ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 358

Himalijas grupa

Himalijas grupa ir grupa Jupitera pavadoņu, kuriem ir Himalijai līdzīgas orbītas. Grupas pavadoņiem ir līdzīga izcelsme. Grupā ietilpst: Līsiteja Dia Elara Lēda Himalija Jupiters LXV Jupiters LXXI Himalijas grupas pavadoņu orbītas lielās pusasis ...

Izkliedētais disks

Izkliedētais disks ir attāls Saules sistēmas reģions, kurā atrodas neliels skaits pundurplanētu un citi mazie Saules sistēmas objekti. Tie galvenokārt sastāv no ledus. Šos objektus dēvē arī par izkliedētā diska objektiem ; transneptūna objektu sa ...

Jaunava (zvaigznājs)

Jaunava ir otrs lielākais zvaigznājs. Tas ir arī zodiaka zvaigznājs, kuru viegli atrast blakus Lauvas zvaigznājam. Zvaigznājā atrodamas daudzas galaktikas - Jaunavas galaktiku kopa.

Jūnona (asteroīds)

Jūnona, oficiāli 3 Juno ir asteroīds ar diametru apmēram 233 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem, ir otrs lielākais šīs grupas pārstāvis pēc Eunomijas. Objektu atklāja 1804. gada 1. septembrī ...

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs. Raugoties no Zemes ...

Kalliroja (pavadonis)

Kalliroja, arī Jupiters XVII ir Jupitera pavadonis. To 1999. gada beigās atklāja Spacewatch projektā Kitpīkas Nacionālajā observatorijā. Tobrīd domāja, ka tas ir asteroīds un tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums 1999 UX 18. Amerikāņu astronoms T ...

Karme (pavadonis)

Karme ir neliels Jupitera pavadonis. To 1938. gada 30. jūlijā atklāja Seth Barnes Nicholson, pārlūkojot attēlus, kurus ieguva ar 100 collu teleskopu Vilsona kalna observatorijā. 1975. gadā pavadonis tika nosaukts par Karmi. Sengrieķu mitoloģijā K ...

Karmes grupa

Karmes grupa ir grupa Jupitera pavadoņu, kuriem ir Karmei līdzīgas orbītas. Grupas pavadoņiem, iespējams, ir līdzīga izcelsme. Grupā ietilpst 17 pavadoņi: Herse, S/2003 J 10, Pāsiteja, Haldene, Arhe, Isonoja, Erinome, Kalē, Aitne, Tāigete, S/2003 ...

Karstie jupiteri

Karstie jupiteri jeb pegasīdi, ir īpatnēja citplanētu grupa, kuru fizikālās raksturiezīmes ir līdzīgas Saules sistēmas lielākajiem gāzu planētām - Jupiteram un Saturnam - proti, tie arī galvenokārt sastāv no tādiem vieglajiem elementiem kā ūdeņra ...

Kasiopeja

Kasiopeja ir ziemeļu puslodes zvaigznājs. Zvaigznājs guvis savu nosaukumu no mitoloģiskās karalienes Kasiopejas. Sengrieķu mīts stāsta, ka Kasiopeja salielījusies jūras nimfām, ka ir skaistāka par tām. Jūras valdnieks Poseidons par to sadusmojies ...

Kepler-22b

Kepler-22b ir pirmā atklātā citplanēta, kura atrodas apdzīvojamā zonā un riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni Kepler-22. To atklāja 2011. gada 5. decembrī. Kepler-22b atrodas aptuveni 600 gaismas gadu attālumā no Zemes. Kepler-22b rādiuss ir aptuveni ...

Klasiskais Koipera joslas objekts

Klasiskais Koipera joslas objekts, arī kjubivano ir Koipera joslas objekts, kura orbīta atrodas aiz Neptūna un, kuram nav orbitālā rezonanse ar Neptūnu. Kjubivano orbītām lielās pusasis atrodas 40–50 AU robežās un to orbītas nešķērso Neptūna ceļu ...

