ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 342

Ksi daļiņa

Ksi daļiņa ir barions, kurš sastāv no 3 kvarkiem, no kuriem viens ir u vai d kvarks, bet divi pārējie ir smagie kvarki - s kvarki vai c kvarki. Ksi daļiņu izotopiskais spins ir 1/2, atšķirībā no lambda daļiņām un sigma daļiņām, kurām tas ir attie ...

Mezoni

Mezoni ir subatomāras daļiņas - bozoni, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā. Tas nozīmē, ka tie ir hadroni ar veselu spinu. Mezoni sastāv no kvarka un antikvarka, tādēļ tie nav "īstas" elementārdaļiņas. Arī tetrakvarki ir pieskaitāmi pie m ...

Pions

Pions jeb pī mezons ir salikta subatomāra daļiņa, kas pieder pie mezoniem. Ir trīs veidu pioni - pozitīvais pions, ko apzīmē ar π +, negatīvais pions jeb antipions, ko apzīmē ar π − un neitrālais pions, kas ir pats sev antidaļiņa. Pionu spins ir 0.

Absolūtais spožums

Absolūtais spožums ir lielums astronomijā, kuru izmanto debess ķermeņu spožuma raksturošanai. Tas ir debess ķermeņa redzamais spožums, kāds būtu, ja to novērotu no 10 parseku attāluma. Absolūto spožumu mēra zvaigžņlielumos. Zvaigžņu un galaktiku ...

Baricentrs

Par baricentru - smags un κέντρ-ον - centrs) astronomijā un astrofizikā mēdz dēvēt divu vai vairāku objektu masas centru, ap kuru šie attiecīgie objekti veic savas orbītas.

Gaismas laušana

Gaismas laušana jeb refrakcija ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina gaismas staru izplatīšanās virzienu. Gaismai lūstot var novērot priekšmetu formu, novietojumu un iz ...

Hronometrs

Hronometrs ir precīzs atsperes pulkstenis, kurš nepieciešams, lai glabātu precīzu Griničas laiku uz kuģa. Jūrniecības astronomijā hronometru izmanto, lai noteiktu ģeogrāfisko garumu. Tas tika izgatavots astoņpadsmitajā gadsimtā un kļuva par svarī ...

Jūrniecības astronomija

Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm. Tās priekšmets ir kuģa vietas un kompasa kļūdas noteikšana pēc debess spīdekļu novērojumiem. Jūrniecības astronomija ir cieši saistīta ar navigāciju, tādēļ to dažreiz sauc par astronavi ...

Otrais kosmiskais ātrums

Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku. Katram ķermenim, atkarībā no tā masas, ir savs otrais kosmiskais ātrums. Piemēram, Zemei tas ir 11.2 km/s. Ķermenis, ka ...

Redzamais spožums

Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa nonāk vietā, kur atrodas novērotājs. To mēra zvaigžņlielumos, apzīmē m. Jo debess ķermenis spožāks, jo mazāks tā zvaigžņlielums. Zvaigžņlielums atkarīgs ne tikai no tā, cik daudz gai ...

Sekstants

Sekstants ir instruments, kas paredzēts galvenokārt debess spīdekļu augstumu mērīšanai. Ar to var mērīt arī horizontālos leņķus starp navigācijas orientieriem un to vertikālos leņķus. Leņķa noteikšana starp debess spīdekli un horizontu, ko sauc a ...

Tārpeja

Tārpeja ir hipotētisks tunelis vai caurums laiktelpā, kurš var beigties citā Visumā vai citā mūsu Visuma telpas punktā vai laikā. Tārpejas daudzkārt aprakstītas zinātniski fantastiskajā literatūrā, kur tās dod iespēju ceļot starp zvaigznēm un gal ...

