ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 364

Īstās laputis

Īstās laputis ir laputu dzimta. Tā ir maza izmēra, bet ļoti izplatīta kukaiņu grupa ar aptuveni 4700 aprakstītām mūsdienu sugām, kas ir sastopamas visā pasaulē, un ap 100 fosilām sugām. Īstas laputis pārtiek galvenokārt no augu floēmas. Masveida ...

Izkārnījumi

Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs. Runājot par cilvēku izkārnījumiem, lieto vārdu fēces vai fekālijas, bet dzīvnieku izkārnījumus mēdz apzīmēt ar vārdu ekskrementi, lai gan nereti tā sauc arī cilvēku izkārnījumus. Izkārnīšanās p ...

Jalla dumosa

Jalla dumosa apdzīvo mežus Eiropā un Sibīrijā, Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos. Tā ir ļoti sporādiska suga, tas nozīmē, ka sastopama nejauši. Šī suga ir ļoti reta un ir atzīmēta arī dažās reģionālās Sarkanajās grāmatās, piemēram, Samaras apgabala ...

Jūras zvaigznes

Jūras zvaigznes, arī jūraszvaigznes, ir adatādaiņu tipa klase. Tiek lēsts, ka kopējais sugu skaits, kas pašreiz dzīvo pasaules okeānos, ir aptuveni 1600. Tās apdzīvo visus pasaules okeānus, un vislielākā sugu daudzveidība ir Klusā okeāna ziemeļu ...

Kaķu lemurs

Kaķu lemurs jeb vienkārši lemurs, ir slapjdeguna pērtiķu apakškārtas puspērtiķis, kas pieder primātu kārtai. Tā ir vienīgā suga lemuru ģintī, kas savukārt ir viena no četrām lemuru dzimtas ģintīm. Tāpat kā visi pārējie lemuru dzimtas pārstāvji ka ...

Kalama (ģints)

Kalama ir tīklblakšu dzimtas ģints, kurā ietilpst 33 sugas. Tās ir sastopamas Eirāzijā no Spānijas līdz Korejai un uz dienvidiem līdz Indijai, un līdz Ziemeļāfrikai. Kalama tricornis ir introducētas Ziemeļamerikā. Latvijā ir sastopama viena suga ...

Kalama tricornis

Pieauguša blakts ķermeņa garums 2.7 - 3.8 mm. Cieti matiņi uz antenu III segmenta diezgan gari, ne īsāki par smailēm kā antenu pamatnē. III antenu segments ir garāks mātītēm 0.97-1.23 reizes un tēviņiem 1.29-1.45 reizes nekā galvas platums.

Kambijs

Kambijs ir veidotājaudi, kas atrodas starp vadaudiem - koksni un lūksni. Kambijs sastopams ne tikai stumbrā, bet arī saknē un pat lapu lielākajās dzīslās. Koku un krūmu kambijs ir izvietots nepārtraukta šūnu gredzena veidā, turpretī lakstaugu kam ...

Kapsaicīns

Kapsaicīns 2 CHCH=CH 4 CONHCH 2 C 6 H 3 -4--3- ir Capsicum ģints augu čili piparu aktīvā viela. Tā ir kairinoša viela zīdītājiem, tai skaitā cilvēkam, izraisot dedzināšanas sajūtu ap vietu, kur viela nonāk tiešā saskarē ar audiem. Kapsaicīns un v ...

Kāpurs

Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija. Kāpuri parasti mēdz būt tādiem dzīvniekiem, kas attīstās ar pārvēršanos jeb metamorfozi. Parasti kāpuriem nav attīstīta reproduktīvā sistēma, tādēļ tie nespēj vairoties. Dažām dzīvnieku sugā ...

Kausveida mukocīts

Kausveida mukocīts ir sekretējoša cilindriska epitēlija šūna, kuras galvenā funkcija ir olbaltumvielu - mucīnu - sekrēcija. Mucīni ir galvenais gļotu komponents. Kausveida mukocīti ir sastopami dažādos orgānu epitēlijos, piemēram, elpvadā, bronho ...

Kladistika

Kladistika ir sugu hierarhiska klasifikācija, kura balstīta uz evolūcijas priekštečiem. Kladistika ir atšķirīga no citām taksonomijas klasifikācijām ar to, ka galvenā uzmanība tiek vērsta uz evolūciju, tāpēc tai ir liels uzsvars uz objektīvu un k ...

