ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 363

Trikarbonskābju cikls

Trikarbonskābju cikls, ko bieži sauc arī par citronskābes ciklu vai atklājēja vārdā par Krebsa ciklu, ir šūnu elpošanas galvenā sastāvdaļa. Tas ir bioķīmisks aerobs process, kura laikā tiek iegūta dzīvajiem organismiem nepieciešamā enerģija. Ener ...

Ureāze

Ureāze funkcionāli pieder pie amilohidrolāzu un fosfotriesterāzu virsdzimtas. Ureāze ir ferments, kas katalizē urīnvielas hidrolīzi līdz oglekļa dioksīdam un amonjakam saskaņā ar reakciju: NH 2 CO + H 2 O → CO 2 + 2NH 3 Precīzāk, ureāze katalizē ...

Akumulatoru baterija

Akumulatoru uzlādējot, tam pievadītā elektriskā enerģija pārvēršas ķīmiskajā enerģijā un tādā veidā tiek uzglabāta. Pieslēdzot akumulatoram patērētāju, notiek pretējs process, kurā ķīmiskā enerģija atkal pārvēršas par elektrisko enerģiju. Galveni ...

Elektrolīze

Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem - anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.

Fotoelektriskais efekts

Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma izraisīta elektriska parādība. Izšķir ārējo un iekšējo fotoelektrisko efektu.

Katods

Katods - lejupceļš, atgriešanās) ir dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu - otru polu. Elektrolīzes procesos šķīdumu vai kausējumu elektroķīmiskā ...

Voltas stabs

Voltas stabs bija pirmais praktiski pielietojamais elektroķīmiskais strāvas avots. To izgudroja Alesandro Volta 1800. gadā. Šī līdzstrāvas baterija sastāvēja no viena vai vairākiem galvaniskajiem elementiem, kas savukārt sastāvēja no cinka un sud ...

Aktivācijas enerģija

Aktivācijas enerģija ir minimālā enerģija, kas nepieciešama vielu molekulām, lai notiktu ķīmiskā reakcija. Aktivācijas enerģijas jēdzienu ieviesis zviedru fizikālķīmiķis Svante Arēniuss 1889. gadā. Lai ķīmiskā reakcija varētu norisināties, reaģēj ...

Elektrolīts

Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus. Elektrolīti vada elektrību, parasti elektrolīti ir šķīdumi vai kausējumi. Cietie elektrolīti ir iespējami, taču mazāk pazīstami. Vielas, kuru ūdens šķīdumi elektrisko strāvu nevada, sauc par neelektro ...

Grothusa mehānisms

Grothusa mehānisms ir protonu vai protonu iztrūkumu pārneses mehānisms vidēs, kur molekulas saistītas ar ūdeņraža saitēm. Šādu mehānismu pirmais paredzēja baltvācu dabaszinātnieks Teodors Grothuss, tādēļ tas nosaukts viņa vārdā. Ūdeņraža jons tie ...

Hesa likums

Hesa likums ir termoķīmijas pamatlikums, kas tiek formulēts šādi: "Ķīmiskās reakcijas siltumefekts ir atkarīgs tikai no reaģējošo vielu sākuma un beigu stāvokļiem, bet nav atkarīgs no procesa starpstāvokļiem." Šo likumu krievu-šveiciešu ķīmiķis G ...

Izotoniskais koeficients

Izotoniskais koeficients - bezdimensijas parametrs, kas raksturo vielas uzvedību šķīdumā. Skaitliski tas ir vienāds ar attiecību, kuru veido kādas konkrētas vielas šķīduma jebkuras koligatīvās īpašības vērtība pret identas koncentrācijas jebkura ...

Pārsātināts šķīdums

Pārsātināts šķīdums ir šķīdums, kas satur vairāk izšķīdušās vielas, nekā nepieciešams to piesātināšanai dotajā temperatūrā. Pārsātināts šķīdums ir termodinamiski nestabils un no tā ārējas iedarbības rezultātā viegli izkrīt nogulsnes, tāpēc pārsāt ...

