ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 369

Osmoze

Osmoze - spiediens, grūdiens) ir izšķīdušu vielu sūkšanās caur puscaurlaidīgu membrānu. Divos dažādas koncentrācijas šķīdumos, kurus atdala membrāna, šķīdinātāja daļiņām piemīt atšķirīgs brīvās enerģijas daudzums, šīm daļiņām ir atsevišķa aktivit ...

Otrais termodinamikas likums

Otrais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas nosaka ierobežojumus siltuma pārejai no viena ķermeņa uz citu. Otrais termodinamikas likums papildina pirmo termodinamikas likumu, tā kā pirmajā termodinamikas likumā no visiem torētisk ...

Paātrinājums

Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps. Paātrinājumu fizikā apzīmē ar burtu a. Tas var būt, gan negatīvs, gan pozitīvs. Paātrinājums, tāpat kā spēks, ir vektoriāls lielums. Ja paātrinājuma vektora virziens sakrīt ar ātruma vektora virzienu, ...

Paskāls

Paskāls ir SI spiediena mērvienība. Nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Pa = N m 2 = J m 3 = kg m ⋅ s 2 {\displaystyle {\mbox{Pa}}={\dfrac {\mbox{N}} Jūras līmenī Zemes atmosfēras spiediens ir apmēram 101000 Pa. Paskālos mēra arī materiālu iekšējo ...

Pauli princips

Pauli aizlieguma princips vai aizlieguma likums kvantu mehānikā ir likumsakarība, kas nosaka, ka divi vai vairāki identiski fermioni kādā sistēmā, piemēram, atomā vai molekulā, nevar vienlaikus atrasties vienā kvantu stāvoklī. Pauli princips ļāva ...

Pjezoelektriskais efekts

Pjezoelektriskais efekts ir parādība, kuru nosaka elektriskās polarizācijas un mehāniskās deformācijas saistība dažos dielektriķos. Izšķir tiešo un apgriezto pjezoelektrisko efektu: Apgrieztais pjezoelektriskais efekts ir kristāliska dielektriķa ...

Plazma

Plazma ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties. Plazmas svarīgākā īpašība ir tās kvazineitralitāte, tas nozīmē, ka pozitīvo un negatīvo lādēto daļiņu koncentrācija, no kurām tā veidota, ir gandrīz vienāda. ...

Plūstamība

Plūstamība jeb šļūde ir materiāla spēja lēni un nepārtraukti plastiski deformēties ilgstošas slodzes iedarbībā. Slodzes lielums ir mazāks par tecēšanas robežu. Laika gaitā šļūde var radīt nepieļaujami lielas izmēru izmaiņas vai pat detaļas sagrau ...

Potenciālā enerģija

Potenciālā enerģija ir ķermeņa stāvokļa enerģija, kas atkarīga tikai no ķermeņu savstarpējā novietojuma. Potenciālā enerģija piemīt virs zemes paceltiem ķermeņiem un elastīgi deformētiem ķermeņiem. Potenciālo enerģiju apzīmē ar E p.

Pretkūļu paātrinātājs

Pretkūļu paātrinātājs jeb kolaiders ir lādētu daļiņu paātrinātāja veids, kurā saduras viena otrai pretī nākošas daļiņu plūsmas. Pretkūļu paātrinātāja darbības princips ļauj divas reizes palielināt sadursmes kinētisko enerģiju. Tomēr, lai daļiņu s ...

Pulkstenis

Pulkstenis ir viena no laika mērīšanas ierīcēm. Pulksteņus iedala pēc mehānisma veida - mehāniskajos pulksteņos un elektroniskajos pulksteņos, pēc laika attēlošanas veida - analogajos un digitālajos pulksteņos, kā arī pēc pielietošanas veida, pie ...

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte - dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus. Pastāv divi galvenie radioaktīvās sabrukšanas veidi: alfa sabrukšana un bēta sabrukšana. Dažiem smago elementu kodoliem piemīt spēja spontāni ...

