ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 368

Junga modulis

Junga modulis jeb materiāla elastības modulis ir koeficients, kas raksturo materiāla pretestību stiepes vai spiedes elastīgajai deformācijai. Junga moduli SI mērvienībās izsaka paskālos jeb N/m 2. Elastības modulis atkarīgs no vielas uzbūves un ā ...

Kalorija

Kalorija ir enerģijas mērvienība. Vēsturiski tā bija siltuma mērvienība, un tā bija vienāda ar siltuma daudzumu, kas nepieciešams, lai vienu gramu ūdens uzsildītu par vienu Celsija grādu. Saistība ar SI sistēmas mērvienību džoulu ir šāda: 1 cal = ...

Kandela

Kandela ir SI sistēmas gaismas stipruma mērvienība. Kandela ir gaismas stiprums, ko noteiktā virzienā izstaro monohromatisks starotājs, kura frekvence ir 540 THz teraherci šī frekvence atbilst zaļajai krāsai, pret kuru cilvēka acij ir vislielākā ...

Karāts

Karāts ir masas mērvienība. Viens karāts ir vienāds ar 200 miligramiem, vienu piektdaļu no grama jeb 0.2 gramiem. Karātus visbiežāk izmanto, lai mērītu dārgakmeņu un pērļu masu. Mūsdienu definīcija, kas arī ir zināma kā metriskais karāts, tika pi ...

Kazimira efekts

Kazimira efekts ir divu paralēlu vakuumā viena otrai ļoti tuvu atrodošos metāla plākšņu pievilkšanās spēks. Šis efekts rodas sakarā ar kvantu nenoteiktības principa blakusparādībām, kur virtuālās daļiņas izraisa to, ka plāksnes nedaudz tuvojas vi ...

Kilograms

Kilograms ir Starptautiskās mērvienību sistēmas masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā. Pirmo reizi kilograms tika noteik ...

Kilometrs

Kilometrs - tūkstotis un μέτρο - daudzums/mērīšana) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība. Viens kilometrs pamatmērvienībās ir tūkstots metru jeb zinātniskajā pierakstā tas ir 1×10 3 m. 1 km = 1000 m = 1×10 3 m

Kinētiskā enerģija

Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā. Pēc definīcijas tas ir darbs, kas nepieciešams, lai no miera stāvokļa paātrinātu ķermeni līdz dotajam ātrumam. Kamēr ķermeņa ātrums nemainās, tā kinētiskā enerģija saglabā ...

Kirī

Kirī ir novecojusi radioaktivitātes mērvienība. 1 kirī ir tāda dotā vielas daudzuma aktivitāte, kurā 1 sekundes laikā notiek 3.7 10 radioaktīvās sabrukšanas. Sākotnēji kirī tika definēts kā tāda radona-222 daudzuma radioaktivitāte, kurš atrodas r ...

Kodolenerģija

Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās. Šādu kodolreakciju gaitā palielinās kodolos ietilpstošo nuklonu saites enerģija. Ērtības labad saites enerģiju attiecina uz vienu nuklonu un dēvē par īpatnējo saites e ...

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus. Divdesmitā gadsimta sākumā, kad Īzaka Ņūtona klasiskā mehānika vairs nespēja izskaidrot procesus atoma mērogos un ātrumus, tuvus gaismas ātrumam, sāka ...

Kodolreakcija

Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi. To, kāda ķīmiskā elementa atomi radušies kodolreakcijā, nosaka protonu skaits atoma kodolā, bet to, kāds elementa izotops radies, nosaka neitronu skaits atoma kodolā.

Kodolsintēze

Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana. Lai notiktu kodolsintēze, ir jābūt ļoti augstai temperatūrai un spiedienam, lai pārvarētu kodolu atgrūšanās spēku un tie saplūstu, kas ir galvenais tra ...

Kodolu dalīšanās

Kodolu dalīšanās ir kodolreakciju veids, kurā notiek atomu kodolu sadalīšanās mazākos kodolos. Šāda kodolu dalīšanās ir enerģētiski izdevīga kodoliem ar masas skaitli virs 90, taču praktiski kodolenerģiju var iegūt tikai no sevišķi lieliem kodoli ...

Koherence

Koherence ir vairāku viļņu vai svārstību procesu saskaņotība laikā un/vai telpā. Par koherenci var runāt tikai vairāku viļņu gadījumā, t.i. koherence izpaužas divu vai vairāku viļņu mijiedarbībā. Svārstības ir koherentas, ja to fāžu starpība nema ...

Kompaktais mionu solenoīds

Kompaktais mionu solenoīds) ir viens no Eiropas kodolpētījumu centra CERN Lielā hadronu pretkūļu paātrinātāja daļiņu detektoriem. Kompaktā mionu solenoīda eksperimenta uzdevums ir izpētīt plašu fizikas jautājumu loku, tostarp meklēt Higsa bozonu, ...

Komptona efekts

Komptona efekts ir elektromagnētisko viļņu garuma palielināšanās, kas rodas, ja starojums cietvielā izkliedējas no brīviem vai vāji saistītiem elektroniem. Kvantu teorija Komptona efektu izskaidro kā fotona un elektrona sadursmi. Fotons, izkliedē ...

