ⓘ Etjēns Gaspārs Robērs

                                     

ⓘ Etjēns Gaspārs Robērs

Etjēns Gaspārs Robērs, pseidonīms Robertsons, bija beļģu izcelsmes fiziķis, iluzionists un gaisa balonu konstruktors, kas 1804. gada augustā veica lidojumu aerostatā no Rīgas uz Ropažiem.

                                     

1. Dzīvesgājums

Dzimis 1763. gada 15. jūnijā Ljēžā. Studēja Ljēžas universitātē, sākumā bijis teologs, pēc 1789. gada Ljēžas revolūcijas viņš universitātē strādāja par optikas profesoru. 1791. gadā Robērs pārcēlās uz Parīzi, kur revolucionārās Francijas valdībai ierosināja izmantot milzu Arhimēda spoguli Lielbritānijas flotes sadedzināšanai. Kopš 1798. gada viņš uzstājās ar publiskiem optikas brīnumu demonstrējumiem, izmantojot paša izgudroto "fantaskopu" jeb maģisko lukturi.

Napoleona karu laikā viņš 1804. gadā devās viesizrādēs uz dažādām Eiropas valstīm. 1803. gada 18. jūlijā Robertsons veica piecarpus stundu ilgu lidojumu gaisa balonā no Hamburgas līdz Hannoverei, kura laikā viņš pētīja mākoņu un gaisa elektrību, skaņas izplatīšanos augstumā un aprakstīja retināta gaisa nelabvēlīgo ietekmi uz organismu. Pēc Krievijas Zinātņu akadēmijas aicinājuma viņš 1804. gada 30. jūnijā 12. jūlijā veica lidojumu no Pēterburgas līdz Gatčinai kopā ar ķīmiķi Jakovu Zaharovu. 1804. gada jūlija otrajā pusē Robertsons ieradās Rīgā demonstrēt savas iluzionista un gaisa kuģotāja prasmes. Robertsona balons bija pildīts ar ūdeņradi, kas radās, sērskābei iedarbojoties uz dzelzs naglām.

1806. gadā viņš līdzīgu lidojumu veica no Dānijas karaļa Rozenborgas pils Kopenhāgenā līdz Roskildei. Miris 1837. gadā Parīzē, apglabāts Perlašēza kapsētā.

                                     

2. Rīgas lidojuma apraksts

Savā Rīgas lidojumā viņš 1804. gada 18. augustā sasniedza 700 klafteru ap 1300 m augstumu un nolaidās aptuveni trīs jūdzes 21 versti jeb vairāk nekā 22 km no Rīgas uz Pēterburgas pusi. Kaut arī viņa izlaistā publikācija tika nolasīta visās lauku baznīcās, balonam nolaižoties, lauku ļaudis metās ceļos un tikai ar lielām pūlēm bija pierunājami sniegt viņam palīdzīgu roku. Kādā muižā netālu no Rīgas kāds zemnieks pat gribēja uz viņu šaut, jo no tāluma to bija noturējis par retu medījumu. Vietējie muižnieki Baltazars un Ernests fon Bergi aizsteidzās uz viņa nosēšanās vietu un iedeva viņam zirgu. Uz tā sauktās Garās jūdzes tagadējās Vidzemes šosejas daļa tauta viņu sagaidīja ar priecīgu jūsmu un ar skaļām gavilēm aizvadīja līdz Rīgas pilsētai.