Radioluminiscence

Radioluminiscence ir luminiscences veids, kuru ierosina radioaktīvās sabrukšanas produkti: alfa daļiņas, gamma stari, protoni un neitroni. Minētās daļiņas un gamma stari savu enerģiju zaudē luminoforā, ierosinot un jonizējot molekulas. Sekundārie ...

Radioviļņi

Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm. Viļņus ar frekvencēm 1 - 300 GHz izdala atsevišķi un sauc par mikroviļņiem. Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi, kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstoša ...

Reaktīvā pretestība

Reaktīvā pretestība ir pretestība, kuru maiņstrāvai rada kapacitāte vai induktivitāte. Reaktīvā pretestība, atšķirībā no aktīvās pretestības, nepatērē enerģiju. Tā uzkrāj enerģiju, kuru vēlāk atdod atpakaļ ķēdē. Tādēļ elektrisko ķēžu aprēķinos re ...

Reinoldsa skaitlis

Reinoldsa skaitlis R e {\displaystyle \mathrm {Re} } ir bezdimensionāls skaitlis, kas raksturo viskoza šķidruma vai gāzes plūsmu un rāda attiecību starp inerces spēku un berzes spēku. Šis skaitlis raksturo plūsmas dabu. Tas nosaukts par godu brit ...

Relativitātes teorija

Ar jēdzienu relativitātes teorija var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas. 1905. gadā Alberts Einšteins formulēja savu speciālo relativitātes teoriju, savukārt 1915. gadā - vispārīgo relativitātes teoriju, ...

Sekunde

Sekunde ir Starptautiskās mērvienību sistēmas laika pamatmērvienība. Sākotnēji tā tika definēta kā 1/86 400 no vidējā Saules diennakts garuma. Kopš 1967. gada pieņemts, ka sekunde ir vienāda ar cēzija izotopa 133 Cs izstarotā mikroviļņa 9 192 631 ...

Siltumsūknis

Siltumsūknis ir ierīce, kas pārvieto siltumu no aukstākas vietas uz siltāku. Šis process patērē enerģiju, jo siltums patvaļīgi plūst tikai no siltākas vietas uz aukstāku. Šī iemesla dēļ siltajai vietai pievadītais siltuma daudzums vienmēr ir liel ...

Sīmenss

Sīmenss ir elektrovadītspējas SI mērvienība, kas nosaukta vācu zinātnieka Vernera fon Sīmensa vārdā. Strāvas vadītāja vai pusvadītāja elementiem ar elektrisko pretestību R, vadītspēja G tiek definēta kā G = 1 / R = I / U, kur I ir elektriskā strā ...

Skaņas ātrums

Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t. i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā. Ātrums ir atkarīgs no vides blīvuma, struktūras, temperatūras u. c. Bieži ar šo terminu saprot skaņa ...

Spēks

Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību. Tas ir vektoriāls lielums, kura modulis raksturo mijiedarbības lielumu, bet vērsums - mijiedarbības virzienu telpā. Svarīga spēka īpašība ir tā, ka tas izraisa paātrinājumu. ...

Spektroskopija

Spektroskopija ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus. Spektroskopija tiek iedalīta dažādās nozarēs pēc elektromagnētisko viļņu diapazona. Tiek pētīti gan dažādi elektromagnētiskā starojuma veidi un diapazoni, gan paši s ...

Spriegums

Fizikā spriegums, potenciālu starpība, jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos. Sprieguma mērvienība ir volts. Spriegums var raksturot enerģijas avotu un uzkrāto vai patērēto enerģiju. Latviskaj ...

Stiepes izturība

Stiepes stiprība ir viena no materiālu mehāniskajām īpašībām. Tā raksturo, kādu slodzi materiāls spēj nest stiepes slogojumā, pirms tas sabruks. Stiepes stiprību parasti norāda MPa. Zinot materiāla stiepes stiprību un tā laukumu iespējams aprēķin ...