Abioģenēze

Abioģenēze ir uzskats, ka dzīvība var rasties no nedzīvas matērijas, piemēram, organiskas vielas. Pretējā hipotēze ir bioģenēze, kurā uzskata, ka dzīva matērija var rasties tikai no dzīvas matērijas. Zeme izveidojās pirms 4.54 miljardiem gadu. Ag ...

Atvārsnītes

Atvārsnītes ir īpašas poras augu epidermā, kuras nodrošina transpirāciju un gāzu maiņu ar apkārtējo vidi. Katru poru ieskauj divas slēdzējšūnas, kuras regulē poras atvērumu. Augs caur atvārsnītēm uzņem gaisu, lai izmantotu tajā esošo oglekļa diok ...

Augsnes ekoloģija

Augsnes ekoloģija ir ekoloģijas nozare, kas pēta augsnes ekosistēmu struktūru un funkcijas, kā arī faktorus, kas to ietekmē. Augsnes ekoloģija ir saistīta ar tādām zinātnes nozarēm kā augsnes zinātni, augsnes mikromorfoloģiju, augsnes mikrobioloģ ...

Binārā nomenklatūra

Binārā nomenklatūra ir augu, dzīvnieku un sēņu terminoloģija, kas strukturēta atbilstoši iepriekš izstrādātiem nosaukumu veidošanas likumiem. Katrai organismu sugai tiek piešķirts nosaukums latīņu valodā. Par binārās nomenklatūras ieviesēju tiek ...

Bioloģija un seksuālā orientācija

Tiek pētīta saistība starp bioloģiju un seksuālo orientāciju. Kaut arī zinātnieki nezina, kas nosaka indivīda seksuālo orientāciju, viņi izvirza teorijas, ka to izraisa sarežģīta ģenētisko, hormonālo un vides ietekmju mijiedarbība. Hipotēzes par ...

Biotehnoloģija

Biotehnoloģija ir bioloģijas un tehnikas nozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas, lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas. Biotehnoloģija arī izstrādā un pēta dzīvo šūnu un audu audzēšanas un pavairošanas metodes. Biotehnoloģiju izmanto ...

Brioloģija

Brioloģija - sūna un λόγος - ‘jēdziens, zinātne’) - botānikas nozare, kas pēta sūnas: noskaidro sūnu anatomiju, morfoloģiju, sistemātiku, ģeogrāfisko izplatību, fizioloģiju, ekoloģiju. Sūnu pētniekus sauc par briologiem. Nozīmīgākie periodiskie i ...

Dendroloģija

Dendroloģija – zinātne par kokaugiem, botānikas nozare, kas pētī kokaugu morfoloģiju, anatomiju, sistemātiku, fizioloģiju, ekoloģiju, ģenētiku, izplatību, saimniecisko nozīmi, introdukciju un aklimatizāciju. Dendroloģijai ir liela nozīme mežsaimn ...

Dzimums

Dzimums ir bioloģisks termins, kas apzīmē dažādu dzīvo sugu organismu specializāciju vīriešu un sieviešu variācijā. Detalizētāk, cilvēkus pēc dzimuma iedala vīriešos un sievietēs, bet dzīvniekus - tēviņos un mātītēs. Dzimumvairošanās ir saistīta ...

Izplatības areāls

Izplatības areāls - apgabals, kurā izplatīta kāda parādība. Bioloģijā areāls ir teritorija, kurā organismi dzīvo un vairojas. Savs areāls ir ne tikai sugai, bet arī ģintij un jebkuram citam taksonam. Sugu areāli mainās laika gaitā klimata, ģeoloģ ...

Hibernācija

Hibernācija jeb ziemas guļa ir dzīvnieku spēja ilgstoši saglabāt neaktivitāti un samazinātu vielmaiņu. Dzīvniekiem šajā stāvoklī ir zema ķermeņa temperatūra, lēna elpošana un sirdsdarbība, lēna vielmaiņa. Visbiežāk hibernāciju novēro ziemas perio ...

