ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 334

5 (skaitlis)

5 ir pirmskaitlis, kurš atrodas starp 4 un 6. 5 - bora atomnumurs 5 - trešais pirmskaitlis 5 - pirmo divu pirmskaitļu summa 5 - piektais Fibonači skaitlis Pieraksts citās skaitīšanas sistēmās Pieraksts ar Romiešu cipariem: V Oktālajā: 5 Binārajā: ...

52 (skaitlis)

51 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 51 un 53. Gada piecdesmit otrā diena ir 21. februāris. Romiešu skaitļu sistēmā 52 tiek pierakstīts šādi - LII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā piecdesmit viens ir 110100 2, oktālajā ...

54 (skaitlis)

54 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 53 un 55. Gada piecdesmit ceturtā diena ir 23. februāris. Romiešu skaitļu sistēmā 54 tiek pierakstīts šādi - LIV, bet binārajā skaitīšanas sistēmā piecdesmit četri ir 110110 2, oktāl ...

56 (skaitlis)

56 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 55 un 57. Gada piecdesmit sestā diena ir 25. februāris. Romiešu skaitļu sistēmā 56 tiek pierakstīts šādi - LVI, bet binārajā skaitīšanas sistēmā piecdesmit seši ir 111000 2, oktālajā ...

57 (skaitlis)

57 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 56 un 58. Gada piecdesmit septītā diena ir 26. februāris. Romiešu skaitļu sistēmā piecdesmit septiņi tiek pierakstīts šādi - LVII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā piecdesmit četri i ...

58 (skaitlis)

58 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 57 un 59. Gada piecdesmit astotā diena ir 27. februāris. Romiešu skaitļu sistēmā piecdesmit astoņi tiek pierakstīts šādi - LVIII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā piecdesmit astotā i ...

59 (skaitlis)

59 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 58 un 60. Gada piecdesmit devītā diena ir 28. februāris. Romiešu skaitļu sistēmā piecdesmit deviņi tiek pierakstīts šādi - LIX, bet binārajā skaitīšanas sistēmā piecdesmit deviņi ir ...

61 (skaitlis)

61 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 60 un 62. Gada sešdesmit pirmā diena ir 2. marts. Romiešu skaitļu sistēmā sešdesmit viens tiek pierakstīts šādi - LXI, bet binārajā skaitīšanas sistēmā sešdesmit viens ir 111101 2, o ...

64 (skaitlis)

64 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 63 un 65. Gada sešdesmit ceturtā diena ir 5. marts. Romiešu skaitļu sistēmā sešdesmit četri tiek pierakstīts šādi - LXIV, bet binārajā skaitīšanas sistēmā sešdesmit četri ir 1000000 ...

65 (skaitlis)

65 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 64 un 66. Gada sešdesmit piektā diena ir 6. marts. Romiešu skaitļu sistēmā sešdesmit pieci tiek pierakstīts šādi - LXV, bet binārajā skaitīšanas sistēmā sešdesmit pieci ir 1000001 2, ...

7 (skaitlis)

7 ir pirmskaitlis, kurš atrodas starp 6 un 8. 7 - nošu skaits mūzikā 7 - nedēļas dienu skaits 7 - krāsu skaits varavīksnē 7 - mazākais regulāra daudzstūra virsotņu skaits, kuru vairs nav iespējams konstruēt, izmantojot tikai cirkuli un lineālu 7 ...

7744 (skaitlis)

7744 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp skaitļiem 7743 un 7745. Tas ir vienīgais kāda skaitļa kvadrāts, kuram savā starpā ir vienādi gan pirmie divi cipari, gan divi pēdējie cipari. Tā kvadrātsakne ir skaitlis 88, kuram ...

82 (skaitlis)

82 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 81 un 83. Gada astoņdesmit otrā diena ir 23. marts. Romiešu skaitļu sistēmā astoņdesmit divi tiek pierakstīts šādi - LXXXII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā astoņdesmit divi ir 1010 ...

83 (skaitlis)

83 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 82 un 84. Gada astoņdesmit trešā diena ir 24. marts. Romiešu skaitļu sistēmā astoņdesmit trīs tiek pierakstīts šādi - LXXXIII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā astoņdesmit trīs ir 10 ...