Konservatīvais spēks

Konservatīvais spēks ir ķermeņu mijiedarbības spēks, kura iedarbībā eksistē arī potenciālā enerģija. Jebkura konservatīva spēka darbs nav atkarīgs no ķermeņa veiktā ceļa, bet ir atkarīgs tikai no ķermeņa sākuma un beigu stāvokļiem, tāpēc arī pote ...

Kopenhāgenas interpretācija

Kopenhāgenas interpretācija ir kvantu mehānikas interpretācija, kuru ap 1927. gadu Kopenhāgenā formulēja Nīlss Bors un Verners Heizenbergs. Pēc Kopenhāgenas interpretācijas kvantu mehānika apraksta nevis mikroobjektus kā tādus, bet to īpašības, k ...

Kritiskā masa

Kritiskā masa kodolfizikā ir kodoldegvielas daudzums, pie kura sākas kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas uztur pati sevi. Šādā vielas daudzumā neitronu pavairošanas koeficients ir 1 vai lielāks par 1. Kritiskā masa atkarīga no daudziem faktoriem ...

Kulons

Kulons ir elektriskā lādiņa mērvienība. Viens kulons ir tāds elektriskais lādiņš, kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā sekundē, ja strāvas stiprums vadītājā ir viens ampērs. 1 C = 1 A s ampērsekunde. 1 C = 1/3600 ampērstundām. 1 C ≈ 3⋅10 ...

Kvants

Kvants ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma. Kvanta jēdziens raksturo atziņu, ka matērija ir diskrēta un eksistē kāds mazākais iespējamais enerģijas daudzums, kā mijiedarbojas fizikālas sistēmas. Elektromagnētisko viļņu k ...

Kvantu mehānika

Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī. Tās nosaukums veidots no termina "kvants", kas fizikā tiek lietots, ...

Leņķiskais paātrinājums

Leņķiskais paātrinājums ir fizikāls lielums, kas raksturo leņķiskā ātruma izmaiņu laikā. Tā mērvienība SI sistēmā ir radiāns uz sekundi kvadrātā. Leņķiskais paātrinājums parasti tiek apzīmēts ar grieķu alfabēta burtu epsilons ε. Leņķiskais paātri ...

Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs

Lielais hadronu paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu paātrināšanai. Viens no LHC projekta pamatmērķiem ir tā saucamā Higsa bozona pastāvēšanas eksperimentāla pierād ...

Lietderības koeficients

Lietderības koeficients ir dzinēja, mašīnas vai citas sistēmas svarīgs raksturlielums, kas nosaka sistēmas enerģijas izmantošanas vai pārveidošanas efektivitāti. Lietderības koeficientu η izsaka kā lietderīgi izmantotās enerģijas attiecību pret s ...

Magnētisms

Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem. Pastāvīgajiem magnētiem ir pastāvīgs magnētiskais lauks, ko izraisa feromagnētisms. Tā ir spēcīgākā un ...

Magnetohidrodinamika

Magnetohidrodinamika ir fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošu gāzu vai šķidrumu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku. Nosaukums veidojies kā trīs šajā nozarē svarīgāko jēdzienu apvienojums - "magneto" no magnētiskā lauka, "hidro" no šķidru ...

Maha skaitlis

Maha skaitlis ir ātruma relatīvā mērvienība. Tas ir objekta ātrums attiecībā pret vidi, dalīts ar skaņas ātrumu šajā vidē: M = v o v s {\displaystyle \ M={\frac {v_{o}}{v_{s}}}} kur M {\displaystyle \ M} ir Maha skaitlis v o {\displaystyle \ v_{o ...

Maltas mehānisms

Maltas mehānismus lieto dzenošā locekļa nepārtrauktas rotācijas kustības pārveidošanai dzenamā locekļa pārtrauktā kustībā. Uz dzenošā locekļa nostiprināts pirksts secīgi ieiet posma spraugā. Pirksts atrodas spraugas sākumā. Loceklim rotējot pulks ...

Manhetenas projekts

Manhetenas projekts ir Otrā pasaules kara laikā ASV realizēts pētniecisks projekts, kurā tika radīti pirmie kodolieroči - trīs atombumbas. Pirmais kodolizmēģinājums tika veikts 1945. gada 16. jūlijā.

Manometrs

Pēc konstrukcijas manometrus iedala deformācijas, šķidruma, virzuļu un elektriskajos, eksistē arī citu veidu manometri. Diafragmas manometrs sastāv no noslēgtas tvertnes, kurā ievietota elastīga membrānadiafragma. Mērāmo spiedienu pievada vienā p ...

Mārciņa (mērvienība)

Lai gan pastāv dažādi mārciņas definējumi, visplašāk izmanto, ka tā ir vienāda ar 0.45359237 kilogramiem jeb 453.59237 gramiem. Saistība ar citām anglofoniskajās valstīs lietotajām masas mērvienībām ir šāda: 1 kvarters = 28 mārciņas, 1 mārciņa = ...

Masa

Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā. Starptautiskās mērvienību sistēmas masas pamatmērvienība ir kilograms. Masa ir viens no būtiskāka ...