Knābis

Knābis ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku. Putnu augšžokli sauc par augšknābi, bet apakšžokli - par apakšknābi. Augšknābja pamatne daudziem putniem pārklāta ar vaskādiņu. Putniem, ...

Koksngraužu dzimta

Koksngraužu dzimta - visēdāju vaboļu dzimta. Tā ir viena no vislielākajām un labāk izpētītajām dzimtām. Raksturīga koksngraužu pazīme, ir garas segmentētas ūsas, bieži vien krietni garākas par ķermeņa garumu, reizēm 2-3, pat 4-5 reizes garākas.

Koku vairogblakts

Koku vairogblakts ir vairogblakšu suga. Tā ir plaši izplatīta suga Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Barojas ar augu sulu, bet dažreiz var uzbrukt arī kukaiņiem. Barojas uz dažādiem lapkokiem, tai skaitā arī uz augļukokiem. Bieži nodara kaitējumu augļkok ...

Komposts

Komposts ir augsnes organiskais ielabošanas līdzeklis, kuru pievieno augsnei, lai saglabātu un uzlabotu tās fizikālās un ķīmiskās īpašības un/vai bioloģisko aktivitāti. Kompostu iegūst, kompostējot bioloģiski sadalāmos atkritumus. Gatavs komposts ...

Krāšņblakšu dzimta

Krāšņblakšu dzimta ir blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst aptuveni 210 mūsdienu sugas. Eiropā ir sastopamas 33 sugas. Tās ir mazas vai vidēji lielas blaktis, ar izteiktu punktuāciju uz ķermeņa, un bieži vien ar smailēm vai asiem ērkšķīšiem uz gal ...

Krokodilu dzimta

Krokodilu dzimta ir krokodilu kārtas dzimta. Mūsdienās ir sastopamas tikai 13 krokodilu dzimtas sugas, kas ietilpst divās ģintīs - īsto krokodilu un struppurna krokodilu ģintīs. Pārējās krokodilu dzimtas ģintis ir izmirušas. Garākais no krokodilu ...

Kūniņa

Kūniņa ir kukaiņu individuālas attīstības stadija, kas seko pēc kāpura stadijas. Kūniņa nebarojas un parasti ir nekustīga. Tās ķermenī notiek intensīvas pārmaiņas, kuru procesā kukainis no kūniņas pārvēršas pieaugušā īpatnī ; pie tam lielākā daļa ...

Ķermeņa masas indekss

Ķermeņa masas indekss jeb Kitēla indekss ir beļģu statistiķa Ādolfa Kitēla izgudrots cilvēka ķermeņa aptaukošanās rādītājs, ko izsaka kā svara un kvadrātā kāpināta auguma garuma attiecību.

Ķīnas cimdiņkrabis

Ķīnas cimdiņkrabis, arī Ķīnas krabis, Japānas cimdiņkrabis ir vidēja izmēra krabis, kas sākotnēji bijis sastopams Dzeltenajā jūrā Āzijas austrumos, taču mūsdienās plaši izplatījies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas piekra ...

Ķīnas krokodilķirzaka

Ķīnas krokodilķirzaka ir rāpuļu suga no Ķīnas krokodilķirzaku dzimtas. Sastopama tikai vēsos mežos Hunaņas, Guansji, Guidžou provincēs un Džuanu autonomajā reģionā, kā arī Quảng Ninh provincē Vjetnamā. Pavada daudz laika seklā ūdenī vai pie ūdens ...

L-DOPA

L -DOPA jeb levodopa ir aminoskābe, kas veidojas cilvēku, atsevišķu dzīvnieku un augu bioloģiskajos procesos. Cilvēki un daži dzīvnieki biosintēzes procesā to rada no citas aminoskābes - l-tirozīna. L -DOPA ir neiromediatoru dofamīna, noradrenalī ...

Labidostomis

Labidostomis ir lapgraužu ģints, kurā ietilpst ap 70 sugu, kas iedalās 3 apakšģintīs. Ir izplatītas Palearktikas reģionā: Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā; Latvijā sastopami Labidostomis humeralis, Labidostomis lepidus, Labidostomis longimana, Labid ...

Lachninae

Lachninae ir īsto laputu dzimtas apakšdzimta. Tajā ietilpst 14 ģintis ar vairāk nekā 350 mūsdienu sugām, taču dažās ģintīs ir arī dažas fosilas sugas. Lachninae apakšdzimtas laputis ir sastopamas Holarktikas apgabalā. Nav raksturīga saimnieku mai ...

