ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 380

Livermorijs

Livermorijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Lv un atomskaitli 116. Stabilākā livermorija izotopa 293 Lv pussabrukšanas periods ir apmēram 61 milisekunde.

Lourensijs

Lourensijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Lr un atomskaitli 103. Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tas pieder pie aktinīdiem, kā arī ir transurāna elements. Lourensiju var iegūt kodolsintēzē, bombardējot kalifornija atomus ar bora kodoliem. ...

Lūisa skābes un bāzes

Lūisa skābes ir molekulas vai joni, kam ir brīvas orbitāles un kas var piesaistīt citas molekulas vai jona nedalīto elektronu pāri, veidojot adukta tipa savienojumus. Saskaņā ar Gilberta Lūisa izveidoto teoriju ķīmisko saiti veido kopīgi elektron ...

Lutēcijs

Lutēcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Lu un atomskaitli 71. Periodiskajā tabulā tas ir iekļauts lantanīdu grupa, tāpēc tas ir pieskaitāms arī pie retzemju metāliem. Lutēcijs ir sudrabaini balts, korozijas izturīgs metāls. To iegūst no citu me ...

Magnijs

Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12. Magnijs ir sārmzemju metāls, dabā nav sastopams brīvā veidā. Savienojumos magnijs ir divvērtīgs, ar oksidēšanas pakāpi +2, ļoti retos gadījumos pakāpe ir +1. Magniju lieto kā vieglu m ...

Maisījums

Maisījums ir viendabīga vide, kas sastāv no ķīmiski nesaistītiem komponentiem. Kā vienu no maisījuma piemēriem var minēt gaisu, kas ir vairāku savstarpēji nesaistītu ķīmisko elementu maisījums. Toties tiklīdz ķīmiskie elementi ir savstarpēji sais ...

Maksikss

Maksikss ir neparasts, tumši zils akvamarīns, minerāla - berila paveids. Neparasto akmens krāsu ir devis radioaktīvais starojums. Maksiksam raksturīgs pleohroisms - skatoties dažādos virzienos akmens maina krāsu no zilas līdz zaļganai. Maksikss s ...

Mangāns

Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25. Mangāns ir pārejas metāls, kas pieder pie d elementiem. Tā valences elektronu konfigurācija līdzīga tehnēcija un rēnija elektronu konfigurācijai, tādēļ šo elementu īpašības ir līdzīga ...

Mefedrons

Mefedrons propān-1-ons ; 4-metilmetkatinons ; 4-metilefedrons) ir amfetamīnu un katinonu grupas sintētisks stimulants un entaktogēna viela. Tiek ziņots, ka tas tiek ražots Ķīnā un ir ķīmiski līdzīgs katinonu savienojumiem, kas atrasti Austrumāfri ...

Mēģene

Mēģene ir neliels cilindriskas, pagarinātas formas laboratorijas trauks ar apaļu, retāk plakanu vai konisku dibenu. Tas ir vienkāršākais laboratorijas trauks, ko plaši izmanto ķīmijas laboratorijās ķīmisko reakciju veikšanai nelielos apjomos, vie ...

Meitnerijs

Meitnerijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Mt un atomskaitli 109. Tas ir ļoti radioaktīvs ķīmiskais elements. Dabā meitnerijs nav sastopams. Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā meitnerijs atrodas pie pārejas metāliem, 9. grupā zem irīd ...

Mendeļejevijs

Mendeļejevijs jeb mendelevijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Md un atomskaitli 101. Tas ir metālisks radioaktīvais elements. To var iegūt no einšteinija, bombardējot to ciklotronā ar alfa daļiņām. Mendeļejevijs nosaukts par godu krievu ķīmiķim ...

Metamfetamīns

Metamfetamīns ir stimulējoša fenetilamīna un amfetamīnu grupas narkotiska viela. Tā paaugstina modrību, koncentrēšanās spējas, enerģiju, lielās devās izraisa eiforiju, ceļ pašcieņu un pastiprina dzimumdziņu. Metamfetamīnam piemīt augsts potenciāl ...