Sublimācija (fizika)

Sublimācija ir vielas pāreja no cietās fāzes tieši gāzveida fāzē, apejot šķidro fāzi. Sublimācija ir fāžu pāreja, kas notiek temperatūrās un spiedienos, kas ir mazāki par trīskāršo punktu. Lielākā daļa cietvielu, paaugstinot temperatūru, atmosfēr ...

Šķīdumu koligatīvās īpašības

Šķīdumu koligatīvās īpašības ir tās šķīdumu īpašības, kuras noteiktos apstākļos ir vienādas visu vielu šķīdumiem neatkarīgi no šo vielu ķīmiskās dabas. Šajā rakstā tiks īsi aplūkota šķīdumu termodinamisko īpašību atkarība no šķīdinātāja īpašībām: ...

Izmainītas apziņas stāvokļi

Izmainītas apziņas stāvokļi ir jebkuri prāta stāvokļi, kas ir būtiski atšķirīgi no nomoda beta viļņu stāvokļa. Mainīgie apziņas stāvokļi var būt patoloģiski, var rasties pēc traumām un slimībām, tie var tikt ierosināti tīši, piemēram, ar meditāci ...

Personības traucējumi

Personības traucējumi ir garīgu slimību kopums, kas ietver indivīda personības un uzvedības stereotipu traucējumus, kam nav tieša psiholoģiska pamata, bet kas neiederas parasta cilvēka uzvedībā un kādā mērā negatīvi ietekmē saskarsmi ar citiem. P ...

Veģetatīvā distonija

Veģetatīvā distonija, pazīstama arī kā somatoforma veģetatīvā disfunkcija, ir stāvoklis, kurā cilvēkam pienācīgi nedarbojas veģetatīvā nervu sistēma un kā rezultātā ir novērojamas vispārīgas sūdzības sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas un citu o ...

Adaptācijas-inovācijas teorija

Adaptācijas-inovācijas teoriju ir izveidojis un attīstījis Maikls Kirtons. Adaptācijas-inovācijas teorija ir sociālo zinātņu teorija, kas skaidro problēmu risināšanas veidus un paņēmienus indivīdu grupās un organizācijās. Problēmu risināšanas ori ...

Attēla pārākuma efekts

Attēla pārākuma efekts attiecas uz parādību, ka cilvēki labāk atceras lietas, kas ir redzētas attēlos, nekā tās, kas aprakstītas vārdos. Tas ir balstīts uz faktu, ka "cilvēka atmiņa ir ļoti jūtīga pret simbolisku notikumu aprakstīšanu". Attēla pā ...

Mākslīgais intelekts

Mākslīgais intelekts jeb mākslīgais saprāts ir datorzinātņu un citu zinātņu nozare, kas pēta mašīnu saprātīgu izturēšanos, apmācību un pielāgošanos. Andreass Kaplāns un Maikls Henleins definē mākslīgo intelektu kā "sistēmas spēju pareizi interpre ...

Datorredze

Datorredze ir starpdisciplināra zinātnes joma, kurā tiek aplūkots, kā var izveidot datoru, lai iegūtu augsta līmeņa izpratni no digitāliem attēliem vai video. No inženierijas viedokļa datorredze tiecas automatizēt to, kā redz cilvēka acs. Saprota ...

LSTM

LSTM - rekurentā mākslīgā neironu tīkla paveids" Long Short-Term Memory”, kas tiek izmantots dziļās mācīšanās jomā. Atšķirībā no standarta neironu tīkliem, LSTM ir atgriezeniskās saites savienojumi. Ar LSTM var aprēķināt visu, ko var izmantot Tjū ...

Mākslīgais intelekts protezēšanā

Zinātnieki ir izstrādājuši "inteliģento" protēzi, kas imitē cilvēka kājas darbību. Tāda protēze varētu maksāt no 12 000$ līdz 18 000$. Līdzīgas protēzes izstrādā Ossur. Protēzēs tiek iebūvēts kustības sensors, izpildmehānismi un programmatūra, la ...

Nanotehnoloģija

Nanotehnoloģija jeb nanozinātne - punduris) ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros. Nanoobjektu izmēri ir robežās no 1 līd ...