Lachnus

Lachnus ir īsto laputu dzimtas ģints. Tajā ietilpst ap 20 sugu. Attīstās un barojas uz platlapu kokiem no dižskābaržu dzimtas, eleagnu dzimtas, vītolu dzimtas, zīdkoku dzimtas un kazuarīnu dzimtas. Dzīvo uz koku stumbra, zaru vai galveno sakņu mi ...

Lachnus roboris

Lachnus roboris ir īsto laputu suga. Lachnus roboris attīstās un barojas uz dažādiem ozoliem: parastā ozola, sarkanā ozola, akmens ozola, korķa ozola, Austrijas ozola, klinšu ozola, Quercus coccifera, Quercus faginea, Quercus pyrenaica, Quercus v ...

Lapblusiņas

Lapblusiņas ir mazi kukaiņi, kuri barojas ar augiem. Tās mēdz baroties tikai ar vienas sugas augiem vai arī retos gadījumos ar savstarpēji radniecīgām augu sugām. Kopā ar laputīm, bruņutīm, baltblusiņām un vīnogulāju utīm Phylloxeroidea tās piede ...

Lašsārtais putnuzirneklis

Lašsārtais putnuzirneklis ir relatīvi liels zirneklis, kura izcelsmes vieta ir Brazīlijas ziemeļaustrumi. Zirnekļa tipiskais kāju plētums ir 20 cm, lai gan dažiem eksemplāriem kāju plētums var sasniegt 25 cm. Lielo mātīšu masa sasniedz 100 gramus ...

Laupītājblakšu dzimta

Laupītājblakšu dzimta ir blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst aptuveni 7000 sugas, kas iedalītas 25 apakšdzimtās. Tā ir viena no lielākajām dzimtām pēc sugu skaita blakšu kārtā. Laupītājblaktis ir izplatītas pa visu pasauli, bet lielāka daļa no tā ...

Laupītājblakšu virsdzimta

Laupītājblakšu virsdzimta ir blakšu kārtas virsdzimta, kurā ietilpst divas dzimtas Pachynomidae, kurā ir 23 sugas, un Reduviidae ar aptuveni 7000 sugām.

Legionella pneumophila

Legionella pneumophila ir gramnegatīvas aerobas kustīgas baktērijas. Taisnas vai viegli izlocītas nūjiņas ar viciņām; 3 × 0.5 - 0.7 µm. Izraisa legionelozi jeb "leģionāru slimību". No citām Legionella sugām atšķīrās ar spēju hidrolizēt nātrija hi ...

Leptoglossus

Gandrīz visas Leptoglossus ir izplatītas Nearktikas un Neotropu reģionos - no Kanādas līdz Čīlei un Argentīnai. Tikai vienas sugas Leptoglossus gonagra pamata areāls ir ārpus rietumu puslodes; tā ir sastopama Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā tai skait ...

Leptoglossus occidentalis

Leptoglossus occidentalis ir Ziemeļamerikas ornamentblakšu suga. Šī ir ļoti invazīva un kaitīga ornamentblakšu suga, kura izplatās pa visu Eiropu, vairākos reģionos Āzijā, Ziemeļāfrikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Kaitē skujkoku kultivācija ...

Lielais dižkoksngrauzis

Lielais dižkoksngrauzis - koksngraužu vaboļu suga, kura ir oficiāli aizsargājama Latvijā kā pirmās kategorijas aizsargājamā suga. Tā ir vislielākā koksngraužu vabole Eiropā - 23 - 60 mm gara.

Lietuvas Zooloģiskais dārzs

Lietuvas Zooloģiskais dārzs pirms tam zināms kā Kauņas Zooloģiskais dārzs ir vecākais zinātniskais zooloģiskais dārzs Lietuvā. Tas atrodas Ažuolinas ozolu birzs parkā Kauņas dienvidrietumos, Žaļakalnes seņūnijā. Zooloģiskā dārza teritorija aizņem ...

Lipara

11 Lipara sugas ir izplatītas Holarktikas reģionā, no tām Eiropā ir sastopamas 5 sugas. Latvijā ir sastopamas trīs sugas - Lipara baltica, Lipara lucens un Lipara pullitarsis.

Lizosoma

Lizosoma - šūnas organoīds, kas satur lielu daudzumu fermentu. Lizosomas kalpo gremošanai un veic arī aizsargfunkciju. Lizosomu membrāna ir visai neizturīga un dažādu faktoru iedarbībā viegli var pārplīst - tad fermenti nonāk citoplazmā un iznīci ...

