ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 345

Aulacorthum

Aulacorthum ir īsto laputu dzimtas ģints. Tajā ietilpst aptuveni 50 sugas, kas ir iedalītas 2 apakšģintīs. Šis laputis ir baltas, dzeltenas, zaļas, sarkanas vai brūnas, dažreiz ar tumšu mugurpusi dorsumu, bieži ar dažādas krāsas traipu uz katras ...

Australopiteki

Australopiteki ir izmirusi hominīdu ģints, kam bijušas gan cilvēku, gan pērtiķu pazīmes. Parasti tiek iedalīti divās grupās: gracilajos un masīvajos australopitekos. Stabili pārvietojās uz divām kājām. Saskaņā ar paleontologu un arheologu iegūtaj ...

Autbrīdings

Autbrīdings ir tādu vienas sugas īpatņu krustošana, kuriem iepriekšējās 4 - 6 paaudzēs nav kopīgu senču. Visbiežāk šajā gadījumā vecāku formas ir cēlušās no ģenētiski dažādām populācijām. Ar neradniecisko krustošanu var kombinēt dažādu īpatņu vēr ...

Bacillaceae

Bacillaceae ir grampozitīvu baktēriju dzimta. Šīs baktērijas ir nūjiņveida formas heterotrofi organismi, kas izdala endosporas. Dzimtas pārstāvjiem raksturīgas peritrihiju viciņas. Daži dzimtas pārstāvji ir aerobi, citi fakultatīvi vai obligāti a ...

Bacillus anthracis

Nūjiņu forma, kuras pēc dalīšanas veido ķēdītes, veido sporas; 1 - 1.2 × 3 - 5 µm. Sporu veidošanai bet ne uzbūvei ir vajadzīgs skābeklis. Dzīvā makroorganismā sporu veidošana nenotiek. Uz asiņaina agara veido pelēcīgi-baltas raupjas kolonijas; h ...

Baktērijas

Baktērijas ir dzīvo organismu grupa. Tās ir mikroskopiskas un lielākoties sastāv no vienas šūnas, kas ir nosacīti vienkārša - tai trūkst šūnas kodola, citoskeleta un organoīdu, kā mitohondriju un hloroplastu. Tādus organismus kā baktērijas sauc p ...

Bālā treponēma

Bālā treponēma jeb bālā spiroheta ir gramnegatīva spiroheta. Nominālā pasuga ir sifilisa izraisītājs. Par "bālo" šo baktēriju sauc tādēļ, ka to nevar nokrāsot ar anilīnkrāsvielām. Izšķir 4 pasugas un visas tās ir patogēnas cilvēkam - spēj izraisī ...

Balss

Balss ir skaņa, ko rada cilvēks runājot, kliedzot, raudot, dziedot, u.tml. Balsi rada plaušas, balss saites un artikulatori. Plaušām ir jārada gana liels gaisa spiediens, lai balss saites sāktu vibrēt. Balss saites šīs vibrācijas pārveido par dzi ...

Binokulārā redze

Binokulārā redze ir koordinēta abu acu sensoro un motoro sistēmu darbība, kas nodrošina vienlaicīgu abu redzes asu pagriešanos pret fiksācijas objektu, abu šī objekta monokulāru attēlu sapludināšanu vienā redzes tēlā un šī tēla lokalizēšanu atbil ...

Bioluminiscence

Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem. Bioluminiscence ir hemiluminiscences atsevišķs gadījums.

Blaudusinae

Blaudusinae ir slaidvairogblakšu apakšdzimta. Blaudusinae blaktis ir izplatītas Dienvidu puslodē - Dienvidamerikā, Dienvidāfrikā, Madagaskarā un Austrālijā.

Briežvaboļu dzimta

Šīs vaboles dzīvo mežos, galvenokārt ir aktīvas, naktij tuvojoties. Barojas ar sulu, kas iztek no bojāta koka stumbra vai zara. Kāpuri attīstās vecu koku koksnē.

Burkholderia pseudomallei

Burkholderia pseudomallei ir gramnegatīva aeroba kustīga baktērija. Nūjiņveidīgas formas; neveido kapsulas un sporas. Viegli aug parastās barotnēs, lai arī to izaugšanai nepieciešamas 72 stundas. Atšķirībā no Burkholderia mallei, Burkholderia pse ...

