ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 372

Hafnijs

Hafnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hf un atomskaitli 72. Tas ir 4. jeb titāna grupas elements. Hafnijs ir korozijas izturīgs pārejas metāls. Hafnija karbīdam un nitrīdam ir ļoti augstas kušanas temperatūras. Hafnija savienojumi dabā parasti ...

Halkogēni

Halkogēni - varš, arī rūda; genos - izcelsme) ir periodiskās sistēmas VIA jeb 16. grupas elementi. Nosaukums radies no tā, ka pazīstamākie šīs grupas elementi - skābeklis O un sērs S - ir galvenie dažādu rūdu veidotāji. Halkogēnu grupā ietilpst a ...

Halogēni

Halogēni - sāls un γένος - radīt), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi. Tie visi ir aktīvi nemetāli. Halogēni ir: fluors, hlors, broms un jods. Dažreiz pie halogēniem pieskaita arī astatu. Halogēni brīvā veidā veido div ...

Hasijs

Hasijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Hs un atomskaitli 108. Periodiskajā tabulā hasijs iekļauts pie pārejas metāliem, 7. perioda un 8. grupas elements. Tā stabilākais izotops ir hasijs-270, kam pussabrukšanas periods ir apmēram 22 sek ...

Hemiluminiscence

Hemiluminiscence ir luminiscences veids, kas pavada eksotermiskās ķīmiskās reakcijas, ja viens no reaģentiem ir ierosinātā stāvoklī. Hemiluminiscences intensitāte var ievērojami pārsniegt siltumstarojuma intensitāti attiecīgā temperatūrā. Pie hem ...

Herbicīdi

Herbicīdi ir ķīmiskās vielas, kuras izmanto nevēlamu augu, nezāļu apkarošanai, iznīcināšanai. Pēc darbības rakstura izdala vienlaidus herbicīdus, kas iznīcina visus augus, un selektīvos herbicīdus, kas darbojas tikai uz noteiktu nevēlamo augu sug ...

Heroīns

Heroīns ir opiātu grupas narkotiska viela, kas tiek sintezēta no opija vai morfīna, ko savukārt iegūst no miega magonēm. Heroīns tīrā veidā ir balta, kviešu miltiem līdzīga viela bez smakas, bet ar rūgtu garšu. Medicīnā to dažkārt pielieto spēcīg ...

Hidroksīdi

Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH. Ir pazīstami gandrīz visu ķīmisko elementu hidroksīdi. Daži no tiem sastopami dabā minerālu veidā. Šķīstošos bāziskos hidroksīdus - sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija ...

Hidroksilgrupa

Hidroksilgrupa ir no skābekļa un ūdeņraža sastāvoša funkcionālā grupa ar formulu −OH. Dažreiz hidroksilgrupu sauc arī par hidroksilu, bet šo terminu IUPAC iesaka lietot tikai attiecībā uz hidroksilradikāli. Ūdeņradis un skābeklis šajā grupā saist ...

Hidroksiljons

Hidroksiljons ir negatīvi lādēts divatomu jons, kas satur skābekli un ūdeņradi. Tas veidojas, elektrolītiski disociējot ūdenim vai šķīstošajiem bāziskajiem hidroksīdiem. Hidroksiljoni atrodas cieto bāzisko hidroksīdu un bāzisko sāļu kristālrežģī; ...

Hidroksilradikālis

Hidroksilradikālis ir hidroksiljona neitrālā forma, kam ir par vienu elektronu mazāk, nekā hidroksiljonam. Kā vairums brīvo radikāļu, tā ir ļoti reaģētspējīga daļiņa ar īsu dzīves laiku. Hidroksilradikāļi veidojas, sadaloties hidroperoksīdiem. Ti ...

Hidrolīze

Hidrolīze ir saliktu vielu pilnīga vai daļēja reakcija ar ūdeni. Ja reakcijā notiek tikai ūdeņraža pievienošana, procesu sauc par hidratāciju.