Koipera josla

Koipera josla, tiek saukta arī par Edžvorta - Koipera joslu, ir Saules sistēmas ārējajā daļā esošs disks ap zvaigzni. Tas atrodas aiz Neptūna orbītas - aptuveni no 30 astronomisko vienību attālumā no Saules līdz aptuveni 55 astronomiskajām vienīb ...

Komēta

Komēta ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli. Tuvojoties pietiekami tuvu Saulei, var redzēt komētas galvu un asti, kas veidojas izplūstot no komētas kodola gāzēm un putekļiem Saules vēja ietekmē. Komētas kodols s ...

Kordēlija (pavadonis)

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 20. janvārī, Voyager programmas darbiniekam R.Terilam izpētot starpplanētu zondes "Voyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U7. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīr ...

Kosmiskā telpa

Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras. Kosmiskā telpa ietver starpplanētu, starpzvaigžņu un starpgalaktiku telpu. Visvairāk izpētīta un apgūta ir kosmiskā telpa Zemes t ...

Krabja miglājs

Krabja miglājs ir gāzveida miglājs, kurš atrodas Vērša zvaigznājā. Pēc būtības Krabja miglājs ir supernovas pārpalikums. Tas atrodas aptuveni 6500 gaismas gadu attālumā no Zemes. Krabja miglāja diametrs ir aptuveni 6 gaismas gadi un tas izplešas ...

Kresīda (pavadonis)

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 9. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondes "Voyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U3. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukum ...

Kupidons (pavadonis)

Pavadonis tika atklāts 2003. gada 25. augustā ar Habla kosmisko teleskopu uzņemtajos attēlos. Pavadoni atklāja astronoms Marks Šovalters un NASA Eimsa pētniecības centra zinātnieks Džeks Lisauers Jack J. Lissauer. Tam tika piešķirts pagaidu apzīm ...

Kvadrantīdas

Kvadrantīdas ir spēcīga meteoru plūsma janvārī. Plūsmas radiants atrodas Vēršu Dzinēja zvaigznājā. Plūsmas nosaukums ir atvasināts no novecojuša zvaigznāja nosaukuma Quadrans Muralis. Tas reiz bija zvaigznājs starp Vēršu Dzinēja un Lielā Lāča zva ...

Kvavars

Kvavars, arī 50000 Quaoar ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1070 ± 38 km. Kvavars, iespējams, ir pundurplanēta, bet precīzi tas nav zināms, jo debess ķermenis atrodas pārāk tālu. Objekts atrodas Koipera joslā un tam ir zināms viens pava ...

Kvazārs

Kvazārs ir aktīvas galaktikas kodols tā attīstības sākuma stadijā. Tas izstaro milzīgi lielu enerģiju. Kvazāri ir vieni no jaudīgākajiem objektiem Visumā. Vēl jaudīgākas ir tikai hipernovas, taču tās staro tikai dažas sekundes, kamēr kvazāri darb ...

Lēda (pavadonis)

Lēda ir neliels Jupitera pavadonis. To 1974. gada 14. septembrī atklāja Čārlzs Kovals, pārlūkojot attēlus, kurus ieguva ar 122 cm Šmita teleskopu Palomara kalna observatorijā. Kovals pavadoni nosauca par Lēdu. Lēda bija Spartas valdnieka Tindarej ...

Leonīdas

Leonīdas ir bagātīga meteoru plūsma katra gada novembrī. Plūsmas radiants atrodas Lauvas zvaigznājā. No tā arī cēlies plūsmas nosaukums. Leonīdas izraisa Tempela - Tatla komēta. Meteoru plūsma ilgst no 14. līdz 20. novembrim. Maksimums tiek sasni ...

Lielais Lācis

Lielais Lācis ir labi pamanāms Ziemeļu puslodes zvaigznājs. Tā galveno zvaigžņu figūru sauc par Lielajiem Greizajiem Ratiem vai Lielo Kausu. Daudzās senajās kultūrās šis zvaigznājs saistīts tieši ar lāci. Tas ir trešais lielākais zvaigznājs pēc l ...

