ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 348

Sēņmušu dzimta

Sēņmušas ir mazas mušas, kuru ķermeņa garums sasniedz 2 līdz 10 mm. Ķermenis ir tievs vai resns; krāsa parasti melna, pelēka, dzeltena, oranža vai brūna, vai to kombinācija, dažos gadījumos ar gaiši zaļu vai zilu zīmējumu. Spārni tīri vai brūni, ...

Serotonīns

Serotonīns jeb 5-hidroksitriptamīns ir monoamīna neiromediators. Tas ir aminoskābes L-triptofāna atvasinājums, kas ir sastopams dzīvnieku, ieskaitot cilvēka, gastrointestinālajā traktā, trombocītos un centrālajā nervu sistēmā. Serotonīns ir zinām ...

Sešplankumu celmgrauzis

Šī suga apdzīvo lapu koku mežus, kuros aug Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica, parastais skābardis Carpinus betulus un parastais ozols Quercus robur. Kāpuri attīstas šo trīs koku sugu atmirušajā koksnē un vēl dažu citu koku, piemēram, alkšņu ko ...

Shigella dysenteriae

Shigella dysenteriae ir gramnegatīvas nekustīgas nūjiņveidīgas baktērijas. Ir bakteriālās dizentērijas izraisītājs. Veido kapsulas. Fakultatīvi anaeroba baktērija, bet spēj pāriet uz nefakultatīvu formu.

Siekalas

Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā. Tās ir caurspīdīgs, staipīgs un nedaudz putojošs šķidrums. Siekalu sastāvā ir apmēram 99.5% ūdens un to galvenais uzdevums ir piedalīties ogļhidrātu g ...

Sīksikspārņi

Sīksikspārņu apakškārta ir viena no divām sikspārņu kārtas apakškārtām. Otra sikspārņu apakškārta ir dižsikspārņi. Atšķirībā no dižsikspārņiem, sīksikspārņi izmanto eholokāciju, kā arī sīksikspārņiem otrajam pirkstam trūkst nags, savukārt dižsiks ...

Siltasiņu dzīvnieks

Siltasiņu dzīvnieki jeb homotermi - tāds pats, līdzīgs un θερμός - silts, karsts) ir tādi dzīvnieki, kas, izmantojot vielmaiņas enerģiju, uztur pastāvīgu ķermeņa temperatūru un tā nav pilnībā atkarīga no ārējās vides temperatūras, kā tas ir aukst ...

Siļķu karalis

Siļķu karalis, milzu airzivs jeb zivs-josta ir airzivju dzimtas zivs. Tās ir izplatītas visos pasaules okeānos, galvenokārt 300 - 1000 metru dziļumā. Siļķu karalis var sasniegt 11 metru garumu un svērt līdz pat 300 kg, kas padara to par garāko pa ...

Siphunculina

Siphunculina ir stiebrmušu ģints, kurā ietilpst ap 35 sugām, kas ir izplatītas visā pasaulē. Latvijā ir sastopamas 3 sugas. Tipiska suga ir Siphunculina brevinervis Rondani, 1856.

Sīrijas kamielis

Sīrijas kamielis ir izmirusi kamieļu ģints suga, kas dzīvojusi mūsdienu Sīrijas teritorijā pirms 100 000 gadiem. Kamielis bija ļoti liels, to varētu salīdzināt ar mūsdienu žirafi vai ziloni. Tā augstums skaustā bija 3.6 metri, bet ķermeņa garums ...

Sistemātika

Sistemātika ir bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā at ...

Skarabeju dzimta

Skarabeju dzimta - visēdāju vaboļu dzimta. Tā ir liela daudzveidīga dzimta, kurā ietilpst apmēram 30 000 sugas, no kurām savukārt Latvijā sastopamas 86 sugas. Viena no raksturīgākajām šīs dzimtas īpašībām ir vaboļu ūsiņu uzbūve, kuru galotnes sas ...

Skolopendru dzimta

Skolpendru dzimta pieder pie simtkāju kārtas. Ap 400 dzimtas sugas sastopamas visā pasaulē, īpaši subtropu un tropu apgabalos. Mitinās augsnē, nobirušās lapās, plaisās, spraugās.

