ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 367

Paks (pavadonis)

Pavadonis tika atklāts 1985. gada 30. decembrī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondes "Voyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1985 U1. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosauk ...

Pāsifaja (pavadonis)

Pāsifaja, arī Jupiters VIII ir Jupitera pavadonis. To 1908. gada 27. janvārī atklāja britu astronoms Filiberts Žaks Melots. Pirmoreiz to ieraudzīja fotoplatē, kura bija uzņemta 1908. gada 28. februārī Karaliskajā Griničas observatorijā. Izpētot p ...

Pāsifajas grupa

Pāsifajas grupa ir grupa Jupitera pavadoņu, kuriem ir Pāsifajai līdzīgas orbītas. Grupā ietilpst 15 pavadoņi: Euridome, S/2003 J 23, Hēgemone, Pāsifaja, Sponde, Killēne, Megakleite, S/2003 J 4, Kalliroja, Sinope, Autonoja, Aoide, S/2011 J 2, S/20 ...

Periodiskā komēta

Periodiskās komētas ir komētas, kuru apriņķošanas periods ir mazāks par 200 gadiem, vai arī tās ir novērotas šķērsojam vairāk kā vienu perihēliju, piemēram 153P/Ikeya-Zhang. Komētas saņem patstāvīgu numuru parasti tikai pēc otrās reģistrētās peri ...

Perita (pavadonis)

Perita pirmoreiz tika nofotografēta jau 1986. gadā, kad starpplanētu zonde "Voyager 2” pētīja Urāna sistēmu, taču tolaik pavadoni attēlos neviens nepamanīja. To atklāja tikai 1999. gadā Erihs Karkoška Erich Karkoschka, pētot "Voyager 2” attēlu ar ...

Perseīdas

Perseīdas ir bagātīga meteoru plūsma augustā. Plūsma ir ikgadēja, ilgst no jūlija vidus, maksimumu sasniedzot ap 12. augustu, kad stundas laikā var novērot līdz 60 meteoriem. Plūsmas radiants atrodas Perseja zvaigznājā. Perseīdas izraisa Svifta-T ...

Persejs (zvaigznājs)

Perseja zvaigznājs vārdu guvis no sengrieķu varoņa Perseja, kas nogalināja gorgonu Medūzu. Tajā atrodas pazīstama aptumsuma maiņzvaigzne Algols. Persejā atrodas Piena Ceļš. Tajā arī atrodas pazīstama aptumsuma maiņzvaigzne Algols.Spožākā zvaigzne ...

Pī Pupīdas

Pī Pupīdas ir vāja meteoru plūsma aprīlī. Plūsmas radiants atrodas Pūpes zvaigznājā, tāpēc plūsma redzama tikai dienvidu puslodē. Plūsma tiek saistīta ar Griga-Skjellerupa komētu. Plūsma ir samērā jauna, par to liecina fakts, ka Pī Pupīdas redzam ...

Planēta

Planēta pēc Starptautiskās Astronomijas savienības definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida hidro ...

Planēta klaidonis

Planēta klaidonis vai kvaziplanētu ir planetāras masas objekts, kas ir izmests no savas sistēmas, un kam vairāk nav gravitācijas saistības ar kādu zvaigzni, brūno punduri vai citiem šāda tipa objektiem, un tāpēc tās klaiņo atklātā visumā. Izolēts ...

Planētas gredzens

Planētas gredzens ir dažādu sīku daļiņu kopums, kurš riņķo ap planētu tās ekvatora plaknē. Iespaidīgākā planētas gredzenu sistēma ir Saturnam. Arī pārējām Saules sistēmas milzu planētām ir savas gredzenu sistēmas. Dati liecina, ka, iespējams, Sat ...

Porcija (pavadonis)

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 3. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondes "Voyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U1. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukum ...

Psamate (pavadonis)

Pavadonis tika atklāts 2003. gada 29. augustā. To paveica astronomi Skots Šepards, Deivids Džuits un Džens Klina, izmantojot 8.2 m Subaru teleskopu Maunakea observatorijā Havaju salās. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2003 N 1. Vārds Psama ...

Pundurplanēta

Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni, bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku attīrītu savu orbītu no mazākiem ķermeņiem. Jēdziens 2006. gada augustā tika pieņemts 26. Starptautiskās Astronomijas ...

Radioteleskops

Radioteleskops ir teleskops kosmisko objektu radiostarojuma uztveršanai un reģistrēšanai. Radioteleskops sastāv no antenas un starojuma uztvērēja - radiometra. Atsevišķam radioteleskopam ir neliela izšķirtspēja, tās paaugstināšanai izmanto radioi ...

Rozalinda (pavadonis)

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 13. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondes "Voyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U4. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosauku ...

S tipa asteroīds

S tipa asteroīdi ir silikātiežus saturošu asteroīdu grupa. Kopumā apmēram 17% no visiem asteroīdiem pieder šai grupai. Tā ir otra lielākā asteroīdu grupa pēc C tipa asteroīdiem. S tipa asteroīdi ir mēreni spoži albedo robežās no 0.10 līdz 0.22 un ...

