ⓘ Konfūcijs

                                     

ⓘ Konfūcijs

Konfūcijs jeb Kundzi bija ievērojams Pavasara un Rudens perioda domātājs, filozofs un skolotājs Ķīnā, Džou dinastijas valdīšanas laikā. Tradicionāli viņa dzimšanas diena tiek svinēta 28. septembrī. Konfūcija filozofija uzsver personisko un valdības morāli, un labi saskan ar ķīniešu sabiedrības un ģimenes tradīcijām par to, kā pareizāk dzīvot. Viņš mācīja cilvēkiem būt iecietīgiem, laipniem un nesavtīgiem. Viņa mācība, kas zināma kā konfūcisms, vislielāko ietekmi ir atstājusi Ķīnā, bet tā ir plaši izplatīta arī citās Austrumāzijas valstīs.

                                     

1. Biogrāfija

Konfūcijs ir dzimis 551. gadā p.m.ē. Lu valstī, mūsdienu Šaņdunas provincē. Divus gadus pēc Konfūcija piedzimšanas nomira viņa tēvs. No 539. līdz 533. gada p.m.ē. Konfūciju apmācīja viņa vectēvs. 19 gadu vecumā viņš apprecējās. Turpmākos gadus 532 p.m.ē.–502 p.m.ē. viņš strādāja dažādus zemāko kārtu darbus.

Konfūcija māte nomira 529. gadā p.m.ē. Vienpadsmit gadus vēlāk, 518. gadā p.m.ē., viņš bija spiests bēgt un devās trimdā uz Cji valsti. Ap 500. gadu p.m.ē. Konfūcijs atgriezās Lu valstī, kur ieņēma augstus amatus valdībā. 497. gadā Konfūcijs vēlreiz steigā devās ilgstošos klejojumos. Iespējams, viņš bija iesaistīts sazvērestībā. Četrpadsmit gadu laikā viņš apmeklēja vairākas kaimiņvalstis. Šajā laikā iegrima pārdomās un dažādu atziņu izteikšanā. 484. gadā p.m.ē. vēlreiz atgriezās Lu valstī. Divus gadus vēlāk piedzīvoja sava dēla nāvi. Šajā laikā starp ķīniešu valstīm sākās Karojošo valstu periods. 479. gadā p.m.ē. Konfūcijs nomira.