Hidromorfons

Hidromorfons ir centrālas darbības opioīdu klases pretsāpju līdzeklis. Medicīnas ziņā tas ir pretsāpju līdzeklis, savukārt juridiski tā ir narkotika. Hidromorfonu izmanto medicīnā analgēzijai kā morfīna aizvietotāju. Tā tiek uzskatīta par spēcīgā ...

Hinhidrons

Hinhidrons ir hidrohinona un hinona īpatnējs savienojums - lādiņa pārneses komplekss. Hinhidrons ir violetmelna kristāliska viela.

Hlorīdi

Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to. Šajos savienojumos hloram ir visstabilākā oksidēšanas pakāpe -1. Hlora savienojumiem ar daudz mazāk elektronegatīviem elementiem, piemēram, sārmu metāliem, i ...

Hlorofils

Hlorofils ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās. Hlorofils piedalās fotosintēzes procesā. Tas veidojas tikai tad, kad augiem ir pieejama gaisma. Izšķir aptuveni 100 dažādus hlorofilu veidus: hlorofilu a, b ...

Hroms

Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24. Tas ir pirmais 6. grupas elements. Hroms ir ciets un korozijas izturīgs metāls, kuru lieto dzelzs sakausējumu pārklāšanai un sakausējumiem. Dabā hroms reti ir sastopams brīvā veidā, tač ...

Hromskābe

Hromskābe ir vidēji stipra skābe, kas eksistē tikai ūdens šķīdumos un brīvā veidā nav iegūta. Hromskābes šķīdumi ir dzeltenā krāsā. Tās sāļus sauc par hromātiem.

Indijs

Indijs ir ķīmiskais elements ar simbolu In un atomskaitli 49. Tas ir 13. grupas elements. Indijs dabā galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums cinka rūdām. Indijs ir samērā mīksts metāls. To galvenokārt lieto viegli kūstošiem sakausējumiem. Indij ...

Irīdijs

Irīdijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ir un atomskaitli 77. Irīdijs ir ciets, trausls platīna grupas metāls un dabā ir ļoti reti sastopams, galvenokārt kā piemaisījums platīna tīrradņiem. Relatīvi lielos daudzumos to var atrast meteorītos. Irī ...

Iterbijs

Iterbijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Yb un atomskaitli 70. Tas ir mīksts, sudrabbalts metāls. Tāpat kā pārējos lantanīdus, to iegūst no polimetālu rūdām. Iterbiju lieto sakausējumiem, arī kā tērauda piedevu. Savienojumos iterbijam parasti ir ...

Itrijs

Itrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Y un atomskaitli 39. Itrijs ir sudrabbalts, korozijas izturīgs metāls. To iegūst no retzemju metālu rūdām. Itrija oksīds ir viens no sarkanā luminofora komponentiem, krāsainajiem kineskopiem. Izplatītākā it ...

Jonu saite

Jonu saite ir ķīmiskā saite, kas veidojas, diviem pretēji lādētiem joniem pievelkoties. Galvenokārt tā rodas savienojumos, kas sastāv no metālu un nemetālu joniem. No joniem veidotās cietās vielas sauc par jonu kristāliem. Jonu telpisko izvietoju ...

Kalcija hidroksīds

Kalcija hidroksīds 2, veldzētie kaļķi, dzēstie kaļķi) ir balta, cieta, kristāliska, sārmaina viela. To parasti iegūst, kalcija oksīdam reaģējot ar ūdeni. Vēl kalcija hidroksīds var veidoties, reaģējot kalcija hlorīdam ar nātrija hidroksīdu. Kalci ...

Kalcija hlorīds

Kalcija hlorīds ir balta, kristāliska, higroskopiska viela. To lielākoties iegūst kā blakusproduktu nātrija karbonāta ražošanā, lai arī to var iegūt, sālsskābei reaģējot ar kalcija karbonātu vai kādu citu kalcija savienojumu. Kalcija hlorīds ar ū ...