Strāvas stiprums

Strāvas stiprums ir fizikāls lielums, kas raksturo elektriskās strāvas izpausmes pakāpi. Strāvas stipruma SI mērvienība ir ampērs. Strāvas stiprums parasti tiek apzīmēts ar I {\displaystyle I}, kas radies no franču valodas. Apzīmējumu 1820. gadā ...

Supravadītspēja

Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības. Tā ir dažu tīru metālu vai to savienojumu elektriskās pretestības izzušana, vielas temperatūrai kļūstot zemākai par kritisko temperatūru.

Svars

Svars fizikā ir gravitācijas izraisīts spēks, kas darbojas uz objektu. Sarunvalodā svars bieži tiek lietots kā sinonīms jēdzienam "masa", kas nav pareizi no fizikas viedokļa. Svara tāpat kā jebkura spēka mērvienība SI sistēmā ir ņūtons N, kuru va ...

Svārsts

Svārsts ir ķermenis, kas nostiprināts iekarē un var brīvi šūpoties ap horizontālu asi, kas ir līdzsvara stāvoklis. Kad svārsts tiek atvirzīts no līdzsvara stāvokļa, tas smaguma spēka iedarbībā atgriežas līdzsvara stāvoklī. Smaguma spēks un ķermeņ ...

Svira

Svira ir ierīce, kas sastāv no izturīga stieņa un atbalsta punkta, ap kuru stienis var rotēt. Ar tās palīdzību, vienā galā pieliekot salīdzinoši mazu spēku, otrā galā iegūst lielāku spēku. Svira ir viens no vienkāršajiem mehānismiem, kas bija paz ...

Šarla likums

Šarla likums ir viens no ideālās gāzes likumiem. Tas apgalvo, ka noslēgtā sistēmā dotajai gāzes masai, ja nemainās tilpums spiediens mainās tieši proporcionāli temperatūrai. Līkni, kas raksturo Šarla likumu, sauc par izohoru. 1787. gadā francūzis ...

Šrēdingera kaķis

Šrēdingera kaķis ir Austrijas fiziķa Ervīna Šrēdingera 1935. gadā izstrādātais domu eksperiments, ko dažkārt raksturo kā paradoksu. Tas ilustrē viņa skatījumu uz kvantu mehānikas pielietojuma vienkāršiem objektiem Kopenhāgenas interpretācijas pro ...

Šrēdingera vienādojums

Šrēdingera vienādojums apraksta kvantu sistēmas stāvokļa maiņu laikā. Tas ir nosaukts par godu Ervīnam Šrēdingeram, kurš to atklāja 1926. gadā. Šrēdingera vienādojums kvantu mehānikā ir tikpat nozīmīgs kā Ņūtona likumi klasiskajā mehānikā. Šrēdin ...

Temperatūra

Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti. Temperatūra ir viens no termodinamikā izmantotajiem jēdzieniem. Temperatūra ir termodinamisku sistēmu raksturojošs makroskopisks parametrs, ka ...

Termodinamika

Termodinamika ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar siltuma un citu enerģijas formu attiecībām. Termodinamika apskata iekšējo enerģiju, siltuma daudzumu, darbu, entropiju, un tā ir cieši saistīta ar statistisko mehāniku. Atšķirībā no mehānikas ter ...

Termoelektronu emisija

Termoelektronu emisija - brīvu elektronu atdalīšanās no sakarsētiem ķermeņiem jeb elektronu emisijas veids, kas pamatojas uz temperatūras iedarbību. Lai emisija būtu iespējama, elektronu kinētiskajai enerģijai jābūt pietiekamai, lai sarautu saiti ...

Termometrs

Termometrs ir ierīce gaisa, ūdens, augsnes u.c. temperatūras mērīšanai. Temperatūras mērīšana notiek, izmērot kādu no parametriem, termometram atrodoties termodinamiskā līdzsvara stāvoklī ar mērāmo sistēmu. Termometra galvenā sastāvdaļa ir kāda v ...

Tesla

Tesla ir SI sistēmas magnētiskā lauka indukcijas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība. 1 tesla skaitliski vienāda ar tāda magnētiskā lauka indukciju, pie kuras magnētiskās indukcijas plūsma caur 1 m 2 virsmu kas novietota perpendikulāri ir 1 v ...