Molibdēns

Molibdēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mo un atomskaitli 42. Molibdēnu galvenokārt iegūst, reducējot tā sulfīdu MoS 2. Molibdēnu pamatā lieto sakausējumos ar dzelzi. Savienojumos molibdēnam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5 un +6; vi ...

Morfīns

Morfīns jeb morfijs ir opiāts. Morfīns pirmo reizi tika iegūts 1804. gadā. Morfīnu lielākotes iegūst no opija, lai arī to iespējams sintezēt arī mākslīgi. Acetilējot abas morfīna hidroksilgrupas, iegūst diacetilmorfīnu jeb heroīnu. Galvenais tā d ...

Moskovijs

Moskovijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mc un atomskaitli 115. Tā stabilākais izotops ir moskovijs-289 ar pussabrukšanas periodu 156 milisekundes. Teorētiski moskovijam vajadzētu būt tallijam līdzīgam metālam. 2003. gadā 115. elementu sintezēj ...

Nātrija hlorāts

Nātrija hlorātu iegūst, nātrija hidroksīdam reaģējot ar hloru, vai arī elektrolizējot nātrija hlorīda šķīdumu ja panāk, ka anods atrodas pietiekoši dziļi. NaCl + 3H 2 O → NaClO 3 + 3H 2

Nātrija nitrāts

Nātrija nitrāts ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Līdz 19. gs. tas bija galvenā slāpekļa savienojumu izejviela. Lielākās nātrija nitrāta atradnes atrodas Čīlē, tāpēc to dažreiz sauc arī par Čīles salpetri.

Neons

Neons ir ķīmiskais elements - cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10. Neons ir ķīmiski inerts un neveido savienojumus. Neonu 1898. gadā atklāja skotu ķīmiķis Viljams Remzijs un angļu ķīmiķis Moriss Traverss. Ķīmiskā elementa nosaukums ...

Neorganiskā ķīmija

D: Polidimetilsiloksāns jeb silikons, ko lieto krūšu implantiem G: VaraII acetāts - viela ar neparastām diamagnētiskām īpašībām A: Diborāna molekula ar īpašām trīscentru saitēm C: Ciklopentadienildzelzs karbonila dimērs - metālorganisks savienoju ...

Neptūnijs

Neptūnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Np un atomskaitli 93. Tas ir aktinīdu saimes elements. Neptūnijs ir sudrabbalts radioaktīvs metāls. Neptūnijs ir pirmais sintētiskais transurāna elements. Tas mikrodaudzumos ir sastopams urāna rūdā, taču ...

Nihonijs

Nihonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Nh un atomskaitli 113. 2016. gada 28. novembrī IUPAC oficiāli aizstāja pagaidu nosaukumu ununtrijs ar nosaukumu nihonijs. Līdz šim iegūti apmēram 40 nihonija atomi. Stabilākais nihonija izotops ir 2009. g ...

Niķelis

Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28. Tas ir sudrabbalts mirdzošs metāls ar nelielu zeltainu nokrāsu. Niķelis pieder pie pārejas metāliem, tas ir ciets un elastīgi. Dabā niķelis galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums dz ...

Niobijs

Niobijs, agrāk kolumbijs, ir ķīmiskais elements ar simbolu Nb un atomskaitli 41. Tas ir mīksts, pelēks un elastīgs pārejas metāls. Niobijs dabā nav sastopams brīvā veidā, jo ļoti viegli oksidējas. Niobiju iegūst no kolumbīta minerāla. Niobijs par ...

Nitrēšana

Nitrēšana ir process, kurā molekulās ievada nitrogrupu. Parasti nitrē organiskus savienojumus. Nitrējot iegūst nitrosavienojumus un slāpekļskābes esterus. Šādā veidā iegūtās vielas parasti vai nu ir sprāgstvielas, vai arī tās var izmantot par spr ...

