ⓘ Latvijas tautas

Tautas padome

Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām. Tautas padomes darbība ilga 18 mēnešus: no 1918. gada 17. novembra līdz 1920. gada 30. aprīlim. Tā kā Tautas padome nebija tautas vēlēta pārstāvniecība, lai gan tās sastāvā bija daudz locekļu, kuri tika ievēlēti dažādās vēlētās institūcijās 1917. gadā, Tautas padomi pieņemts uzskatīt par Latvijas Republikas" priekšparlamentu”. Tautas padome sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 sēdes. Kaut gan Tautas padomes sēdeklis bija Rīg ...

Latvijas PSR Tautas mākslinieks

Latvijas PSR Tautas mākslinieks bija goda nosaukums, ko piešķīra izciliem Latvijas PSR tēlotājas mākslas meistariem, kuru darbi bija guvuši augstu profesionālu novērtējumu un tautas atzinību. Nosaukums tika nodibināts ar Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija rīkojumu, līdzās citiem goda nosaukumiem - "Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks", "Latvijas PSR Tautas rakstnieks" un "Latvijas PSR Tautas dzejnieks". Par pirmo Latvijas PSR Tautas mākslinieku 1945. gadā kļuva tēlnieks Teodors Zaļkalns. Kopumā šo nosaukumu ieguva vairāk nekā 30 mākslinieki. Par vienu no pēdējiem Latvijas PSR Ta ...

Latvijas PSR Tautas rakstnieks

Latvijas PSR Tautas rakstnieks ir Latvijas PSR goda nosaukums, kas tika piešķirts padomju Latvijas rakstniekiem, kuru darbi bija nopelnījuši profesionālu un tautas atzinību. Goda nosaukums tika apstiprināts ar Latvijas PSR Augstākā Prezidija Padomes lēmumu 1945. gada 4. jūlijā, kopā ar goda nosaukumu Latvijas PSR Tautas dzejnieks. Goda nosaukums tika piešķirts prozaiķiem, dramaturgiem, tulkotājiem, kritiķiem un literatūrzinātniekiem, kuri bija sarakstījuši kādu literāru darbu, kas guvis tautas atzinību, un aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē, lai satuvinātu PSRS tautu literatūru.

Latvijas PSR Tautas dzejnieks

Latvijas PSR Tautas dzejnieks ir Latvijas PSR goda nosaukums, kas tika piešķirts padomju Latvijas dzejniekiem, kuru darbi bija nopelnījuši profesionālu un tautas atzinību. Goda nosaukums tika apstiprināts ar Latvijas PSR Augstākā Prezidija Padomes lēmumu 1945. gada 4. jūlijā, kopā ar goda nosaukumu Latvijas PSR Tautas rakstnieks.

Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks

Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks bija goda nosaukums, ko piešķīra Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidijs no 1941. gada 20. februāra līdz Latvijas neatkarības atgūšanai. Goda nosaukums tika piešķirts izciliem Latvijas PSR mākslas darbiniekiem, kas bija snieguši īpašu ieguldījumu teātra, mūzikas vai kino attīstībā. Parasti šis goda nosaukums tika piešķirts kā nākamais pēc kādu no mazākas nozīmes goda nosaukumiem - Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks vai Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem. Nākamais un augstākais goda no ...

Latvijas PSR Tautas komisāru padome

Latvijas PSR Tautas komisāru padome bija pēc Latvijas inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gada 26. augustā izveidota Latvijas PSR valdība, kas nomainīja pārejas periodam pēc Latvijas okupācijas izveidoto Kirhenšteina valdību. Pēc Vērmahta iebrukuma Otrā pasaules kara laikā Latvijas PSR Tautas komisāru padome darbojās Krievijas PFSR teritorijā. Pēc Otrā pasaules kara beigām 1946. gadā to pārdēvēja par Latvijas PSR Ministru padomi.

Tautas Saeima

Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no 1940. gada 21. jūlija līdz 5. augustam un Latvijas PSR parlaments laika posmā no 5. augusta līdz 25. augustam.

Tautas atmodas kustība Latvijā

Par Tautas atmodas kustība Latvijā jeb latviešu tautas atmodu dēvē trīs atšķirīgas, bet ideoloģiski radniecīgas latviešu nacionālās kustības: Otrā atmoda - sabiedriska kustība 20. gadsimta sākumā, kas noveda pie Latvijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā. Ernests Blanks nosauca to laika posmu, kurš vainagojās ar Latvijas Republikas pasludināšanu, par latviešu tautas otro atmodu. Trešā atmoda jeb Dziesmotā revolūcija - sabiedriska kustība, kas noveda pie Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Pirmā atmoda - Jaunlatviešu vadīta kustība no 1850. līdz 1880. gadiem, kas vainagojās ar Pirm ...

Latvijas valsts pasludināšana

Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī ir konstitucionāls tiesību akts, ar kuru Tautas padomes priekšsēdētāja vietnieks Gustavs Zemgals paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir pārgājusi Tautas padomes rokās. Pirmais Latvijas Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis paziņoja par Pagaidu valdības nodomiem un uzdevumiem. 18. novembra vakarā Tautas Padomes un Pagaidu valdības vārdā Kārlis Ulmanis un Gustavs Zemgals griezās pie Latvijas pilsoņiem ar uzsaukumu, kurā Tautas Padome pasludina, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski-republikāniska valsts, kuras Satversmi tu ...

Progresīvā tautas apvienība

Progresīvā tautas apvienība bija politiskā partija Latvijā. Tā tika dibināta 1922. gadā un likvidēta 1934. gadā. Partijas vadītājs bija Jezups Trasuns. Partija tika dibināta 1922. gadā ar nosaukumu "Latgales Darba partija". To izveidoja daļa bijušās Latvijas Darba partijas politiķu. 1926. gadā partija tika pārsaukta par Progresīvo tautas apvienību. 1931. gada jūnijā notika apvienošanās kongress ar Vladislava Rubuļa vadīto Latgales Demokrātisko zemnieku apvienību, izveidojot Latgales Zemnieku progresīvo apvienību. 1932. gada oktobrī apvienotajā partijā notika šķelšanās. Daļa bijušās Progres ...

Krievi

Krievi ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta. Kopskaits pasaulē ir ap 150 miljoniem, no kuriem Krievijas Federācijā dzīvo aptuveni 116 miljonu krievu. Lielākās krievu diasporas kopienas dzīvo Ukrainā, Kazahstānā, ASV, Baltkrievijā un Izraēlā. Pēc valodas, sadzīves kultūras un vēstures īpatnībām iedalās mazākās etniskās grupās, piemēram, gorjuni, kazaki, kamčadali, pomori u.c. Latvijas krievi kopā ar Igaunijas un Lietuvas krieviem veido Baltijas krievu grupu ar savdabīgu identitāti un valodas īpatnībām, Latvijā turklāt papildus izdalāma vecticībnieku kopiena. K ...

                                     

Tautas kustība "Latvijai"

Tautas kustība "Latvijai" bija Latvijas partija, kuru vadīja Joahims Zīgerists un Odisejs Kostanda. 1995. gada 6. Saeimas vēlēšanās tā ieguva 16 vietas. 1996. gadā partija sašķēlās un 7. Saeimā neiekļuva.

                                     

Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas labklājības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi kopš 1925. gada, kad darba ministra amatu pārveidoja par tautas labklājības ministra amatu, kurš pastāvēja līdz 1940. gadam. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, līdz 1991. gadam, Labklājības ministra amata nosaukums bija sociālās nodrošināšanas ministrs. Politiskā līmenī vada Labklājības ministriju.