S/2000 J 11

Dia, arī Jupiters LIII ir neliels Jupitera pavadonis. To 2000. gada 5. decembrī atklāja Havaju Universitātes zinātnieku komanda, kuru vadīja Skots Šepards. Pēc atklāšanas pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2000 J 11. Pavadoni izdevās n ...

S/2004 N 1

S/2004 N 1 ir neliels Neptūna pavadonis. Tas ir sestais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Neptūna un pēdējais no līdz šim atklātajiem Neptūna pavadoņiem.

Saifs

Saifs ir sestā spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā un 57. spožākā redzamā zvaigzne debesīs. Tā atrodas Oriona zvaigznāja dienvidaustrumu stūrī. Vārds Saifs cēlies no arābu frāzes سیف الجبّار, saīf al jabbār - ‘milža zobens’. Šajā vārdā senāk sauca ...

Salacija

Salacija, arī 120347 Salacia ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 854 ± 45 km. Tas atrodas Koipera joslā un pieder klasiskajiem Koipera joslas objektiem. Salacijai ir zināms viens pavadonis, Akteja. Salacija, iespējams, ir pundurplanēta, b ...

Saturna gredzeni

Saturna gredzeni ir plašākie planētu gredzeni Saules sistēmā, kas ir izveidojušies ap Saturnu. Tie sastāv no neskaitāmām daļiņām, kuru izmērs svārstās no mikrometriem līdz metriem. Tās pārsvarā sastāv no ūdens ar silikātu putekļu piemaisījumu. Vē ...

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta - sestā no Saules. Tā ir otra lielākā Saules sistēmas planēta un tālākā planēta, ko no Zemes var redzēt ar neapbruņotu aci. Planēta ir nosaukta romiešu dieva Saturna vārdā. Saturna īpaš ...

Saules sistēmas mazais ķermenis

Saules sistēmas mazais ķermenis ir Saules sistēmas objekts, kurš nav ne planēta, ne pundurplanēta, ne pavadonis. Šādu terminu 2006. gadā ieviesa Starptautiskā Astronomijas savienība ar Rezolūciju 5A. Saules sistēmas mazie ķermeņi ir visas komētas ...

Saulgrieži

Saulgrieži jeb solstīcija ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija vai vismazākā deklinācija. Dažreiz saulgriežus sauc arī par saulstāvjiem, jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs h ...

Sedna

Sedna, arī 90377 Sedna, ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 995 ± 80 km. Sedna, iespējams, ir pundurplanēta, bet precīzi tas nav zināms, jo debess ķermenis atrodas pārāk tālu. Tas ir viens no tālākajiem zināmajiem Saules sistēmas objektiem.

SETI (programma)

SETI ir kopīgs nosaukums cilvēku aktivitātēm saprātīgas ārpuszemes dzīvības meklēšanā. SETI projekti izmanto zinātniskas metodes, lai meklētu elektromagnētiskus sūtījumus no tālu planētu civilizācijām. Sākotnējos SETI projektus finansēja ASV vald ...

Sinope (pavadonis)

Sinope, arī Jupiters IX ir neliels Jupitera pavadonis. To 1914. gada 21. jūlijā atklāja amerikāņu astronoms Sets Barns Nikolsons Lika observatorijā. 1975. gadā pavadonis tika nosaukts par Sinopi. Sinope ir tēls grieķu mitoloģijā. Līdz tam, pavado ...

Skorpions (zvaigznājs)

Skorpions ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem. Skorpionu pie debesīm var redzēt vasaras naktīs, tāpēc šis zvaigznājs ir vasaras zvaigznājs. Skorpions ir salīdzinoši liels zvaigznājs, kas labāk redzams dienvidos. Šajā zvaigznājā atrodas Piena Ceļš ...

Starpzvaigžņu vide

Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem. Šo matēriju veido gāzes jonizētā, atomārā un molekulārā formā, kā arī putekļi un kosmiskais starojums. Tā aizpilda starpzvaigžņu telpu un vienmērīgi pār ...

Svifta-Tatla komēta

Svifta-Tatla komētu neatkarīgi viens no otra atklāja Lūiss Svifts 1862. gada 16. jūlijā un Horass Pernels Tatls 1862. gada 19. jūlijā. Kad komēta 1992. gadā atgriezās, to no jauna atklāja japāņu astronoms Tsuruhiko Kiuchi. Komēta sabrūkot veido p ...

Talasa (pavadonis)

Pavadonis tika atklāts pirms 1989. gada septembra vidus, izpētot starpplanētu zondes "Voyager 2” uzņemtos attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1989 N 5. Vārds Talasa pavadonim tika piešķirts 1991. gada 16. septembrī ar Starptautiskās ...

Taurīdas

Taurīdas ir meteoru plūsma oktobra beigās, novembra sākumā. Tā tiek saistīta ar Enkes komētu. Plūsmas radiants atrodas Vērša zvaigznājā. Enkes komētu un Taurīdas uzskata par lielākas komētas atliekām, kura sadalījusies pēdējos 20 000 līdz 30 000 ...