Lielais Sarkanais plankums

Lielais Sarkanais plankums ir pastāvīgs augsta spiediena reģions Jupitera atmosfērā, kas veido anticiklonu 22° uz dienvidiem no planētas ekvatora. Tas nepārtraukti novērots jau 188 gadus, kopš 1830. gada. Šādas vētras gāzes gigantu turbulentajās ...

Liesmas miglājs

Liesmas miglājs ir emisijas miglājs, kurš atrodas aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā, Oriona jostas kreisajā pusē blakus Alnitakam. Liesmas miglājs ir milzīgs putekļu un gāzes mākonis, kurā veidojas jaunās zvaigznes. M ...

Makemake

Makemake, oficiāli Makemake, ir 2005. gadā atklātā trešā lielākā zināmā pundurplanēta Saules sistēmā un viens no diviem lielākajiem objektiem Koipera joslā. Tās diametrs ir aptuveni trešdaļa no Plutona diametra. Tās sevišķi zemā virsmas temperatū ...

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu". Marss nosaukts romiešu kara dieva vārdā. Marsam ir divi pavadoņi - Foboss un Deimoss. Marss pieder pie Zemes grupas planētām un tiek klasificēts kā auksta un sa ...

Meba (pavadonis)

Pavadonis tika atklāts 2003. gada 25. augustā ar Habla kosmisko teleskopu uzņemtajos attēlos. Pavadoni atklāja astronoms Marks Šovalters un NASA Eimsa pētniecības centra zinātnieks Džeks Lisauers Jack J. Lissauer. Tam tika piešķirts pagaidu apzīm ...

Meteorīts

Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa. Pētījumu dati liecina, ka meteorīti ir mazo planētu šķembas, kas veidojas to sadursmēs. Pēc minerālā un ķīmiskā sas ...

Meteoru plūsma

Meteoru plūsma jeb zvaigžņu lietus ir debess parādība, kad var novērot meteorus, kuri ik pa laikam redzami nākam no viena debess apgabala. Šie meteori ir sīkas daļiņas, kuras milzīgā ātrumā nonāk Zemes atmosfērā un spilgti uzliesmo. Vairums daļiņ ...

Metīda (pavadonis)

Metīda, arī Mētida ir Jupiteram tuvākais pavadonis. Metīdu 1979. gadā atklāja Stīvens Sinnots, pārlūkojot attēlus, kurus uzņēma kosmiskā zonde Voyager 1. Sākotnējais pavadoņa apzīmējums bija S/1979 J 3. 1983. gadā pavadonim tika piešķirts oficiāl ...

Miranda (pavadonis)

Mirandu atklāja 1948. gada 16. februārī astronoms Džerards Koipers Gerard Kuiper Makdonalda observatorijā ar 82 collu teleskopu Viņš arī piedāvāja to nosaukt par Mirandu. Miranda ir tēls Viljama Šekspīra traģikomēdijā "Vētra”.

Mobilā observatorija

Mobilā observatorija ir pārvietojama observatorija. Kopš 2005. gada vasaras šāda observatorija atrodas Latvijā un tā ir vienīgā šāda veida observatorija visā Eiropā. Tā ir izvietota uz smagās mašīnas šasijas un aprīkota ar grozāmu kupolu, no kura ...

Najāda (pavadonis)

Pavadonis tika atklāts pirms 1989. gada septembra vidus, izpētot starpplanētu zondes "Voyager 2” uzņemtos attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1989 N 6. Vārds Najāda pavadonim tika piešķirts 1991. gada 16. septembrī ar Starptautiskās ...

Neptūna gredzeni

Neptūna gredzenu sistēmu veido pieci šauri, plāni un tumši planētas gredzeni. Tie nav tik iespaidīgi kā Saturnam un ir grūti novērojami no Zemes. Pēc sākotnējiem novērojumiem ar uz Zemes esošajām observatorijām likās, ka Neptūna gredzeni neveido ...