Skrejvaboļu dzimta

Skrejvaboļu dzimta ir adefāgo vaboļu apakškārtas dzimta. Tās ir dažāda izmēra, krāsas un formas vaboles, kas sastopamas praktiski visās klimatiskajās zonās, izņemot mūžīgā sasaluma zonu. Daudzas sugas pārvietojas skrienot un nekad nelido. Pasaule ...

Skujkoku ligzdu koksngrauzis

Skujkoku ligzdu koksngrauzis) ir koksngraužu dzimtas vaboļu suga no Lepturinae apakšdzimtas. Ļoti bieži sastopama skujkoku mežos. Oligotipiskā suga, kurā ir piecas ģeogrāfiski atdalītas pasugas un viena variācija tipiskajā pasugā. Kāpuri parasti ...

Skujkoku ligzdu koksngrauži

Skujkoku ligzdu koksngrauži ir koksngraužu dzimtas vaboļu ģints no Lepturinae apakšdzimtas. Vairākas šī ģints sugas ir sastopamas Eirāzijā, citi - Ziemeļamerikā. Sinonīmi: Stencorus Lamarck, 1817 nepareizi rakstīts

Slaidvairogblakšu dzimta

Slaidvairogblakšu dzimta ir blakšu dzimta, kurā ietilpst ap 290 sugu no 57 ģintīm. Sastopamas visā pasaulē, bet lielāka sugu daļa izplatīta Dienvidu puslodē, un tikai dažas sugas sastopamas Ziemeļu puslodē. Slaidvairogblaktis ir līdzīgas dažiem v ...

Sliekas

Slieku apakškārta ir viena no posmtārpu apakškārtām, kurā ir apvienotas vairākas dzimtas. Nozīmīgākās no tām ir slieku dzimta un sīkslieku dzimta. Ķermenis sastāv no vairākiem posmiem un garums ir no 8 līdz 15 centimetriem. Tropos slieku garums v ...

Smecernieku dzimta

Ķermenis 1.5-20 mm garš. Raksturīga smecerī izstiepta galvas priekšējā daļa ar grauzējtipa mutes orgāniem. Taustekļi galvenokārt elkoņveida, piestiprināti smecerim. Ar augšžokļiem izgrauž augā padziļinājumu, kurā iedēj olas. Daudzas šīs dzimtas s ...

Smilšvaboļu dzimta

Smilšvaboļu dzimta - gaļēdāju vaboļu dzimta. Nosaukums norāda uz to, ka vaboles dzīvo smiltīs. Šīs vaboles ir ļoti ātri kukaiņi, kuru ātrums var sasniegt pat 8 km/h. Dažas smilšvaboles ir noderīgas, jo tās iznīcina lauksaimniecības kaitēkļus.

Spermatozoīds

Spermatozoīds ir vīrišķā dzimumšūna jeb vīrišķā gameta, kas paredzēta sievišķās olšūnas jeb gametas apaugļošanai. Termins tiek lietots, lai apzīmētu sīkas, parasti kustīgas gametas organismiem, kuriem ir raksturīga oogāmija. Parasti spermatozoīdi ...

Spinozaurs

Spinozaurs ir teropodu apakškārtas dinozauru ģints. Dzīvoja mūsdienu Ziemeļāfrikā pirms aptuveni 112 - 97 miljoniem gadu. Bija starp lielākajiem gaļēdājdinozauriem, iespējams, bija lielāks par tiranozauru un giganotozauru. 2005. - 2008. gadā publ ...

Spirāliskais vārstulis

Spirāliskais vārstulis ir gremošanas sistēmas orgāns, kas raksturīgs vairākām zivju un apaļmutnieku kārtām. Tā ir viduszarnā spirāliski savīta iekšēja kroka. Spirāliskais vārstulis pārsvarā ir reliktām zivīm: skrimšļzivīm haizivīm, rajām un himēr ...