84 (skaitlis)

84 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 83 un 85. Gada astoņdesmit ceturtā diena ir 25. marts. Romiešu skaitļu sistēmā astoņdesmit četri tiek pierakstīts šādi - LXXXIV, bet binārajā skaitīšanas sistēmā astoņdesmit četri ir ...

85 (skaitlis)

85 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 84 un 86. Gada astoņdesmit piektā diena ir 26. marts. Romiešu skaitļu sistēmā astoņdesmit pieci tiek pierakstīts šādi - LXXXV, bet binārajā skaitīšanas sistēmā astoņdesmit pieci ir 1 ...

86 (skaitlis)

86 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 85 un 87. Gada astoņdesmit sestā diena ir 27. marts. Romiešu skaitļu sistēmā astoņdesmit seši tiek pierakstīts šādi - LXXXVI, bet binārajā skaitīšanas sistēmā astoņdesmit seši ir 101 ...

87 (skaitlis)

87 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 86 un 88. Gada astoņdesmit septītā diena ir 28. marts. Romiešu skaitļu sistēmā astoņdesmit septiņi tiek pierakstīts šādi - LXXXVII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā astoņdesmit septi ...

88 (skaitlis)

88 ir naturāls un palindromisks skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 87 un 89. Gada astoņdesmit astotā diena ir 29. marts. Romiešu skaitļu sistēmā astoņdesmit astoņi tiek pierakstīts šādi - LXXXVIII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā a ...

89 (skaitlis)

89 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 88 un 90. Gada astoņdesmit devītā diena ir 30. marts. Romiešu skaitļu sistēmā astoņdesmit deviņi tiek pierakstīts šādi - LXXXIX, bet binārajā skaitīšanas sistēmā astoņdesmit deviņi i ...

90 (skaitlis)

90 ir skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 89 un 91. Romiešu skaitļu sistēma 90 tiek pierakstīts šādi - XC -, bet binārajā skaitīšanas sistēmā deviņdesmit ir 1011010, oktālajā skaitīšanas sistēmā - 132 un heksadecimālajā skaitīšanas s ...

91 (skaitlis)

91 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 90 un 92. Gada deviņdesmit pirmā diena ir 1. aprīlis. Romiešu skaitļu sistēmā deviņdesmit viens tiek pierakstīts šādi - XCI, bet binārajā skaitīšanas sistēmā deviņdesmit viens ir 101 ...

92 (skaitlis)

92 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 91 un 93. Gada deviņdesmit otrā diena ir 2. aprīlis. Romiešu skaitļu sistēmā deviņdesmit divi tiek pierakstīts šādi - XCII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā deviņdesmit divi ir 10111 ...

93 (skaitlis)

93 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 92 un 94. Gada deviņdesmit trešā diena ir 3. aprīlis. Romiešu skaitļu sistēmā deviņdesmit trīs tiek pierakstīts šādi - XCIII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā deviņdesmit trīs ir 101 ...

94 (skaitlis)

94 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 93 un 95. Gada deviņdesmit ceturtā diena ir 4. aprīlis. Romiešu skaitļu sistēmā deviņdesmit četri tiek pierakstīts šādi - XCIV, bet binārajā skaitīšanas sistēmā deviņdesmit četri ir ...

95 (skaitlis)

95 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 94 un 96. Gada deviņdesmit piektā diena ir 5. aprīlis. Romiešu skaitļu sistēmā deviņdesmit pieci tiek pierakstīts šādi - XCV, bet binārajā skaitīšanas sistēmā deviņdesmit pieci ir 10 ...

97 (skaitlis)

97 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 96 un 98. Gada deviņdesmit septītā diena ir 7. aprīlis. Romiešu skaitļu sistēmā deviņdesmit septiņi tiek pierakstīts šādi - XCVII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā deviņdesmit septiņ ...