Teleskops

Teleskops ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus. Teleskopi palielina objektu šķietamo lielumu un spilgtumu, tā ļaujot pētīt citādāk nesaskatāmus objektu ...

Temisto (pavadonis)

Temisto ir neliels Jupitera pavadonis. To 1975. gada 30. septembrī atklāja Čārlzs Kovals, pārlūkojot attēlus, kurus ieguva ar 122 cm Šmita teleskopu Palomarā. Tam tika piešķirts sākotnējais apzīmējums S/1975 J 1, tomēr, tā kā netika veikti pietie ...

Tempela-Tatla komēta

Tempela - Tatla komētu neatkarīgi viens no otra atklāja vācu astronoms Ernsts Tempels 1865. gada 19. decembrī un amerikāņu astronoms Horass Pernels Tatls 1866. gada 6. janvārī. Tā ir periodiskā komēta ar apriņķojuma laiku 33.2 gadi. Komētas diame ...

Titānija

Titānija ir lielākais Urāna pavadonis un astotais lielākais pavadonis Saules sistēmā ar 1578 km lielu diametru. To 1787. gada 11. janvārī atklāja Viljams Heršels un nosauca Viljama Šekspīra lugas "Sapnis vasaras naktī" varones vārdā. Titānija apm ...

Transneptūna objekts

Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules. Transneptūna objekti veido Koipera joslu, izkliedēto disku un Orta mākoni. Pirmais atklātais transneptūna objekts ...

Trapeces zvaigžņu kopa

Trapeces zvaigžņu kopa ir vaļējā zvaigžņu kopa, kura atrodas aptuveni 1600 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā, Oriona miglāja vidū. Kopu atklāja itāļu astronoms Galileo Galilejs. 1617. gada 4. februārī viņš uzskicēja trīs no kopas z ...

Ūdens planēta

Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns. Jau kopš 21. gadsimta sākuma atsevišķi pētījumi un datorsimulācijas, kurās tika pārbaudīti dažādi planētu v ...

Urāna gredzeni

Urāna gredzeni ir planētu gredzeni, kas ir izveidojušies ap Urānu. Urāna gredzeni pēc savas uzbūves sarežģītības ir starp komplicētājiem Saturna gredzeniem un vienkāršajiem Jupitera, Neptūna gredzeniem. Urāna gredzenus 1977. gada 10. martā atklāj ...

Urāna pavadoņi

Urānam ir zināmi 27 pavadoņi. Tie visi ir nodēvēti Viljama Šekspīra un Aleksandra Poupa darbu varoņu vārdos. Pirmos divus pavadoņus, Titāniju un Oberonu, 1787. gadā atklāja angļu astronoms Viljams Heršels. Nākamos divus pavadoņus Arielu un Umbrie ...

Urāns (planēta)

Urāns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781. gadā atklāja britu astronoms Viljams Heršels. Tā ir trešā lielākā Saules sistēmas planēta pēc diametra un ceturtā lielākā pēc masas. Urāns ir nosaukts ...

Ursīdas

Ursīdas ir ikgadēja meteoru plūsma, kura ilgst no 17. decembra līdz 25., 26. decembrim. Maksimumu plūsma sasniedz 22., 23. decembrī. Ursīdu radiants atrodas blakus Kohabam Mazā Lāča zvaigznājā. Tiek uzskatīts, ka Ursīdas atklāja britu astronoms V ...

Valetudo (pavadonis)

Valetudo jeb Jupiters LXII ir viens no mazākajiem Jupitera ārējiem pavadoņiem. Līdzīgi kā Temisto un Karpo, Valetudo ir unikāls, grupām nepiederošs pavadonis.

Vaļējā zvaigžņu kopa

Vaļējā zvaigžņu kopa ir zvaigžņu kopa, kurā ir mazāk par 1000 zvaigznēm un tās ir veidojošās vienā un tajā pašā gigantiskajā gāzu mākonī un savstarpēji mijiedarbojas ar savu gravitācijas spēku. Atšķirībā no lodveida zvaigžņu kopas, vaļējajā kopā ...

Varuna

Varuna, arī 20000 Varuna ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 668 km. Tas atrodas Koipera joslā un pieder klasiskajiem Koipera joslas objektiem.

Vedējs

Vedējs ir ziemeļu puslodes zvaigznājs. Zvaigznājs bija zināms jau senajos laikos. Ptolemajs to bija iekļāvis savā darbā "Almagest”. Zvaigznājā ar neapbruņotu aci redzamas 90 zvaigznes.

Venera (planēta)

Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei. Tā ir viena no Zemes grupas planētām. Venera ir trešais spilgtākais objekts pie debess sfēras. Veneras orbīta atrodas Zemes iekšējā orbītā, attā ...

Veneras pāriešana

Veneras pāriešana pāri Saules diskam jeb Veneras tranzīts norisinās, kad Venera nokļūst starp Sauli un Zemi, tādā veidā aizsedzot ļoti mazu daļu no Saules. Pāriešanas laikā Venera no Zemes ir redzama kā mazs melns aplis, kas pārvietojas pa Saules ...