Stegozaurs

Stegozauri ir dinozauru ģints, kura dzīvoja Juras laikmeta beigās Ziemeļamerikā. 2006. gadā tika pasludināts, ka stegozauri dzīvojuši arī Portugāles teritorijā, tātad Eiropā tie arī tikpat labi varēja dzīvot. Pateicoties savai īpatnējai astei un ...

Stereoredze

Stereoredze ir augstākais binokulārās redzes līmenis, kas nodrošina spēju orientēties telpā, noteikt relatīvo attālumu telpā ar disparitātes palīdzību.

Stiebrmušu dzimta

Stiebrmušas ir mušveidīgo dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 3000 sugu no aptuveni 200 ģintīm, kas ir sastopamas pa visu pasauli. Pieaugušas mušas ir maza izmēra dzeltenas vai melnas krāsas kukaiņi, kuru ķermeņa garums sasniedz 1 - 7 mm. Parasti m ...

Stiebru rūsa

Stiebru jeb svītru rūsa ir rūsas sēnes Puccinia graminis izraisīta graudaugu rūsa. Sēnes infekcija var skart visu graudaugu stiebrus un lapu makstis, dažreiz arī lapas un pat sēklas. Galvenokārt inficējas kviešu sējumi. Slimība ir izplatīta visā ...

Stomaphis

Stomaphis ir īsto laputu dzimtas ģints, kas ir vienīgā Stomaphidini ciltī. Tajā ietilpst 35 sugas, kas iedalās 2 grupās. Sastopamas Palearktikas apgabalā. Barojas un attīstās uz platlapu un skujkokiem.

Suga

Suga ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm. Vienas sugas pārstāvji savā starpā var pāroties un radīt auglīgus pēcnācējus. Tikai retos gadījumos var pāroties un radīt pēcn ...

Suņlāču dzimta

Suņlāči ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai. Suņlāči dzīvoja miocēnā pirms 22 miljoniem gadu. To senākās fosilijas ir atrastas Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Jaunākās fosilijas no vēlā pliocēna, ap ...

Šūna

Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā. Visi organismi sastāv no vienas vai vairākām šūnām. Vienšūnas organismus iedala eikariotos un prokariotos. Jaunas šūnas veidojas daloties vecajā ...

Šūnas kodols

Šūnas kodols ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju. Baktērijām un zilaļģēm nav šūnas kodola, bet tām kodolviela atrodas citoplazmā. Kodolviela ir arī vīrusos. Šūnas kodola lielums parasti ir no 2 līdz 10 μm. Cilvēka organ ...

Šūnas membrāna

Šūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus. Tas ir puscaurlaidīgs lipīdu dubultslānis. Visām šūnām ir šūnas membrāna. Tā sastāv galvenokārt no olbaltumvielām un lipīdiem.

Šūnu receptors

Šūnu receptors ir molekula uz šūnas virsmas, šūnu organoīdu virsmas vai izšķīdināta citoplazmā. Specifiski reaģē uz noteiktu vielu piesaistīšanos, kas sūta ārējo regulatoru signālu, mainot savu telpisko konfigurāciju. Šī viela savukārt nodod šo s ...

Taksonomija

Taksonomija - izvietojums noteiktā kārtībā un -νομία - likums) nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju. Tās uzdevums ir sadalīt dzīvos organismus grupās - taksonos un izvietot tās tādā kārtībā, kas atspoguļo to hierarhiju un rad ...

Tarbozaurs

Tarbozauri ir tiranozauru dzimtas zauriegurņa dinozauru ģints. Tie dzīvoja tagadējās Āzijas teritorijā vēlā krīta periodā. Ģints vienīgā suga ir Tarbosaurus bataar. Sugu pirmais aprakstīja krievu paleontologs Jevgēnijs Malejevs 1955. gadā. Vēlāk ...

Tauriņa kāpurs

Tauriņa kāpurs ir zvīņspārņu kārtas kukaiņu kāpurs. Vairumam kāpuru ir cilindrisks ķermenis, kura garums ir no dažiem milimetriem līdz pat 12 cm. Ķermenis sastāv no galvas segmenta, trim krūšu segmentiem un desmit vēdera segmentiem. Pie krūšu seg ...

