ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 378

Aktinīdi

Aktinīdi jeb aktinoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 90 līdz 103. Tāpat kā lantanīdi atrodas Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās tabulas VI periodā aiz lantāna, aktinīdi atrodas VII periodā aiz aktīnija un tie ...

Aktīnijs

Aktīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ac un atomskaitli 89. Tas ir mīksts, sudrabbalts radioaktīvs pārejas metāls. Stabilākā aktīnija izotopa 227 Ac pussabrukšanas periods ir 21.8 gadi. Dabā tas ir sastopams urāna rūdās. Parasti aktīniju iegū ...

Alkilnitrīti

Alkilnitrīti ir ķīmisko savienojumu grupa, kuru kopējā formula ir R−O−NO. Tie uzskatāmi par slāpekļpaskābes alkilesteriem. Tie ir nošķirami no nitrosavienojumiem, kam kopējā formula ir R−NO 2. Pirmie alkilnitrītu grupas pārstāvji ir gaistoši šķid ...

Alumīnija hidroksīdi

Alumīnija hidroksīdi ir amorfas vai kristāliskas vielas ar mainīgu sastāvu, kuras bieži apraksta ar formulu Al 3. Amorfiem alumīnija hidroksīdiem, Al 2 O 3.xH 2 O, ko apzīmē par alumīnija hidrātiem jeb geliem, mainīgs ūdens saturs. Kristāliskie a ...

Alumīnija hlorīds

Alumīnija hlorīds ir alumīnija un hlora savienojums. Alumīnija hlorīds ir balts, bet dažreiz paraugi var saturēt dzelzs trihlorīdu, kas dod dzeltenu nokrāsu. Ir ciets ar zemu kausēšanas un vārīšanas temperatūru. Alumīnija hlorīdu lielākoties izma ...

Alumīnija oksīds

Alumīnija oksīds ir amfotērais oksīds. Tā ir cieta, samērā grūti kūstoša, kristāliska viela. Alumīnija oksīdam ir iespējamas vairākas kristāliskās modifikācijas. Izplatītākā ir alfa alumīnija oksīds jeb korunds. Lielu kristālu vai monolīta stikla ...

Amerīcijs

Amerīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Am un atomskaitli 95. Tas ir aktinīdu saimes elements. Amerīcijs ir sudrabbalts, radioaktīvs metāls. To iegūst, bombardējot plutoniju ar neitroniem. Amerīciju lieto par radiācijas avotu dūmu detektoros. ...

Amilnitrīts

Amilnitrīts ir ķīmiska viela ar formulu C 5 H 11 ONO. Tas ir izoamilspirta un slāpekļpaskābes esteris. Vielai ir zināmi vairāki izomēri, tomēr tie visi satur amilgrupu, kas pievienota nitrīta funkcionālajai grupai. Alkilgrupa gan ir ķīmiski inert ...

Amonija jons

Amonija jons jeb vienkārši amonijs ir pozitīvi lādēts vairākatomu jons ar formulu NH 4 +. Ja amonija joniem pievienojas anjoni, veidojas amonija sāļi, kas pieder pie tā dēvētajiem "onija" sāļiem. Amonija jonam ir tetraedriska forma, kur centrā ir ...

Antimons

Antimons ir ķīmiskais elements ar simbolu Sb un atomskaitli 51. Tas ir spoži pelēks pusmetāls, kas dabā galvenokārt ir sastopams sulfīda minerāla antimonīta sastāvā, lai gan var būt sastopams arī brīvā veidā. Antimona savienojumi ir zināmi jau ko ...

Antioksidants

Antioksidanti ir dabīgi vai sintētiski ķīmiskie savienojumi, kas aizkavē citu molekulu oksidēšanos. Antioksidanti ir dažādi vitamīni, minerālvielas un fermenti, kas aizsargā organismu no brīvo radikāļu veidošanās. Spēcīgs antioksidants ir melatonīns.

Argons

Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar un atomskaitli 18. Argons ir viena no cēlgāzēm. Argons dabā ir sastopams brīvā veidā, gaisa sastāvā. Tas sastāda 0.93% no Zemes atmosfēras. Līdz ar to tā ir trešā izplatītākā gāze. Argons neveido stabilu ...