Callipogon

Callipogon Audinet-Serville, 1832 - ir koksngraužu dzimtas vaboļu ģints no Prioninae apakšdzimtas. Visas, izņemot Callipogon relictus Sibīrijas sugu, sastopamas Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Ģintī ir aprakstītas 20 sugas no septiņām apakšģintīm.

Cantacader

Cantacader Amyot & Serville, 1843 ir tīklblakšu ģints no Cantacaderinae apakšdzimtas, kurā ietilpst 40 sugas. Cantacader ir sastopamas Eirāzijas dienvidos, Japānā, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Āfrikā.

Cantacaderinae

Lielākā daļa autoru sistematizē Cantacaderinae taksonu kā apakšdzimtu. Citi autori dod taksonam dzimtas rangu, kas iedalās divās apakšdzimtās Carldrakeaninae un Cantacaderinae, un kur Cantacaderinae savukārt iedalās divās ciltīs Ceratocaderini un ...

Carabus faminii

Carabus faminii ir skrejvaboļu suga. Sastopama Itālijā un Ziemeļāfrikā. Vaboles var sastapt zem akmeņiem, eikaliptu un priežu meža atjaunošanās vietās.

Cetema

Latvijā ir sastopamas 4 Cetema ģints sugas: suga: Cetema cereris Fallén, 1820 suga: Cetema elongatum Meigen, 1830 suga: Cetema neglectum Tonnoir, 1931 suga: Cetema myopinum Loew, 1866

Cetonia

Cetonia ir skarabeju vaboļu ģints no rožvaboļu apakšdzimtas. Tam pieder apmēram 30 sugas no 3 apakšģintīm. Ir izplatītas tikai Palaerktikas reģionā. Tās ir vidējas vai diezgan lielas vaboles, kuru garums variē no 13 līdz 23 mm. Latvijā sastopama ...

Cetoniinae

Cetoniinae ir krāsainu vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas. Tajā ietilpst apmēram 4000 sugu, kuras ir izplatītas visdažādākos bioģeogrāfiskos reģionos.

Cetoniini

Tribas pārstāvju raksturīpašības: pronotumam nav bazālu daivu, skutellums redzams; priekšspārni gludi, ar samts veida izklātiem īsiem matiņiem vai ar krīts putekļu līdzīgu izklāju; mesepimerons skaidri redzams; mesometasternāli izcilni ir attīstī ...

Chloropinae

cilnis: Mepachymerini Nartshuk, 1983 ģints: Mepachymerus Speiser, 1910 cilnis: Meromyzini Lioy, 1864 ģints: Meromyza Meigen, 1830 cilnis: Cetemini Nartshuk, 1983 ģints: Cetema Hendel, 1907 cilnis: Mindini Paramonov, 1957 ģints: Aragara Walker 186 ...

Chlorops

Latvijā ir sastopamas 22 Chlorops ģints sugas: suga: Chlorops brevimanus Loew, 1866 suga: Chlorops laccatus Nartshuk, 1980 suga: Chlorops geminatus Meigen, 1830 suga: Chlorops finitimus Becker, 1910 suga: Chlorops crassipalpis Smirnov, 1958 suga: ...

Chrysolina americana

Chrysolina americana ir lapgraužu dzimtas suga, kas sastopama Austrumeiropā un Vidusjūras apgabalā. Latvijā nav reģistrēta jau no 20. gadsimta 50. gadiem. Vabolēm ir īsi spārni un tāpēc tās nespēj lidot, šie apstākļi neļauj vabolēm ātri un vispār ...

Chrysolina analis

Chrysolina analis ir lapgraužu dzimtas suga. Izplatīta Eiropā, Kaukāza ziemeļos un Alžīrijā. Ir sastopama arī Latvijā. Pieauguša īpatņa imago ķermeņa garums ir 3.5 - 6.5 mm. Ķermenis ir tumši zils, retāk gaiši zils vai zaļš. Pronotuma vidus un ga ...

Chrysolina carnifex

Chrysolina carnifex ir lapgraužu dzimtas suga. Nominālā pasuga ir izplatīta Centrāleiropā un Austrumeiropā, Ziemeļkaukāzā un Rietumsibīrijas dienvidos, C. carnifex burdigalensis pasuga ir sastopama Francijā, C. carnifex coerulescens - Austrumfran ...