Tauriņi

Tauriņi jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu. Kādreiz tā bija atsevišķa taksonomiskā vienība, apakškārta, bet mūsdienu zvīņspārņu sistemātikā šāda taksonomiskā vienība ...

Teratoloģija

Teratoloģija ir mācība par cilvēku un dzīvnieku ķermeņu attīstības anomālijām, to etioloģiju, patoģenēzi un sastopamības biežumu.

Thanatophilus sinuatus

Thanatophilus sinuatus plaši izplatīta vabole Eiropā un Āzijā, izņemot ziemeļu rajonus, un Ziemeļāfrikā. Sastopama no Rietumeiropas līdz Sahalīnas un Japānas.

Tīklblakšu dzimta

Tīklblakšu dzimta ir blakšu dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 2300 sugu, kas ir izplatītas visā pasaulē. Dzimtas latviskais nosaukums norāda uz blakšu spārnu īpašo tekstūru: spārnu dzīsliņas savijas savā starpā, kas vizuāli atgādina sietiņu. Tās ...

Tinējsmecernieku dzimta

Tās ir mazas vai vidējas vaboles, garums visbiežāk sasniedz 2.5–12 mm, bet tropos var sasniegt līdz 19 mm. Daži tinējsmecernieki ir līdzīgi smecerniekiem, pateicoties izstieptai cauruļveida galvai, bet citi tinējsmecernieki atšķiras no smecerniek ...

Tinginae

apakšdzimta: Tinginae Laporte, 1832 cilts: Acalyptini Blatchley, 1926 ģints: Kalama Puton in Lethierry & Puton, 1876 ģints: Dictyonota Curtis, 1827 ģints: Derephysia Spinola, 1837 ģints: Acalypta Westwood, 1840 cilts: Litadeini Drake & Ruhoff, 19 ...

Tingis

Tingis ir viena no lielākajām tīklblakšu ģintīm, kurā ietilpst aptuveni 140 sugas, kas sastopamas visā pasaulē. Lielākā daļa no sugām izplatīta Palearktikā. Ir zināmas arī divas fosilas sugas.

Tiranozaurs

Tiranozauri ir dinozauru kārtas izmirusi ģints, kuru pārstāv pazīstamā suga karaliskais tiranozaurs.

Transpirācija

Transpirācija ir viena no trim lapu funkcijām. Tas ir fizioloģiski regulējams iztvaikošanas process no lapu šūnu virsmas, kas notiek caur atvārsnītēm. Transpirācijai ir nozīmīga vielu transportēšanas loma, jo tā sekmē ūdens pārvietošanos augos - ...

Triceratopss

Triceratopsi jeb trīsradži ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri, kuri dzīvoja krīta perioda beigās pirms 68-65 miljoniem gadu Ziemeļamerikas teritorijā. Tas bija viens no pēdējiem dinozauriem, kuri piedzīvoja dinozauru izmiršanu, kas, iespējam ...

Troilus luridus

Vairogblakts Troilus luridus ir izplatīta Eirāzijā, kur Eiropā sastopama meža zonās, tai skaitā Krimā un Kaukāzā, un uz austrumiem līdz Habarovskas un Piejūras novadiem, Sahalīnai un Kuriļu salām.

Tuklās šūnas

Tuklās šūnas ir audu leikocīti, kuru citoplazmā ir bazofilas granulas. Atšķirībā no bazofilajiem leikocītiem tuklās šūnas necirkulē pa asinsriti un atrodas audos. Tuklās šūnas reaģē uz dažādām bojājošām iedarbībām, piedalās iekaisuma attīstīšanā, ...

Tuksnešu pele

Zinātnieki ir novērojuši, ka tuksnešu peles barojas tikai ar sēklām un pavisam nedaudz ar zaļajiem augiem. Tās kopumā nelieto tuksneša zāli vai sēklaugu zaļo daļu. Peles izdzīvošanas lielais noslēpums ir ūdens uzņemšana. Austrālijas tuksnesī nav ...