa slānis. Lielākā augstum ...

Aukstā fronte

Aukstā fronte - aukstās gaisa masas ienākšana kādā teritorijā siltās masas vietā. Parasti tas notiek, aukstajam gaisam strauji ienākot kādā teritorijā. Tiek aizdzīts prom siltais gaiss, tas ceļas augšup, kondensējas, izveidojas lieli gubu lietusm ...

Aviometeoroloģija

Aviometeoroloģija ir lietišķa zinātnes nozare, kura pēta meteoroloģisko elementu ietekmi uz lidmašīnu un helikopteru lidojuma drošību, regularitāti un ekonomisko efektivitāti, kā arī izstrādā teorētisko pamatojumu un praktiskos paņēmienus, lai to ...

Āzijas maksimums

Āzijas maksimums - augsta spiediena zona Āzijas vidienē gandrīz visā ziemas periodā. Vidējais atmosfēras spiediens šī anticiklona centrā janvārī ir 1030 hPa, bet dažkārt tas sasniedz pat 1080 hPa. Āzijas minimums ziemā atnes ļoti aukstu un sausu ...

Bezsala periods

Bezsala periods ir ilggadējs vidējais laika periods starp pēdējo pavasara salnu un pirmo rudens salnu. Latvijā tā ilgums ir apmēram 140 dienas. Tā ilgums parasti pieaug virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem, tas ir, ziemeļos tas ir īsāks, bet dienv ...

Daunvelings

Daunvelings ir materiāla viena slāņa nolaišanās līdz otram slānim. Galvenokārt tas ir ūdens augšējā slāņa nogrimšana dziļākos slāņos. Materiāls ar lielāku blīvumu nolaižas zem materiāla ar mazāku blīvumu, piemēram, sāļš ūdens nolaižas zem saldūde ...

Dūmaka

Dūmaka ir dabas parādība, kas izpaužas kā sīku ūdens pilienu uzkrāšanās piezemes gaisa slānī. Šī dabas parādība samazina redzamību, bet ne tik ievērojami, kā migla. Dūmaka var tikt novērota kā laikapstākļu parādība, bet var arī parādīties vulkāni ...

Dzīvsudraba staba milimetrs

Dzīvsudraba staba milimetrs ir ārpussistēmas spiediena mērvienība, ko lieto meteoroloģijā atmosfēras spiediena mērīšanai, medicīnā asinsspiediena mērīšanai un citur. Viens dzīvsudraba stabiņa milimetrs ir aptuveni vienāds ar 133.3223684 paskāliem ...

El Ninjo

El Ninjo ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru. El Ninjo un pretēja rakstura parādība - La-Ninja - ir visizteiktākās globālās cikliskās klimata izmaiņas, kas izpaužas vairāku gadu laikā. El Ninjo ir anomāli liels Klus ...

Gaisa masa

Gaisa masa ir plašs atmosfēras apakšējās daļas apgabals ar līdzīgām fizikālajām īpašībām. Liels gaisa apjoms, kura horizontālie izmēri ir dažus simtus līdz dažus tūkstošus kilometru lieli, bet vertikālie tikai dažus kilometrus lieli. Vienai un ta ...

Gaisa mitrums

Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā. Ūdens tvaiks ir gāzveida stāvoklis un tas ir neredzams. Mitruma ietekmē rodas nokrišņi, rasa vai migla. Augsts mitruma daudzums samazina svīšanu ķermeņa atdzesēšanas laikā, samazinot mitruma iztvaikoš ...

Inversija (meteoroloģija)

Inversija ir anomālas kaut kāda parametra izmaiņas atmosfērā atkarībā no augstuma. Parasti tas attiecas uz temperatūras inversiju, t.i. gaisa temperatūras paaugstināšanos atmosfēras augstākos slāņos - gaisa temperatūra kilometra augstumā virs zem ...

Karstuma vilnis

Karstuma vilnis ir pārmērīgs un ilgstošs karsta laika, bieži vien arī sausuma, periods, ko var pavadīt augsts mitruma līmenis. Nepastāv karstuma viļņa vispārējas definīcijas, jo termins dažādos reģionos ir relatīvs attiecībā pret parastiem laika ...

Laikapstākļi

Laikapstākļi ir meteroloģisko parametru un parādību kopums, kuri ietekmē cilvēka dzīvi un nodarbošanos. Jēdziens "laikapstākļi" raksturo atmosfēras stāvokli noteiktā laika posmā. Atmosfēras parādības: Nokrišņi Pērkona negaiss; Virpuļviesulis. Sni ...

Laikapstākļu prognozēšana

Laikapstākļu prognozēšana ir laikapstākļu iespējamais pareģojums par to, kādi laikapstākļi būs kādā noteiktā vietā noteiktā laika posmā. Tos veido valstiskās vai komerciālās meteoroloģiskās aģentūras. Laikapstākļu prognozes iedalās pēc tā, cik il ...

Lodveida zibens

Lodveida zibens ir spīdošs, lodveida formas atmosfērā sastopama elektriska dabas parādība, kas dažu desmitu sekunžu vai dažu minūšu laikā izlādējas. Tas ir viens no zibens veidiem. Negaisa mākoņos tas novērots līdz 100 reižu biežāk nekā Zemes tuv ...

Meteoroloģiskā redzamība

Meteoroloģiskā redzamība ir attālums, no kura dienā pazūd pēdējās kāda objekta pazīmes, bet naktī vairs nevar redzēt noteiktas intensitātes gaismas avotu. Redzamību var novērtēt pēc acumēra ar 10 ballu optiskās redzamības skalu. Meteoroloģiskā re ...

Negaiss

Negaiss ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus. Starp lādiņiem uzzibsnī milzīga dzirkstele - zibens, kas lielākoties nesasniedz zemi. No milzīgā siltuma, kas ...

Novaja Zemļas efekts

Novaja Zemļas efekts ir viena no trim arktiskajām optiskajām ilūzijām, kas saistītas ar Saules gaismas laušanu gaisa slāņos ar dažādu gaisa temperatūru. Efekts novērojams gan Arktikā, gan Antarktīdā. Efekta būtība ir tāda, ka šķietamais Saules lē ...

Oklūzijas fronte

Oklūzijas fronte ir atmosfēras frontes veids, kas rodas ciklona attīstības gaitā. Oklūzijas fronte visbiežāk izveidojas, kad ciklona aukstā fronte panāk silto fronti un saplūst ar to, jo aukstā fronte mēdz pārvietoties ātrāk par silto - tas notie ...

Pasaules laikapstākļu rekordu uzskaitījums

Straujākā temperatūras celšanās: 27 C° divu minūšu laikā no −20 °C līdz +7 °C; Dienviddakota, ASV. Augstākā temperatūra, kad ir snidzis: 51 °F; Denveras universitāte, Denvera.

Pērkons (dabas parādība)

Pērkons ir skaņa, ko rada zibens negaisa laikā. Šāda skaņa rodas, gaisam spēcīgi svārstoties, kamēr tas ļoti īsā laikā sasilst līdz 30 000 grādiem. Sasilstot gaiss strauji izplešas, un tas notiek tik ātri, ka rodas ļoti skaļa skaņa. Pats zibens u ...