98 (skaitlis)

98 ir naturāls skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 97 un 99. Gada deviņdesmit astotā diena ir 8. aprīlis. Romiešu skaitļu sistēmā deviņdesmit astoņi tiek pierakstīts šādi - XCVIII, bet binārajā skaitīšanas sistēmā deviņdesmit astoņi ...

Kvadriljons

1 000 jeb viens kvadriljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 un 1 000 001. Zinātniskajā pierakstā to raksta kā 10 15. Skaitļu apzīmēšanai kvadriljonos lieto prievārdu peta-, piemēram, petabaits PB. Kādas mērvienības kvadriljono daļu rakst ...

Kvintiljons

1 000 jeb viens kvintiljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 un 1 000 001. Zinātniskajā pierakstā to raksta kā 10 18. Skaitļu apzīmēšanai kvadriljonos lieto prievārdu eksa-, piemēram, eksabaits EB. Kādas mērvienības kvadriljono daļu rakst ...

Metriskie priedēkļi

Metriskie priedēkļi vai SI vienību priedēkļi ir vienības priedēkļi, kas tiek izmantoti, lai veidotu decimālos daudzkārtņus un decimāldaļas. Katram priedēklim ir savs unikālais simbols. Piemēram, priedēklis kilo- var tikt pievienots gramam, tādējā ...

Miljards

1 000 jeb miljards ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 un 1 000 001. Zinātniskajā pierakstā to raksta kā 10 9, romiešu skaitļu pierakstā M. Skaitļu apzīmēšanai miljardos lieto prievārdu giga-, piemēram, gigabaits. Kādas mērvienības miljardo ...

Miljons

Miljons jeb 1000000 ir naturāls skaitlis, kas seko aiz 999999. Nākamais naturālais skaitlis pēc miljona ir 1000001. Romiešu skaitļu sistēmā miljonu apzīmē ar M. Binārajā skaitīšanas sistēmā miljons ir 11110100001001000000. Normālformā miljonu pie ...

Nulle

0 ir vesels skaitlis, kas skaitļu virknē atdala pozitīvos un negatīvos skaitļus. Nulle izsaka kaut kādu priekšmetu skaitu, kad priekšmetu nav vispār. Piemēram, ja grozā nav neviena ābola, tad ābolu skaits grozā ir nulle. Decimālajā skaitīšanas si ...

Sekstiljons

1 000 jeb sekstiljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 un 1 000 001. Zinātniskajā pierakstā to raksta kā 10 21. Mērvienību sekstiljono daudzkārtņu apzīmēšanai lieto prievārdu zeta-, piemēram, zetabaits ZB. Kādas mērvienības sekstiljono da ...

Septiljons

1 000 jeb viens septiljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 un 1 000 001. Normālformā to pieraksta kā 10 24. Skaitļu apzīmēšanai septiljonos lieto prievārdu jota-, piemēram, jotabaits YB. Kādas mērvienības kvadriljono daļu raksta kā 10 −2 ...

Triljons

1 000 jeb viens triljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 un 1 000 001. Zinātniskajā pierakstā to raksta kā 10 12. Skaitļu apzīmēšanai triljonos lieto prievārdu tera-, piemēram, terabaits. Kādas mērvienības triljono daļu raksta kā 10 -12 ...

Skaitļu teorija

Skaitļu teorija ir matemātikas nozare, kas pēta veselo skaitļu īpašības un to savstarpējās sakarības. Dažreiz šī nozare tiek saukta par" augstāko aritmētiku”. Atsevišķi aprēķini ar konkrētiem skaitļiem, piemēram, 9 + 16 = 25 {\displaystyle 9+16=2 ...

Eiklīda algoritms

Eiklīda algoritms skaitļu teorijā ir efektīvs algoritms divu veselu skaitļu lielākā kopīgā dalītāja atrašanai, kas balstīts uz dalīšanu ar atlikumu. Algoritms ir šāds: vispirms nepilni izdala lielāko skaitli ar mazāko un tad katrā nākamajā solī i ...

Eilera funkcija

Skaitļu teorijā Eilera funkcija φ {\displaystyle \varphi } no naturāla skaitļa n ir visu to naturālo skaitļu skaits, kas nepārsniedz un ir savstarpēji pirmskaitļi ar n. Turklāt φ = 1 {\displaystyle \varphi =1}, jo 1 ir savstarpējs pirmskaitlis ar ...