Kalcija karbonāts

Kalcija karbonāts ir balta, kristāliska viela. Tas ir plaši sastopams dabā, kaļķakmens un dolomīta veidā. Kalcija karbonātu lieto par kalcija savienojumu un oglekļa dioksīda izejvielu. Kalcija karbonāts ir mazšķīstoša viela, tomēr tas ir sastopam ...

Kalcija oksīds

Kalcija oksīds ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni. To iegūst, apdedzinot kalcija karbonātu. CaCO 3 → CaO + CO 2 Parasti lieto kalcija karbonātu saturošus iežus kaļķakmeni un līdzīgus. Kalcija oksīds ir bāziskais oksīds un reaģē ar sk ...

Kalcija sulfāts

Kalcija sulfāts ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī. Tas ir galvenais minerāla ģipša komponents. Kalcija sulfāts var veidot vairākus kristālhidrātus. CaSO 4 0.5H 2 O - pushidrāts, galvenā celtniecības ģipša sastāvdaļa CaSO 4 - anh ...

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20. Kalcijs ir sārmzemju metāls, periodiskās tabulas 2. grupas elements. Tas ir mīksts, sudrabaini balts metāls, bet dabā tas brīvā veidā nav sastopams, atrodams vienīgi savienojumu veidā ...

Kalifornijs

Kalifornijs ir mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements ar simbolu Cf un atomskaitli 98. Tas ir aktinīds un to iegūst, uz kiriju iedarbojoties ar alfa daļiņām. Pirmo reizi kalifornijs iegūts 1950. gada februārī Kalifornijas Universitātē Bēr ...

Kālija hlorīds

Laboratorijas apstākļos tīru kālija hlorīdu iegūst, reaģējot kālija hidroksīdam ar sālsskābi: KOH + HCl → KCl + H 2 O Rūpnieciski kālija hlorīdu iegūst no silvinīta.

Kālija karbonāts

Kālija karbonāts ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī un veido bāzisku šķīdumu. Tas ir kālija ogļskābes sāls. Tehnisko kālija karbonātu sauc par potašu, no tā cēlies kālija nosaukums angļu valodā - potassium.

Kālija nitrāts

Kālija nitrāts ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst karstā ūdenī. Kālija nitrāta šķīdība ūdenī ir ļoti stipri atkarīga no temperatūras. Atdzesējot piesātinātu kālija nitrāta šķīdumu no 95 °C līdz 20 °C, izkristalizējas tik daudz cietās fāz ...

Kālijs

Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19. Kālijs ir viens no sārmu metāliem. Dabā brīvā veidā šis elements nav sastopams, jo ķīmiski ir ļoti aktīvs. Brīvā veidā kāliju iegūst, elektrolizējot tā savienojumu - parasti hlorīda vai ...

Karamelizētā raķešdegviela

Karamelizētā raķešdegviela ir jaukta cietā raķešdegviela, ko plaši izmanto pirotehniskajās raķetēs un raķešu modeļos degvielas komponentu pieejamības un vieglās pagatavošanas dēļ. Par oksidētāju parasti izmanto kālija nitrātu. Degtspējīgā viela š ...

Karbamīds

Karbamīds 2 CO) ir ogļskābes amīds. Tā ir pirmā organiskā viela, kas tika sintezēta no neorganiskām izejvielām. Tas ir balta, ūdenī šķīstoša viela. Lielāko daļu saražotā karbamīda lieto par minerālmēslojumu. Karbamīdu ražo no amonjaka un oglekļa ...

Karbīns

Karbīns ir viena no oglekļa alotropiskajām modifikācijām. Tā heksagonālo kristālrežģi veido taisnas, lineāras oglekļa atomu ķēdes: −C≡C−C≡C−C≡C n − poliīna struktūra vai =C=C=C=C=C=C n = polikumulēna struktūra Karbīnā oglekļa atomi ir sp hibridiz ...