Nobēlijs

Nobēlijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu No un atomskaitli 102. Tas ir radioaktīvs transurāna elements. To var iegūt, bombardējot kiriju ar oglekļa joniem elementārdaļiņu paātrinātājā. Stabilākais nobēlija izotops ir 259 No, tā pussabru ...

Nootropie līdzekļi

Nootropais līdzeklis ir preparāts, kas aktivē galvas smadzenes, uzlabo atmiņu, veicina mācīšanos, kā arī paaugstina uzmanību. Nosaukumu "nootropais līdzeklis” 1972. gadā deva rumāņu ķīmiķis Kornēlijs Žiurdžea. Pirms tam jau 1964. gadā viņš bija r ...

Oganesons

Oganesons ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Og un atomskaitli 118. Oganesons pieder inerto gāzu grupai, tādēļ teorētiski tā ķīmiskajām īpašībām vajadzētu būt līdzīgām inerto gāzu īpašībām, bet fiziski normālos apstākļos oganesons būtu nev ...

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu. Tā veidojas visu oglekli saturošo vielu degšanā.

Oglekļa oksīdi

Oglekļa oksīdi ir oglekļa un skābekļa binārie savienojumi. "Klasiskie", vispārpazīstamie oglekļa oksīdi ir oglekļa monoksīds CO ļoti indīga gāze bez smaržas un oglekļa dioksīds CO 2. Stabili un samērā sen iegūti ir arī oglekļa suboksīds C 3 O 2 g ...

Oksidējošā skābe

Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons. Pie oksidējošām skābēm pieder slāpekļskābe, hromskābe, hlorapskābe, hlorskābe, perhlorskābe, kā arī koncentrē ...

Oksīdi

Oksīdus iedala pēc to ķīmiskajām īpašībām: skābajos oksīdos, kas spēj reaģēt ar bāzēm, veidojot sāļus, var reaģēt ar ūdeni, veidojot skābes, šajos oksīdos elementam parasti ir liela oksidēšanas pakāpe amfotērajos - var reaģēt gan ar skābēm, gan a ...

Oksikodons

Oksikodons ir opioīdu grupas pretsāpju medikaments. Tas pirmo reizi tika iegūts 1916. gadā Vācijā kā viens no vairākiem jaunajiem pussintētiskajiem opioīdiem, lai mēģinātu uzlabot tobrīd esošos opioīdus: morfīnu, heroīnu un kodeīnu. Oksikodons ir ...

Oktānskaitlis

Oktānskaitlis ir lielums, kas raksturo degvielas detonācijizturību iekšdedzes dzinējiem ar dzirksteļaizdedzi. Oktānskaitlis apzīmē lielumu tilpuma procentos, izooktāna 2.2.4-trimetilpentāna un normālā heptāna n-heptāna maisījumam, kuram ir tāda p ...

Osmijs

Osmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Os un atomskaitli 76. Osmijs ir visblīvākais metāls. Dabā tas ir sastopams kā piemaisījums platīnam. Osmija oksīds ir toksisks šķidrums. Osmijam ir iespējamas oksidēšanas pakāpes no +1 līdz +8, izplatītākās ...

Pallādijs

Pallādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pd un atomskaitli 46. Pallādijs ir relatīvi mīksts dārgmetāls, to iegūst no vara un niķeļa rūdām, tas var būt sastopams arī brīvā veidā. Pallādijs ir visvieglāk kūstošais un vismazāk blīvais platīna grup ...

Parafīns

Parafīns ir vaskam līdzīgs, ķīmiski samērā inerts baltas krāsas piesātināto ogļūdeņražu jeb alkānu maisījums. "Parafīni" ir arī novecojis alkānu nosaukums. Parasti parafīna sastāvā ir alkāni ar formulām С 18 Н 38 līdz С 35 Н 72. Parafīna kušanas ...

Pārejas metāli

Pārejas metāli ir ķīmiskie elementi, kuru atomskaitlis ir no 21 līdz 30, no 39 līdz 48, 57, no 72 līdz 80, 89 un no 104 līdz 112. Visi šie elementi ir metāli. Pārejas elementu atomiem ir nepilnīgas iekšējās elektronu čaulas. Visi pārejas elementi ...