Kontaminācija

Kontaminācija ir termins, kas tiek izmantots vairākās zinātnes nozarēs, piemēram, valodniecībā, ķīmijā, bioloģijā, medicīnā. farmācijā par kontamināciju dēvē izejvielu, starpproduktu vai gala produkcijas piesārņošanu ar nevēlamiem piejaukumiem va ...

Ķērpji

Ķērpji ir kompleksi simbiotiski organismi, kas ir izveidojušies aļģu un sēņu kopdzīves rezultātā. Tos veido asku sēnes ar zaļaļģēm vai zilaļģēm. Trīs ķērpju ģintīs ietilpst bazīdiju sēnes. Šie koporganismi ir ļoti stabili un vienoti kā morfoloģis ...

Lihenoloģija

Lihenoloģija - ķērpis un λογία - mācība) - agrāk botānikas, tagad mikoloģijas nozare, kas pētī ķērpjus. Ķērpju pētniekus sauc par lihenologiem. Lihenoloģijas pamatus var apgūt Latvijas Universitātes Dabaszinātņu fakultātē, Daugavpils Universitāte ...

Osmotiskais spiediens

Osmotiskais spiediens ir spiediens, kas pielikts puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus, un vērsts virzienā no atšķaidītākā šķīduma uz koncentrētāku. To var definēt arī kā papildspiedienu, kas jāpieliek koncen ...

Segaudi (augi)

Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju. Segaudi aizsargā augu no pārmērīgas ūdens iztvaikošanas, pārāk spilgta apgaismojuma, no krasām temperatūras izmaiņām, no sīkiem mehāniskiem bojājumie ...

Skelets

Skelets ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju. Biežāk šo terminu attiecina uz dzīvnieku ķermeņa uzbūvi, tomēr par skeletu var saukt arī auga stumbra un galveno zaru kopumu.

Somatiskā embrioģenēze

Dabiskos apstākļos embrioģenēze sākas no zigotas izveidošanās brīža. Zigota veidojas saplūstot divām gametām sievišķajai un vīrišķajai, segsēkļiem ir raksturīga divkāršā apaugļošanās, kuras rezultātā veidojas triploīda endosperma, bet kailsēkļiem ...

Jūra

Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm. Jūras iedala malas, iekšējās un epikontinentālajās jūrās, ...

Pazemes ūdeņi

Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā - iežu porās, plaisās un tukšumos. Lielākā daļa no tiem atrodas Zemes virskārtas augšpusē, tomēr tie var būt līdz 14 km dziļumā. Dzeramais ūdens visbiežāk tiek iegūts no pazemes ...

Sāļūdens

Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa. Ūdenī izšķīdušo sāļu lielāko daļu veido nātrija hlorīds, kā arī citi nātrija, kalcija un magnija sāļi. Tehn ...

Termālie ūdeņi

Termālie ūdeņi, arī termas, ir pazemes ūdeņi, kuru temperatūra pārsniedz +20°C. Izplūstot virszemē, tie veido karstos avotus. Pastāv arī citas definīcijas, saskaņā ar kurām avotu var saukt par karstu, ja tā temperatūra ir augstāka par attiecīgā a ...

Klimatoloģija

Klimatoloģija ir zinātne par klimatu. Speciālisti nodarbojas ar klimatu izpēti, pēta klimatu atšķirības, klimata izmaiņas, izmaiņu cēloņus un šo izmaiņu sekas. Klimatoloģija pamatā balstās uz meteoroloģiju, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta atm ...

Holocēna termālais maksimums

Holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija laika posms holocēnā, kuram bija raksturīga 2 - 3°C augstāka gaisa temperatūra nekā pirms un pēc tā. Tas bija pirms ~8000 - 4000 kalibrētajiem gadiem. Šajā laikā klimats bija silts un sauss. ...

Ķīmija

Ķīmija ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes. Tā ir viena no nozīmīgākajām un plašākajām dabaszinātnēm. Galvenās ...