Dielektroforēze

Dielektroforēze ir polarizējamu dielektrisku daļiņu kustība šķidrā vidē nehomogēnā elektriskajā laukā. Dielektroforēzes spēks ir atkarīgs no šķidrās vides, daļiņas izmēriem un elektriskajām īpašībām, kā arī elektriskā lauka frekvences. To iespēja ...

Fullerēns

Fullerēns ir oglekļa alotropiskais veids - slēgta tipa molekulas C 32, C 60, C 70, C 90 u.c. Vispazīstamākais un visplašāk pielietotais fullerēns ir C 60, kas savas simetrijas un stabilitātes dēļ ir izraisījis lielu interesi daudzos zinātniekos.

Mikrofluidika

Mikrofluidika ir gan zinātne, kas pēta šķidrumu uzvedību mikrokanālos, gan tehnoloģija, lai ražotu mikrominiaturizētas ierīces, galvenokārt mikroshēmas, kas satur kameras un tuneļus, caur kuriem var plūst vai tikt noslēgti šķidrumi. Mikrofluidika ...

Nanomotors

Nanomotors ir molekulāra vai nano mēroga ierīce, kas ir spējīga pārveidot enerģiju mehāniskajā darbā. Tas tipiski var ģenerēt spēkus, izmērāmus pikoņūtonos. Kaut arī nanodaļiņas tika izmantotas mākslā jau daudzus gadsimtus piemēram, slavenais Lik ...

Oglekļa nanocaurulītes

Oglekļa nanocaurulītes ir cilindriskas formas struktūras, kas veidotas no oglekļa atomiem. Oglekļa atomi nanocaurulītēs ir savā starpā savienoti tāpat kā heksagonālajās grafīta plaknēs viena atoma biezumā, taču šīs plaknes ir "saritinātas" ārkārt ...

Oksitocīns

Oksitocīns ir zīdītāju peptīdhormons, kam ir nozīme intimitātē, vairošanās procesos, dzemdībās un sociālo attiecību veidošanā. Tas tiek izlaists asinīs lielos daudzumos dzemdību laikā, kā arī stimulējot krūts zirnīša receptorus, tiek izraisīta ok ...

Plutonija

"Plutonija" ir krievu ģeologa un ģeogrāfa Vladimira Obručeva sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns. Tas stāsta par zinātnieku ceļojumu Zemes iekšienē esošā dobumā, kur tiek atklāta pazemes pasaule, ko apdzīvo aizvēsturiski radījumi.

Pašsakārtošanās

Pašsakārtošanās ir process, kurā haotiska sistēma izveido organizētu struktūru sistēmas elementu noteiktas savstarpējās mijiedarbības dēļ, bez ārējas ietekmes. Ja sistēmas elementi ir molekulas, tad procesu sauc par molekulāro pašsakārtošanos. Pa ...

Heliocentrisms

Ideja, ka visa centrā ir Saule, pirmoreiz radās sengrieķu filozofam un astronomam Aristarham 270. gadā p.m.ē. Aristarhs pats mēģināja noteikt attālumus līdz Mēnesim un Saulei, kā arī to lielumu. Viņa mērījumi pēc mūsdienu zinātnes standartiem ir ...

Speciālā relativitātes teorija

Speciālā relativitātes teorija ir teorija, kas apraksta mehānikas likumus, kā arī telpas un laika īpašības, ja kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam. Klasiskā Ņūtona mehānika ir uzskatāma par speciālās relativitātes teorijas tuvinājumu pie mazi ...

Gravitācijas viļņi

Gravitācijas viļņi ir šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārīgās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeņi vai to formas izmaiņa. Potenciāli gravitācijas viļņu avoti ir pārnovu sprādzieni, neitronu zvaigžņu vai melno caurumu ...

Melnais caurums

Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu. Pēc vispārīgās relativitātes teorijas no melnā cauruma nevar izkļūt nedz matērija, ne ...

Mūžīgais dzinējs

Mūžīgais dzinējs ir hipotētiska ierīce, kas pēc iedarbināšanas visu laiku ražotu enerģiju. Šādas ierīces ideja radās pirms vairākiem simtiem gadu, tomēr pētījumi un eksperimenti pierādīja šādas ierīces neiespējamību. Šādas ierīces esamība ir pret ...