Astats

Astats ir ķīmiskais elements ar simbolu At un atomskaitli 85. Astats ir radioaktīvs un dabā niecīgos daudzumos ir sastopams urāna rūdās. Astats ir smagākais halogēns. Visi astata izotopi ir radioaktīvi, stabilākā izotopa 210 At pussabrukšanas per ...

Bārija sulfāts

Bārija sulfāts ir balta, kristāliska viela, kas praktiski nešķīst ūdenī. Tas ir sastopams dabā, barīta jeb smagā špata veidā, taču to iegūst arī mākslīgi, no šķīstošākiem bārija sāļiem un šķīstošiem sulfātiem. Bārija sulfātu lieto par rentgenkont ...

Benzīns

Benzīns normālos apstākļos ir gaistošs un viegli uzliesmojošs šķidrums, kas destilācijas rezultātā ir iegūts no jēlnaftas. Mūsdienās, lai palielinātu iegūtā benzīna daudzumu no jēlnaftas, plaši izmanto arī naftas smago sastāvdaļu pārstrādes proce ...

Benzoilperoksīds

Benzoilperoksīds ir organisks savienojums, kas pieder pie peroksīdu grupas. Tā struktūrformula ir 2 O 2. Atbrīvodams atomāro skābekli, kavē anaerobās baktērijas, tāpēc to izmanto piņņu ārstēšanā. Preparāta gela, krēma vai losjona lietošanas laikā ...

Benzpirēni

Benzpirēni ir perikondensēti policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži ar formulu C 20 H 12. Tos var uzskatīt par pirēna atvasinājumiem, kas veidojas, pirēna molekulai ar vienu malu pievienojoties vēl vienam benzola gredzenam. Ir iespējami divi benzp ...

Berklijs

Berklijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Bk un atomskaitli 97. Tas pieder aktinīdu un transurāna elementu saimēm. Kā visi transurāna elementi, arī berklijs ir radioaktīvs metāls. Pirmo reizi berklijs iegūts 1949. gadā decembrī Kalifornijas Unive ...

Binārie savienojumi

Binārie savienojumi ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem. Tā kā jebkurā binārajā savienojumā viens no elementiem ir elektronegatīvāks par otru, tas tiek atspoguļots šo savienojumu nosaukumos. Vispārīgā vei ...

Bioloģiski aktīvas vielas

Bioloģiski aktīvas vielas ir ķīmiskās vielas, kas fizioloģiski iedarbojas uz organismu. Pie bioloģiski aktīvajām vielām pieder gan medikamenti, gan psihotropās vielas, gan arī alkoholiskajos dzērienos esošais etanols. Šo grupu vielas vienlaikus v ...

Bismuts

Bismuts ir ķīmiskais elements ar simbolu Bi un atomskaitli 83. Bismuts dabā brīvā veidā sastopams ļoti reti, to iegūst no sulfīdu un oksīdu rūdām. Bismuts ir smags metāls, un tas ir mazāk toksisks kā svins. Bismutu lieto sakausējumiem, tai skaitā ...

Bitumens

Bitumens jeb piķis ir no naftas vai akmeņoglēm destilācijas procesā iegūts organisks materiāls, kas tiek izmantots ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai un citu dažādu segumu izgatavošanā. Bitumeni pēc viskozitātes iedalās cietajos, puscietajos un š ...

Buferšķīdums

Buferšķīdums ir šķīdums, kuram ir noteikts pH, kas, šķīdumu atšķaidot, tikpat kā nemainās un, pievienojot nedaudz skābes vai sārma, mainās maz. To īpašības nosaka šķīdumā esošās bufersistēmas, ko parasti veido viena un tā paša protolītu pāra abas ...

Cēlgāzes

Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi. Šie ir ķīmiski visinertākie elementi un vai nu neveido savienojumus nemaz, vai arī to veidotie savienojumi ir nestabili. Cēlgāzes parasti ir sastopamas dabā brīvā veidā. Cēlgāzēm ir raksturīg ...