Aktivitāte

Aktivitāte ķīmijā un fizikā ir jēdziens, kuru lieto, lai neideāliem šķidrumiem un gāzēm varētu lietot aprēķinu formulas, kas ir paredzētas ideāliem šķidrumiem vai gāzēm. Aktivitāti parasti apzīmē ar burtu a. Aktivitāti aprēķina: a=g*c kur: a - ak ...

Alotropija

Alotropija - parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas. Šīs vienkāršās vielas atšķiras ar atomu skaitu molekulā vai strukturālo uzbūvi.

Amfotēriskums

Amfotēriskums jeb amfoteritāte ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem. Šādām vielām atkarībā no apstākļiem piemīt kā skābas, tā bāziskas īpašības, respektīvi, tādas vielas spējīgas reaģēt kā ar bāzēm, tā skābēm. Amfotēris ...

Atommasa

Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M r {\displaystyle M_{r}\ } ir dotās vielas molekulas masas m 0 {\displaystyle m_{0}\ } attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m 0 C {\displaystyle m_{0C}\ }: M r = m 0 1 / 12 m 0 C {\displaystyle M_{r}={\frac { ...

Avogadro skaitlis

Avogadro skaitlis ir atomu vai molekulu skaits vienā molā vielas. Tā tas nosaukts par godu itāliešu zinātniekam Amedeo Avogadro, kurš dzīvoja 19. gadsimtā. Saskaņā ar mola definīciju Avogadro skaitlis ir vienāds visām vielām. Kopš 2019. gada molu ...

Bāze (ķīmija)

Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH −. Ūdenī disociē, veidojot katjonus un hidroksiljonus, tātad uzskatāmas par bāziskajiem hidroksīdiem. Stiprākās ūdenī šķīstošās bāzes sauc par ...

Elektronegativitāte

Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus. Elektronegativitāti mēdz apzīmēt ar grieķu burtu χ. Elektronegativitāti izsaka kā vidējo aritmētisko n ...

Elektronu bilance

Elektronu bilance ir metode oksidēšanās-reducēšanās reakciju vienādojumu koeficientu atrašanai. Meklējot koeficientus oksidēšanās-reducēšanās reakcijās, tiek izmantota vai nu oksidēšanās pakāpju metode vai pusreakciju metode. Abu metožu pamatā ir ...

Entalpija

Entalpija, siltuma funkcija jeb rašanās siltums ir termodinamiskais potenciāls, kas raksturo sistēmas siltumsaturu. To apzīmē ar lielo grieķu burtu ēta. Vispārīgi entalpija termodinamiskā sistēmā ir vienāda ar vielas iekšējās enerģijas U summu ar ...

IUPAC nomenklatūra

Sistemātiska nomenklatūra ir 1892.gadā Ženēvā starptautiskajā ķīmiķu kongresā pieņemts noteikumu kopums, kas paredz ķīmisko vielu nosaukumu veidošanu. Starptautiskā teorētiskās un praktiskas ķīmijas savienība IUPAC šo starptautisko nomenklatūru i ...

Izomērija

Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra. Izomērija ir galvenokārt organisku vielu īpašība, jo neorganiskās vielas neveido tik sarežģītas struktūras.

Korozija

Korozija ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides agresīvā ietekmē. Ietekme var būt ķīmiskas vai elektroķīmiskas dabas. Visātrāk bojājas priekšmeti no dzelzs un tās sakausējumiem - čuguna un tērauda. Šo norisi ...

Kristālrežģis

Kristālrežģis ir cietās vielās visbiežāk sastopamais daļiņu izvietojuma veids. Kristālrežģus iedala atomu, jonu, metālu un molekulu kristālrežģos. Dažādus vienas vielas kristālrežģa veidus sauc par kristālrežģa modifikācijām. Vielas, kam ir dažād ...