Kon-Tiki

Kon-Tiki bija plosts, ar ko norvēģu pētnieks un rakstnieks Tūrs Heijerdāls 1947. gadā devās ekspedīcijā pāri Klusajam okeānam no Dienvidamerikas uz Polinēziju. Plosts nosaukts par godu inku saules dievam Virakokam, kura senāks nosaukums ir Kon-Ti ...

Digitālā filozofija

Digitālā filozofija, arī digitālā fizika ir strīdīgs mūsdienu novirziens filozofijā, kosmoloģijā un teorētiskajā fizikā. Šo terminu ap 1992. gadu ieviesa Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta informācijas teorijas pētnieks un fiziķis Edvards Fredkin ...

(307261) 2002 MS4

2002 MS 4 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 934 ± 17 km. Objekts atrodas Koipera joslā un pieder klasiskajiem Koipera joslas objektiem. 2002 MS 4, iespējams, ir pundurplanēta, bet precīzi tas nav zināms, jo debess ķermenis atrodas pārāk ...

10 Higieja

Higieja, arī 10 Higieja ir asteroīds ar diametru apmēram 407 km. Objekts atrodas asteroīdu joslas ārējā daļā aiz Kirkvuda spraugas. Tam ir garena forma, pieder C tipa asteroīdiem. Higieja ir ceturtais lielākais objekts asteroīdu joslā pēc Cereras ...

1036 Ganimēds

Ganimēds, arī 1036 Ganimēds ir asteroīds ar diametru apmēram 32 km. Objekts ir lielākais Zemei tuvais Amora tipa asteroīds. Asteroīdu atklāja 1924. gada 23. oktobrī vācu astronoms Valters Bāde Walter Baade Hamburgas observatorijā, Bergedorfā. Tas ...

11 Partenope

Partenope, arī 11 Partenope ir neregulāras formas asteroīds ar diametru apmēram 153 km, atrodas asteroīdu joslā. Asteroīdu atklāja 1850. gada 11. maijā itāļu astronoms Annibale de Gaspariss Annibale de Gasparis Kapodimontes observatorijā Neapolē. ...

12 Viktorija

Viktorija, arī 12 Viktorija ir asteroīds ar diametru apmēram 113 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai. Asteroīdu atklāja 1850. gada 13. septembrī angļu astronoms Džons Hainds John Russel Hind Bišopa observatorijā. Dž. Hinda ...

1221 Amors

Amors, arī 1221 Amors ir asteroīds ar diametru apmēram 1 km. Objekts ir Zemei tuvais asteroīds, pieder Amora tipa asteroīdu grupai. Asteroīdu atklāja 1932. gada 12. martā beļģu astronoms Eižens Delports Eugène Joseph Delporte Beļģijas Karaliskajā ...

13 Ēgerija

Ēgerija, arī 13 Ēgerija ir asteroīds ar diametru apmēram 208 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder G tipa asteroīdu grupai. Asteroīdu atklāja 1850. gada 2. novembrī itāļu astronoms Annibale de Gaspariss Annibale de Gasparis Kapodimontes observatori ...

14 Eirēne

Eirēne, arī 14 Eirēne ir asteroīds ar diametru apmēram 152 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai. Asteroīdu atklāja 1851. gada 9. maijā angļu astronoms Džons Hainds Bišopa observatorijā Londonā. Haindam tas bija ceturtais at ...

15 Einomija

Einomija, arī 15 Einomija ir asteroīds ar diametru apmēram 255 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai. Asteroīdu atklāja 1851. gada 9. maijā itāļu astronoms Annibale de Gaspariss Annibale de Gasparis Kapodimontes observatorij ...

16 Psihe

Psihe, arī 16 Psihe ir asteroīds ar diametru apmēram 253 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder M tipa asteroīdu grupai. Asteroīdu atklāja 1852. gada 17. martā itāļu astronoms Annibale de Gaspariss Annibale de Gasparis Kapodimontes observatorijā Nea ...