Karbonāti

Karbonāti ir ogļskābes sāļi. Lielākā daļa karbonātu slikti šķīst ūdenī, šķīstoši ir tikai nātrija, kālija un amonija karbonāti. Sārmzemju metālu karbonāti ir sastopami dabā karbonātiežu sastāvā. Par karbonātiem dažreiz sauc arī ogļskābes esterus. ...

Ketoni

Ketoni ir skābekli saturoši organiskie savienojumi, kas satur karbonilgrupu, kas saistīta ar diviem ogļūdeņraža atlikumiem. Karbonilgrupu, kurai abās pusēs ir organiskie radikāļi, dažreiz sauc par ketogrupu. Ketonus kopā ar aldehīdiem pieskaita p ...

Kirijs

Kirijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cm un atomskaitli 96. Tas ir radioaktīvs metāls, ietilpst aktinīdu ķīmisko elementu saimē. Kirijs ir ciets, blīvs un sudrabains metāls ar relatīvi augstu kušanas temperatūru. Savienojumos kirijs ir galvenok ...

Kjeldāla metode

Kjeldāla metode ir slāpekļa kvantitatīvas noteikšanas metode organiskās vielās. Metodi 1883. gadā ieteicis dāņu ķīmiķis Johans Keldāls, kura vārdā tā arī nosaukta. Metode pamatojas uz parādību, ka organiskās vielās ietilpstošais slāpeklis, to kar ...

Kopernikijs

Kopernikijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Cn un atomskaitli 112. Par tā fiziskajām īpašībām nav zināms praktiski nekas, bet teorētiski kopernikijs varētu būt gaistošs metāls. 2010. gada 19. februārī, kad jau bija apstiprināta jaunā ķī ...

Kovalentā saite

Kovalentā saite - kopīgs, valens - stiprs), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem. Kovalenti saistītiem atomiem elektronu pāris ir kopīgs. Kovalento ...

Kriptons

Kriptons ir ķīmiskais elements ar simbolu Kr un atomskaitli 36. Kriptons ir cēlgāze. Dabā kriptons ir sastopams mazos daudzumos brīvā veidā gaisā, no kā to arī iegūst frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu. Kriptons ir ķīmiski ļoti inerts elem ...

Krotonskābe

Krotonskābe pieder pie nepiesātinātajām trans karbonskābēm. Krotonskābe ir balti adatveida kristāli. Krotonskābes nosaukums radies no Indijā kultivēta eiforbiju dzimtas auga Croton tiglium, no kura sēklu eļļas tā iegūta. Krotonskābei ir cis struk ...

Ksenons

Ksenons ir ķīmiskais elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54. Ksenons ir salīdzinoši smaga cēlgāze bez krāsas un smaržas, kura brīvā veidā nelielos daudzumos ir sastopama arī Zemes atmosfērā. Ksenons ir ķīmiski samērā inerta gāze. Ksenons vēstur ...

Ķīmiskā reakcija

Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām. Reaģējot vielu molekulās vai kristālrežģos ķīmiskās saites irst, atomi pārgrupējas un tad izveidojas jauna ...

Ķīmiskā saite

Ķīmiskā saite ir fizikālas mijiedarbības veids, kas notur atomus molekulā, jonus kristālrežģī, neitrālus atomus atomu režģī. Tā ir 2 vai vairāku atomu mijiedarbība, kurā veidojas stabila daudzatomu sistēma. Atomi cits ar citu savienojas noteiktā ...

Ķīmiskais elements

Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm. Mazākā šāda elementa daļiņa ir atoms, kas sastāv no elektroniem, kas kustas ap protonu un neitronu veidotu kodolu. Līdz 2 ...

Ķīmiskais savienojums

Ķīmiskais savienojums ir ķīmiskā viela, kas sastāv vismaz no diviem savstarpēji saistītiem elementiem, kuru masa ir noteiktā attiecībā. Iespējami arī mainīga sastāva savienojumi, kam nav spēkā sastāva nemainības un vienkāršo attiecību likumi. Ķīm ...