Chrysolina chalcites

Chrysolina chalcites ir lapgraužu dzimtas suga. Izplatīta Eiropā: Itālijā, Latvijā, Balkānu pussalā, Donavas upes ūdenskrātuves apvidū, Dienvidukrainā un Krievijas Eiropas daļas dienvidos, kā arī Kaukāzā, Anatolijā, Tuvajos Austrumos, Centrālāzij ...

Chrysolina fastuosa

Chrysolina fastuosa ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ir aprakstītas 5 pasugas un viena variācija. Chrysolina fastuosa ir bieži sastopama Latvijā.

Chrysolina geminata

Chrysolina geminata ir lapgraužu dzimtas suga. Izplatīta no Eiropas līdz Sibīrijai un Kaukāzam, kā arī ir introducēta Ziemeļamerikā. Ir sastopama arī Latvijā. Barības augs ir asinszāles, parasti divšķautņu asinszāle. Pieaugušas vaboles imago ķerm ...

Chrysolina haemoptera

Nominālā pasuga C. haemoptera ir izplatīta Eiropā un Anatolijā; C. haemoptera byzantia ir sastopama Turcijā; C. haemoptera corvina - Itālijā; C. haemoptera persica - Irānā. Chrysolina haemoptera ir reģistrēta arī Himalajos, iespējams tā ir nominā ...

Chrysolina hyperici

Chrysolina hyperici ir introducēta Ziemeļamerikā un Austrālijā 1930. gadā pēc asinszāļu bioloģiskās kontroles programmas, lai kontrolētu asinszāļu augšanas un izplatīšanas šajās teritorijās, un samazināt fitopatogēnas sēnītes Colletotrichum gloeo ...

Chrysolina limbata

Chrysolina limbata ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir 4 pasugas. Nominatīvā pasuga ir izplatīta Eiropā, Kaukāzā un Sibīrijā; C. limbata discipennis - Dienvidaustrumeiropā, Kazahstānā, Dienvidsibīrijā, Jakūtijā un Mongolijā; C. limbata findeli ...

Chrysomela

Chrysomela ir lapgraužu dzimtas ģints, kurā ir aprakstītas apmēram 40 sugas. Latvijā sastopamas Chrysomela collaris, Chrysomela cuprea, Chrysomela lapponica, Chrysomela populi, Chrysomela saliceti, Chrysomela tremula un Chrysomela vigintipunctata.

Cilmes šūna

Cilmes šūna jeb mātšūna ir nediferencēta šūna, kādas ir visos daudzšūnu organismos, un tās var dalīties meitšūnās un diferencēties cita veida šūnās. Cilmes šūnas nodrošina organisma nemitīgu atjaunošanos. Visvairāk cilmes šūnas ir embrionālajā un ...

Cinara

Ir aprakstītas aptuveni 200 sugu, no kuriem vairāk sugu aptuveni 150 dzīvo Ziemeļamerikā, 30 sugas sastopamas Eiropā un 20 - Tālos Austrumos, kā arī sastopamas Jaunzēlandē. Ap 26 sugas konstatētas Polijā un Centrālajā Eiropā, kur dzīvo parasti uz ...

Cinara pineti

Cinara pineti ir īsto laputu suga. Cinata pineti laputis attīstās uz parastās priedes, kur barojas uz skujām. Laputis barojas, pulcējoties kolonijās, to galva novirzīta uz kolonijas centru un kājas ir kolonijas robežās. Cinara pineti ir saimnieks ...

Citoskelets

Citoskelets ir savstarpēji saistītu mikrocaurulīšu, aktīna diedziņu un starpdiedziņu tīklojums šūnas citoplazmā, kas uztur šūnas formu un kustības.

Citronhaizivs

Citronhaizivs ir rekviēmhaizivju dzimtas haizivs suga, kas parasti dzīvo krastu tuvumā. Lai gan tā nemēdz būt agresīva, tās izmēri, kas var būt līdz pat aptuveni 3 m garumam, to padara bīstamu cilvēkiem ir fiksēti tikai daži uzbrukumi, bet nevien ...