Triboluminiscence

Triboluminiscence ir luminiscences veids, kas rodas kristāliskās vielās mehāniskās iedarbības iespaidā. To, piemēram, var izraisīt dislokāciju pārvietošanās, deformējot kristālu. Triboluminiscenci var arī izskaidrot ar fotoluminiscenci no elektri ...

Trieciena spēks

ballistikā izšautās lodes sadursme ar kādu ķermeni; pāļu dzinējs ar trieciena spēku iedzen pāli grunts segumā; zemestrīces viļņa izplatīšanās pa Zemes garozu. nagla trieciena spēka ietekmē tiek deformēta, kad pa to sit ar āmuru;

Trīskāršais punkts

Trīskāršais punkts termodinamikā ir vielas temperatūras un spiediena vērtības, pie kurām vienlaicīgi pastāv trīs agregātstāvokļa fāzes, tādējādi starp tām pastāv termodinamiskais līdzsvars. Par trīskāršo punktu sauc arī līdzsvaru starp trim fāzēm ...

Tuneļefekts

Tuneļefekts ir elementārdaļiņas iziešana cauri potenciāla barjerai, ja tās pilnā enerģija ir mazāka par potenciāla barjeras augstumu. Potenciāla barjeras augstums ir "klasiskas" daļiņas minimālā enerģija, kas ļauj pārvarēt šo barjeru. Tuneļefekts ...

Ūdens viļņi

Ūdens viļņi ir virsmas viļņi, kas rodas uz ūdens virsmas svārstību kustībā. Tie labi izpaužas lielās ūdenstilpēs, piemēram, jūrā, okeānā, lielos ezeros, bet arī uz mazām ūdens virsmām dažādu apstākļu dēļ var veidoties mazāki un lielāki viļņi. Ūde ...

Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem. Pēc viļņu garuma UV starus iedala tuvajos un tālajos jeb vakuuma UV staros, jo tos absorbē gaiss. Fotomat ...

Vājā mijiedarbība

Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā. Vājā spēka nesējdaļiņas, kas pieder pie bozoniem, apzīmē ar W +, W −, Z 0 - tie ir tā saucamie W un Z bozoni. Vājā mijiedarbība izraisa dažus radioaktivitātes veidus, piemēr ...

Viļņa garums

Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze. Viļņa garums tiek apzīmēts ar grieķu alfabēta burtu λ. Viļņa garuma SI pamatmērvienība ir metrs. Viļņa garumu aprēķina pēc šādas formulas: λ = v ν {\disp ...

Viļņi

Viļņi ir svārstības, kura izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju. Viļņus iedala divās lielās kategorijās: mehāniskie viļņi un elektromagnētiskie viļņi. Mehāniskie viļņi var izplatīties tikai vidē, savukārt elektromagnētiskie viļņi var arī vak ...

Viskoelastība

Viskoelastība ir materiāla īpašība, kad tam piemīt gan elastīga, gan viskoza ķermeņa daba. Viskoelastības teorijas attīstība saistīta ar polimēru materiālu plašu izmantošanu. Viskoelastīgas īpašības materiāliem var parādīties, ja tos strauji defo ...

Zirgspēks

Zirgspēks jeb zirgspēja ir mērvienība, ko lieto jaudas mērīšanai. Lai gan agrāk jaudas noteikšanai zirgspēkus izmantoja bieži, mūsdienās to izmanto reti. Mūsdienās ir pieņemts jaudu izteikt vatos, kas ir SI sistēmas atvasinātā mērvienība. Zirgspē ...

1-Heptanols

1-Heptanols, kuru bieži sauc vienkārši par heptanolu vai heptilspirtu, ir vienvērtīgs spirts ar 7 oglekļa atomiem molekulā un tā molekulformula ir CH 3 6 OH. Tas ir dzidrs, bezkrāsains šķidrums, kas ļoti vāji šķīst ūdenī, bet labi sajaucas ar ēte ...