Eratostena siets

Eratostena siets ir vienkāršs algoritms visu to pirmskaitļu atrašanai, kas nepārsniedz kādu dotu naturālu skaitli. Algoritmu izdomāja sengrieķu matemātiķis Eratostens.

Faktoriāls

Matemātikā par naturāla skaitļa n ≥ 1 faktoriālu sauc visu naturālo skaitļu no 1 līdz n reizinājumu. To apzīmē ar n!. Piemēram, 3! = 1 2 3 = 6, 4! = 1 2 3 4 = 24 utt. Apzīmējumu n! ieviesis franču matemātiķis K. Kramps 1808. gadā.

Fermā mazā teorēma

Fermā mazā teorēma ir teorēma skaitļu teorijā. Tā apgalvo: ja p ir pirmskaitlis un a ir vesels skaitlis, kas nedalās ar p, tad a p --1 dalās ar p. Izmantojot modulāro aritmētiku, to var pierakstīt šādi: a p − 1 ≡ 1 mod p. {\displaystyle a^{p-1}\e ...

Fermā pēdējā teorēma

Fermā pēdējā teorēma, saukta arī par Fermā Lielo teorēmu, ir apgalvojums, ka vienādojumam a n + b n = c n {\displaystyle a^{n}+b^{n}=c^{n}} nav atrisinājumu naturālos skaitļos, ja n > 2 {\displaystyle n> 2}. Šādu apgalvojumu izteica franču ...

Fibonači skaitļi

Matemātikā par Fibonači skaitļiem sauc virknes 1, 1, 2, 3, 5, 8, 13, 21, 34, 55, 89, 144, … {\displaystyle 1,\;1,\;2,\;3,\;5,\;8,\;13,\;21,\;34,\;55,\;89,\;144,\ldots \,} elementus. Tās pirmie divi locekļi ir vienādi ar 1, bet katru nākamo locekl ...

Iracionāls skaitlis

Matemātikā iracionāls skaitlis ir jebkurš reāls skaitlis, kas nav racionāls. Iracionāli skaitļi ir, piemēram, √ 2, 3 − √ 5 /2, π, e, ln un 0.12345678910111213…, kur pēdējais skaitlis ir iegūts aiz komata pēc kārtas pierakstot visus naturālos skai ...

Lielākais kopīgais dalītājs

Matemātikā par divu vai vairāk veselu skaitļu lielāko kopīgo dalītāju sauc lielāko naturālo skaitli, ar kuru katrs no dotajiem skaitļiem dalās bez atlikuma. Piemēram, skaitļu 12 un 30 lielākais kopīgais dalītājs ir LKD = 6, jo gan 12, gan 30 dalā ...

Mazākais kopīgais dalāmais

Matemātikā par divu vai vairāk veselu skaitļu mazāko kopīgo dalāmo sauc mazāko naturālo skaitli, kas dalās ar katru no dotajiem skaitļiem bez atlikuma. Piemēram, skaitļu 6 un 15 mazākais kopīgais dalāmais ir MKD = 30, jo 30 dalās gan ar 6, gan 15 ...

Pirmreizinātājs

Pirmreizinātājs ir kāda naturāla skaitļa dalītājs, kas ir pirmskaitlis. Piemēram, skaitļa 12 pirmreizinātāji ir 2 un 3, bet skaitļa 25 vienīgais pirmreizinātājs ir 5. Skaitli sadalīt pirmreizinātājos nozīmē izteikt to kā vairāku pirmskaitļu reizi ...

Pitagora trijnieks

Pitagora trijnieks ir tādu trīs naturālu skaitļu kortežs a, b, c, kuriem ir spēkā sakarība a 2 + b 2 = c 2 {\displaystyle a^{2}+b^{2}=c^{2}}. Tā piemēram, 6 2 + 8 2 = 10 2 {\displaystyle 6^{2}+8^{2}=10^{2}}, tāpēc skaitļi 6, 8 un 10 veido Pitagor ...