Lūsija

AL 288-1, pazīstama arī kā Lūsija, ir vairāki simti kaulu fragmentu, kas ir apmēram 40% no sieviešu dzimuma Afāras australopiteka skeleta. Kauli tika atklāti 1974. gada 24. novembrī Avašas ielejā, Etiopijā. Tiek uzskatīts, ka Lūsija dzīvojusi pir ...

Macrosiphoniella

Macrosiphini ir īsto laputu dzimtas ģints. Tajā ietilpst vairāk nekā 150 sugas, kas ir iedalītas septiņās apakšģintīs. Ģints nominālā suga ir Macrosiphoniella atra. Tās ir zaļas vai brūnas laputis, bieži ar plānu vaska pūdera slāni uz ķermeņa, ar ...

Mājas circenis

Mājas circenis ir taisnspārņu kārtas kukainis. Kukainim nepieciešams siltums virs 15 °C visu gadu, tāpēc kukainis dzīvo mājās un siltās māju kāpņutelpās. Circeņu mātītes var dēt olas vienreiz gadā, pēcnācēji aug ļoti lēni, gadā tiem ir tikai 1 pa ...

Malārijas odi

Malārijas odi ir dzēlējodu dzimtas kukaiņu ģints. Tie ir slimības pārnēsātāji, dzīvo lielākajā daļā pasaules, izņemot arktiskās un subarktiskās zonas, kā arī tuksnešus un augstu kalnu apvidus. Parasti ar malāriju nevar saslimt augstāk par 1500 me ...

Mamuti

Mamuti ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints. Tie dzīvoja Pliocēna laikmetā no 4.8 miljoniem gadu p.m.ē. līdz 4500 gadiem p.m.ē. Nosaukuma "mamuts" izcelsme ir saistīta ar mansu valodas vārdu mang ont, kas nozīmē "zemes rags". Mamuti ir dzīvojuši viso ...

Māņskorpioni

Māņskorpioni ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta. Tie ir miniatūri, 1 līdz 4 mm gari plēsēji, kas pārtiek no sīkiem kukaiņiem. Abiem piemutes ekstremitāšu pāriem galos ir spīles, vēderam 12 segmenti. Šo pazīmju dēļ māņskorpioni atgādina skorpionus ...

Mārīšu dzimta

Pasaulē sastopamas apmēram 6000 sugas, apvienotas 360 ģintīs, no tām ap 2000 apdzīvo Palearktikas teritoriju. Latvijā sastopamas 62 sugas, Krievijā var sastapt ~100 sugu. Lielāka sugu koncentrācija ir visu kontinentu tropos un Dienvidaustrumāzijā.

Melnā pantera

Melnā pantera ir melns kaķu dzimtas pārstāvis. Šāda suga patiesībā taksonomijā nepastāv. Bieži vien ar terminu melnā pantera apzīmē jebkuras lielo kaķu sugas pārstāvi, kuram ir melns kažoks. Saistībā ar ģeogrāfiskām, vēsturiskām un kulturālām atš ...

Melnpieres svilpējguana

Melnpieres svilpējguana ir Dienvidamerikas kokuvistu dzimtas putnu suga. Šo sugu var sastapt Brazīlijas dienvidaustrumos, Argentīnas ziemeļaustrumos un Paragvajas dienvidaustrumos augstumā līdz 900 m virs jūras līmeņa. Šī suga ir ierakstīta Starp ...

Meromyza

Meromyza ir stiebrmušu ģints, kurā ietilpst vairāk nekā 100 sugas, kas izplatītas visā pasaulē. Šīs stiebrmušas pārsvarā ir dzeltenā krāsā ar trim brūnām vai melnām svītrām uz mezonotuma. Visas sugas trofiski ir saistītas ar graudaugiem, dažas no ...

Mēslvaboļu dzimta

Izauguša īpatņa garums var būt no 3 līdz 70 mm. Ķermenis ir ovāls vai apaļš, var būt dzeltenā, brūnā, dzeltenbrūnā, violetā vai melnā krāsā visbiežāk ar metālisku mirdzumu vai retāk bez tā. Ūsiņas ar 11 segmentiem un ar 3 segmentārām vālītēm; vis ...

Mezira

Mezira ģintij pieder šādas mūsdienu sugas: suga: Mezira froeschneri Davidová-Vilímová, Taylor & McPherson, 1996 suga: Mezira argentinensis Kormilev suga: Mezira proseni Kormilev, 1953 suga: Mezira fritzi Kormilev suga: Mezira chemsaki Kormilev, 1 ...