Celofāns

Celofāns ir reģenerēta un plēves formā plastificēta celuloze, Jau sākotnēji celofāns ir ticis ražots kā iesaiņošanas plēve. Savas izturības, caurspīdīguma, nekaitīguma un mērenās cenas dēļ plaši tiek izmantots pārtikas rūpniecībā. 1908. gadā celo ...

Cērijs

Cērijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ce un atomskaitli 58. Tas ir mīksts, sudrabaini balts, ķīmiski aktīvs metāls un ir otrais aktīvākais lantanīds. Savienojumos cērijam var būt oksidēšanas pakāpe +3 vai +4; retāk +2. Cērijam nav bioloģiska lo ...

Cēzijs

Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55. Cēzijs ir sārmu metāls, tāpēc dabā brīvā veidā nav sastopams, jo intensīvi reaģē ar gaisa skābekli un ūdeni. Dabā cēzijs ir sastopams dažos minerālos. Savienojumos cēzijs var būt tikai ...

Cinks

Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30. Tas ir zilganpelēks, amfotērs metāls. Cinks ir samērā aktīvs metāls, tāpēc dabā nav sastopams brīvā veidā. Tas reaģē ar skābēm, veidojot attiecīgo skābju sāļus un ūdeņradi, un ar sārmie ...

Cirkonijs

Cirkonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Zr un atomskaitli 40. Cirkonijs ir korozijas izturīgs pārejas metāls. To iegūst galvenokārt no cirkona minerāla, no kā arī cēlies elementa nosaukums. Savienojumos cirkonijam parasti ir oksidēšanas pakāpe ...

Dabasgāze

Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā. Tās galvenā sastāvdaļa ir metāns un 0 - 20 % citi ogļūdeņraži. Dabasgāze ir viena no galvenajām tautsaimniecībā izmantojamām deggāzēm. Vairums dabasgāzes i ...

Darmštatijs

Darmštatijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Ds un atomskaitli 110. Tas ir ļoti radioaktīvs. Smagākais zināmais darmštatija izotops ir arī pats stabilākais un tā pussabrukšanas periods ir apmēram 20 sekundes. Pirmo reizi 110. elements si ...

Dispersā sistēma

Dispersā sistēma ir divu vielu maisījums, kurā viena viela lielāku vai mazāku daļiņu veidā ir izkliedēta kādā citā vielā. Pēc daļiņu lieluma tās sīkāk iedalās rupjdispersās sistēmās, koloidālajos šķīdumos un īstajos šķīdumos. Koloidālajiem šķīdum ...

Disprozijs

Disprozijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Dy un atomskaitli 66. Tas ir mīksts, sudrabbalts metāls. To lieto dažos specifiskos sakausējumos. Disproziju, tāpat kā pārējos lantanīdus, iegūst no polimetālu rūdām. Gandrīz visos savienojumos disprozi ...

Dubnijs

Dubnijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Db un atomskaitli 105. Tas ir ļoti radioaktīvs. Dubnija stabilākā izotopa - dubnija-268 - pussabrukšanas periods ir 28 stundas, citos avotos 32 stundas, un tas ir visilgāk dzīvojošais transaktinīd ...

Dubultsāls

Dubultsāls ir tāds sāls, kurā skābju atlikuma joni ir saistīti ar divu dažādu metālu joniem. Tie rodas, diviem no dažādiem metāliem veidotiem sāļiem ar vienādiem skābju atlikumiem izšķīstot šķīdumā un kristalizējoties. Pazīstami dubultsāļi ir kāl ...

Efedrīns

Efedrīns ir simpatomimētisks amīns, ko parasti lieto kā stimulantu, apetītes nomācēju u.c. To satur dažādi efedras dzimtas augi. Tā struktūra ir līdzīga metamfetamīna un amfetamīna atvasinājumiem. Efedrīnu saturošie izstrādājumi Latvijā ir recepš ...

Einšteinijs

Einšteinijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99. Tas ir metālisks radioaktīvais elements, kas pieder pie aktinīdiem. Einšteinijs nosaukts par godu Albertam Einšteinam. Tas pirmo reizi atklāts 1952. gada decembrī ūdeņraž ...