Masas-enerģijas proporcionalitāte

Masas - enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula. Pēc šīs formulas masa var tikt izteikta enerģijas vienīb ...

Mehāniskā enerģija

Fizikā mehāniskā enerģija apzīmē potenciālās un kinētiskās enerģijas summu, kas sastopamas mehānisko sistēmu komponentēs. Mehāniskā enerģija ir enerģija, kas saistīta ar objekta kustību vai tā stāvokli un spēju veikt mehānisko darbu.

Mehāniskais līdzsvars

Līdzsvars fizikā ir situācija, kad kādam ķermenim visu pielikto spēku summa ir vienāda ar nulli. Ar vārdu "līdzsvars" var saprast arī stāvokļa nemainību. Stāvokļa nemainība pastāv, kamēr ķermenis vai ķermeņu kopa atrodas miera stāvoklī vai vienmē ...

Mehāniskais spriegums

Mehāniskais spriegums ir fizikāls lielums, kurš raksturo ārējo spēku iedarbībā ķermenī radušos iekšējos spēkus. Pēc būtības spriegums ir spēka daudzums, kas darbojas uz laukuma vienību. Sprieguma mērvienība ir paskāls.

Metrs

Metrs ir Starptautiskās mērvienību sistēmas garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā 1/299 792 458 sekundēs. CGS sistēmā garuma pamatmērvienība ir centimetrs. Vēsturiski metra mērvienība radās 1797. gadā Francijā ...

Mezgls (ātruma mērvienība)

Mezgls ir nemetriska ātruma mērvienība. Izmanto jūrniecībā, aviācijā un meteoroloģijā. Terminu "mezgls", saistībā ar ātrumu, ieviesa jūrnieki, kuri mērīja kuģu ātrumu ar lagas palīdzību. Mezglos tiek noteikts ātrums ar kādu pārvietojas transportl ...

Mikrofons

Mikrofons ir ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos. Pirmais praktiski lietojamais mikrofons bija oglekļa mikrofons un to lietoja telefoniem. Gandrī ...

Mikroviļņi

Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu no 30 cm līdz 1 mm). Mikroviļņi būtībā ir īsi radioviļņi, un agrāk tos nemaz nenodalīja no radioviļņiem. Starojums ar augstāku frekvenci ir infrasarkanie stari. Starojumu ar frekvencēm v ...

Minūte

Minūte, saīsinājums - min, ir laika vai leņķa mērvienība. Kā laika mērvienība minūte atbilst 1 ⁄ 60 daļai stundas vai 60 sekundēm. Kā plaknes leņķa mērvienība tā atbilst 1 ⁄ 60 daļai leņķa grāda. Kā loka garuma mērvienība tā atbilst 1 ⁄ 60 daļai ...

Mols

Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība. 1 molā vielas ir 6.022×10 23 molekulu vai citu elementārobjektu. Mols ir tāda paša veida mērvienība kā, piemēram, ducis, tāpēc molos principā var mērīt arī makroskopiskus objektus, tikai tādā gadījumā viens ...

Momentānais ātrums

Momentānais ātrums, arī vienkārši ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu laika vienībā. Starptautiskajā mērvienību sistēmā ātruma mērvienība ir metri sekundē, bet ikdienā plaši iz ...

Nostādināšana

Nostādināšana ir cietvielu daļiņu atdalīšana no šķidruma, ļaujot tām nogulsnēties gravitācijas iedarbībā. Cietu daļiņu nogulsnēšanos no suspensijām sauc arī par sedimentāciju. Šķidruma mehānisku noliešanu no nogulsnēm sauc par dekantēšanu. Nostād ...

Ņūtona likumi

Ņūtona likumi ir trīs fizikas likumi, kuri raksturo spēka ietekmi uz ķermeņiem; spēks izraisa ķermeņu kustību. Trīs klasiskās mehānikas pamatlikumi, kurus Ņūtons formulējis 1687. gadā grāmatā "Dabas filozofijas matemātiskie principi", ko vairāk p ...

Ņūtona šūpulis

Ņūtona šūpulis ir ierīce, kas ar vairāku lodīšu palīdzību demonstrē impulsa un enerģijas nezūdamības likumus. Kad viena no malā esošajām lodēm tiek pacelta un tad atlaista, pirmās lodes enerģija, izejot cauri visām lodītēm, iekustina pēdējo lodīt ...

Ņūtona vispasaules gravitācijas likums

Ņūtona vispasaules gravitācijas likums apgalvo, ka visi ķermeņi savstarpēji pievelkas ar spēku, kas proporcionāls ķermeņu masām un apgriezti proporcionāls to savstarpējā attāluma kvadrātam. Šo likumu 1667. gadā atklāja Īzaks Ņūtons un formulēja s ...

Oma likums

Oma likums nosaka sakarību starp spriegumu un strāvu elektriskās ķēdes posmā. Strāvas stiprums ir tieši proporcionāls spriegumam. Cik reizes izmaina spriegumu, tikpat reižu izmainās strāvas stiprums. Strāvas stiprums I ir atkarīgs arī no patērētā ...