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules. Neptūns ir nosaukts romiešu jūras dieva Neptūna vārdā. Neptūns tika atklāts 1846. gadā, taču jau iepriekš 1845. gadā astronomi Žans Irbēns Leverjē un Džons Kūčs Adams ...

Nēso (pavadonis)

Nēso, arī Neptūns XIII, ir Neptūna pavadonis. Tas ir četrpadsmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Neptūna. Nēso ir vistālāk no Neptūna esošais zināmais pavadonis.

Nikte (pavadonis)

2005. gadā Nikti atklāja, izpētot ar Habla kosmisko teleskopu iegūtos attēlus. 2005. gada 15. un 18. maijā uzņemtos attēlus pārbaudīja jūnijā un augustā un astronomi tajos atklāja divus iepriekš nezināmus Plutona pavadoņus. Par atklājumu oficiāli ...

Oberons

Oberons, arī Urāns IV, ir Urāna planētas dabiskais pavadonis. Tas ir Urāna otrs lielākais un arī otrs masīvākais pavadonis, kā arī devītais masīvākais dabiskais pavadonis Saules sistēmā. Oberonu 1787. gadā atklāja Viljams Heršels, kas to nosauca ...

Observatorija

Observatorija ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi. Observatorijas izmanto astronomi, lai skatītos debesīs. Observatorijas parasti būvē augsti virs jūras līmeņa, piemēram, kalnos, lai mazāk atmosfēra izkropļotu iegūtos attēlus, ...

Ofēlija (pavadonis)

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 20. janvārī, Voyager programmas darbiniekam R.Terilam izpētot starpplanētu zondes "Voyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U8. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīr ...

OGLE-TR-132b

OGLE-TR-132b ir karstā jupitera tipa citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni OGLE-TR-132, kas atrodas 1585 pc attālumā no Zemes Kuģa Ķīļa zvaigznājā. Planētas vidējais attālums no zvaigznes ir tikai 0.03 AU un gads uz tās ilgst tikai 40.557 stundas. Tu ...

Orbitālā observatorija

Orbitālā observatorija, pazīstama arī kā kosmiskā observatorija jeb vienkārši kā kosmiskais teleskops, ir Zemes mākslīgais pavadonis, kas galvenokārt paredzēts dažādu astronomisko objektu novērojumiem no kosmosa - Zemes orbītā. Orbitālās observat ...

Orbitālā rezonanse

Orbitālā rezonanse ir situācija, kad divu vai vairāku debess ķermeņu apriņķojumu periodu attiecība ir izsakāma ar veseliem skaitļiem. Orbitālo rezonansi rada debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbība.

Orbītas ekscentricitāte

Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs. Tā parāda, cik ļoti orbīta atšķiras no riņķa, orbītas izstiepumu. Apzīmē ar e. Riņķveida orbīta e = 0 {\displaystyle e=0\,\!} Eliptiska orbīta 0 < e < 1 {\displaystyle 0 1 {\d ...

Orbītas slīpums

Orbītas slīpums, arī inklinācija ir orbītu raksturojošs elements – leņķis, ko veido debess ķermeņa orbītas plakne ar bāzes plakni. Saules sistēmas gadījumā to definē, kā leņķi, ko veido Saules sistēmas debess ķermeņa orbītas plakne ar ekliptikas ...

Oriona miglājs

Oriona miglājs ir emisijas miglājs, kurš atrodas aptuveni 1350 ± 22 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā zem Oriona jostas. Tas ir spožākais difūzais miglājs un ir redzams ar neapbruņotu aci. Miglājs ir ļoti liels, tas aizņem apmēram ...

Orions (zvaigznājs)

Orions ir viens no 88 zvaigznājiem debesjumā, atrodas uz debess ekvatora, tāpēc redzams teju vai visā pasaulē, lai gan ne visu cauru gadu. Tas ir viens no visskaidrāk redzamajiem un atpazīstamākajiem zvaigznājiem naksnīgajās debesīs, jo tā izteik ...