Piesta

Piesta jeb miezeris ir ierīce, kas paredzēta dažādu cietu, bet trauslu materiālu sasmalcināšanai. Tas ir izturīgs bļodveida vai kausveida trauks ar biezām sienām un gludu iekšpusi, kurā ievieto sasmalcināmo materiālu, kuru berž ar piestalu - resn ...

Platīns

Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78. Platīns ir blīvs, kaļams, elastīgs un korozijas izturīgs pelēkbalts pārejas metāls. Platīns dabā galvenokārt ir sastopams brīvā veidā, lai gan Zemes garozā tas ir reti sastopams metāl ...

Polisaharīdi

Polisaharīdi ir lielmolekulāri ogļhidrāti. Veidojas monosaharīdu polikondensācijas reakcijā. Atrodas visās šūnās, veic dažādas dzīvībai svarīgas funkcijas. Polisaharīdu molekulu sastāvā ir vismaz desmit monosaharīdu atlikumu, kas saistīti ar glik ...

Politetrafluoretilēns

Politetrafluoretilēns ir polimērs, kas sastāv tikai no oglekļa un fluora. To var uzskatīt par polietilēna atvasinājumu, kura molekulā visi ūdeņraža atomi aizvietoti ar fluora atomiem: −−CF 2 −CF 2 − n − Politetrafluoretilēnu biežāk pazīst ar zīmo ...

Polonijs

Polonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Po un atomskaitli 84. Tas ir reti sastopams, galvenokārt urāna rūdās. Visi polonija izotopi ir radioaktīvi. Pēc ķīmiskajām īpašībām polonijs ir līdzīgs bismutam un telūram. Poloniju lieto kā neitronu un a ...

Prazeodīms

Prazeodīms ir ķīmiskais elements ar simbolu Pr un atomskaitli 59. Tas ir trešais elements lantanīdu grupā, un tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no retzemju metāliem. Prazeodīms ir mīksts, sudrabbalts, kaļams un elastīgs metāls ar nozīmīgām ma ...

Prometijs

Prometijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pm un atomskaitli 61. Tas ir mīksts, radioaktīvs metāls. Prometijam nav stabilu izotopu. Dabā tā koncentrācija ir ļoti zema. Prometijs veidojas urāna radioaktīvajā sabrukšanā. To lieto par bēta starojuma ...

Protaktīnijs

Protaktīnijs, agrāk protoaktīnijs, ir ķīmiskais elements ar simbolu Pa un atomskaitli 91. Tas ir blīvs, sudrabbalts, radioaktīvs metāls, pieder aktinīdu grupai un 7. perioda elementiem. Dabā tas ir sastopams urāna rūdā. Protaktīnijs ir dārgs un g ...

Protijs

Protijs - pirmais) ir visvieglākais un dabā visizplatītākais ūdeņraža izotops. Tā apzīmējums ir 1 H. Protija atoma kodols sastāv tikai no viena protona, no tā arī cēlies izotopa nosaukums. No visa Visumā esošā ūdeņraža 99.985% ir protijs, tādējād ...

Rādijs

Rādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ra un atomskaitli 88. Rādiju 1898. gadā Parīzē atklāja dzīvesbiedri fiziķi Pjērs Kirī un Marija Kirī. Rādiju dažreiz pieskaita pie sārmzemju metāliem.

Radons

Radons ir ķīmiskais elements ar simbolu Rn un atomskaitli 86. Radons ir smaga, radioaktīva un bezkrāsaina cēlgāze. Tas veidojas dažādu radioaktīvo elementu radioaktīvās sabrukšanas procesā. Radons ir ķīmiski inerts un galvenie pielietojumi ir sai ...

Reducētājs

Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus. Reducētāji redoksreakcijas laikā tiek oksidēti. Ja elektroda potenciāls ir pietiekami liels, vairumu vielu var reducēt, izmantojot elektrolīzi. Organ ...