Cleobora mellyi

Cleobora mellyi primāri izplatīta Tasmanijā un Austrālijas kontinenta dienvidos. Tādēļ, ka pieaugušās mārītes un kāpuri barojas ar mīkstķermeņu kukaiņiem un to olām, daži no kuriem ir kultūraugu kaitēkļi, tās tika introducētas Jaunzēlandē 1977. g ...

Clostridium perfringens

Veido sporas; sporu veidošanas laikā šūnas producē toksīnus, kas izraisa saslimšanu. Baktēriju veģetatīvās šūnas spēj augt temperatūrā no 12 līdz 50 °C; zemākās temperatūrās tās nespēj augt.

Copium

Copium ir tīklblakšu ģints, kurā ietilpst vairāk par 10 sugām. Izplatītas visā Palearktikā. Copium un Paracopium ir vienīgie tīklblakšu dzimtas un arī visas blakšu kārtas pārstāvji, kas veido pangas jeb gallus uz augiem.

Corythauma ayyari

Corythauma ayyari ir orientāla suga, kura sastopama Indijā, Laosā, Malaizijā, Pakistānā, Šrilankā, Taizemē un Vjetnamā. Tā ir introducēta Vidusjūras reģiona valstīs, tai skaitā Francijā 2010. gadā, Itālijā, Grieķijā, Maltā un Spānijā, kā arī Izra ...

Corythucha

Corythucha Stål, 1873 ir tīklblakšu ģints, kurā ietilpst aptuveni 80 sugas. Corythucha dzimtene ir Dienvidamerika un Ziemeļamerika, dažas sugas nejauši introducētas Eiropā un Āzijā, piemēram, Corythucha ciliata, Corythucha arcuata un dažas citas. ...

Corythucha arcuata

Corythucha arcuata dzimtene ir Ziemeļamerika, kur tā ir sastopama ASV austrumu un centrālajos štatos un Kanādas austrumprovincēs. Corythucha arcuata ir introducēta Eiropā, kur atklāta Itālijā 2000. gadā. Ar laiku šīs tīklblaktis ir izplatījušās E ...

Corythucha ciliata

Nonākot Eiropā, Corythucha ciliata ātri izplatījās Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstīs: Horvātijā atklāts 1970. gadā, Slovēnijā 1972. gadā, Serbijā 1973. gadā, Francijā, ieskaitot Korsiku 1974. gadā, Šveicē 1975. gadā, Ungārijā 1976. gadā, Sp ...

Coxiella burnetii

Coxiella burnetii ir ļoti mazas gramnegatīvas baktērijas. Ir ovālas, pleomorfas ; izmēri 0.2-0.7 µm. Obligāti intracelulārie parazīti. Spēj veidot filtrējošās jeb L-formas. Izraisa Q drudzi, kura inkubācijas periods ir 18 - 21 diena. Slimību pava ...

Cryptocephalus

Šis ir kosmopolīts taksons, kurā ietilpst vairāk nekā 1700 sugas. Ap 660 no tām ir izplatītas Palearktikas apgabalā. Vairāk nekā 470 sugas ir izplatītas Āfrikas apgabalā. Austrālijā ir atzīmēts virs 250 sugām, dažas sugas ir introducētas no Palea ...

Cryptolaemus montrouzieri

Cryptolaemus montrouzieri ir mārīšu suga, kuras dabiskais izplatības areāls pieder Austrālijas zooģeogrāfiskajam rajonam. Vairākās kultūraugu kaitēkļu bioloģiskās kontroles programmās mārīte tika introducēta 64 pasaules valstīs - Ziemeļamerikā, D ...

Cryptomyzus

Cryptomyzus ir īsto laputu dzimtas ģints. Tajā ietilpst 19 sugas, kas iedalītas 4 apakšģintīs. Izplatītas Palearktikas apgabalā, taču Cryptomyzus ballotae, Cryptomyzus galeopsidis, Cryptomyzus korschelti un Cryptomyzus ribis sastopamas arī citos ...

Cryptonevra

Cryptonevra ir stiebrmušu ģints, kurā ietilpst 12 sugas. Tipu suga ir Cryptonevra flavitarsis. Izplatītas Palearktikā un Orientālā reģionā. Latvijā ir sastopamas 3 sugas Cryptonevra diadema, Cryptonevra flavitarsis un Cryptonevra tarsata.