Eiropijs

Eiropijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Eu un atomskaitli 63. Periodiskajā tabulā tas atrodas lantanīdu saimē. Eiropijs ir ķīmiski visaktīvākais retzemju elements. Eiropijs un amerīcijs ir vienīgi elementi, kas nosaukti pasaules daļu vārdos. Tā ...

Eļļa

Eļļa ir jebkura nepolāra, neitrāla ķīmiskā viela, kas normālos apstākļos ir viskozs šķidrums un ir gan hidrofoba, gan lipofīla. Eļļām ir augsts oglekļa un ūdeņraža saturs, un tās parasti ir viegli uzliesmojošas un slidenas. Vispārīgi termins ‘eļļ ...

Epoksīdu polimēri

Epoksīdu polimēri ir telpiski polimēri, kurus iegūst epoksīdu sveķu cietēšanas procesā ar polifunkcionālajiem mazmolekulārajiem savienojumiem - cietinātājiem, polikondensācijas procesā. Epoksīdu sveķi ir mazmolekulāri savienojumi, oligomēri vai l ...

Fēlinga šķīdums

Fēlinga šķīdums ir reaģents, ko izmanto ogļhidrātu un ketonu funkcionālo grupu noteikšanai šķīdumā. Metodi 1849. gadā izstrādāja vācu ķīmiķis Hermanis Fēlings.

Fermijs

Fermijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Fm un atomskaitli 100. Tas ir metālisks radioaktīvais elements. To iegūst no torija, urāna vai plutonija, apstarojot šos elementus ciklotronā ar neona, skābekļa vai oglekļa joniem. Elements pirmo ...

Flerovijs

Flerovijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Fl un atomskaitli ir 114. Tas ir ļoti radioaktīvs 14. grupas transurāna elements. Flerovijs tika prognozēts ķīmiskais elements sākotnēji ar nosaukumu ekasvins, 1979. gadā tika ieteikts nosaukums ...

Fosfāti

Fosfāti ir fosforskābes sāļi. Visbiežāk, runājot par fosfātiem, ar to saprot ortofosfātus. Fosfāta jona formula ir PO 4 3− un molmasa 94.97 g/mol. Tas sastāv no centrālā fosfora atoma, kuram apkārt izvietoti četri skābekļa atomi. Ortofosforskābe ...

Fosfīns

Fosfīns ir bezkrāsaina, indīga gāze. Tas ir amonjaka analogs - fosfora un ūdeņraža binārais savienojums. Tīrs fosfīns ir bez smakas, bet parasti tas satur piemaisījumus, kas ož pēc ķiplokiem. Ir iespējami arī aizvietotie fosfīni, kur viens vai va ...

Fosforskābes

Fosforskābes ir fosforu un skābekli saturošas skābes. Vispazīstamākā fosforskābe ir ortofosforskābe. FosforuI saturošas skābes fosforapskābe H jeb H 3 PO 3 sāļi - fosfīti. FosforuV saturošas skābes metafosforskābes HPO 3 jeb, pareizāk, P 2 O 5 nH ...

Fotosintēze

Fotosintēze - gaisma un σύνθεσις - aizstāšana) ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem, izmantojot gaismas enerģiju. Kā blakusprodukts izdalās skābeklis. Fotosintēze notiek fotoautotrofajos organismos - augos, aļģēs un fotosintē ...

Francijs

Francijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fr un atomskaitli 87. Francijs ir sārmu metāls, kuram ir zemākā elektronegativitāte no visiem zināmajiem elementiem. Visi francija izotopi ir radioaktīvi. Tiek pieņemts, ka francijam ir līdzīgas ķīmiskās ...

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru. Gaisu lielākoties veido slāpeklis un skābeklis. Atlikušo vienu procentu veido argons, oglekļa dioksīds, ūdens tvaiks un citas gāzes. Gaiss ir bezkrāsains, bez smaržas un garšas. Gaiss ir ...

Gallijs

Gallijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ga un atomskaitli 31. Brīvā veidā gallijs dabā nav sastopams, jo ir samērā ķīmiski aktīvs. Arī gallija rūdas koncentrētā veidā nav īpaši izplatītas, tāpēc galliju lielākoties iegūst no citu metālu rūdu pie ...