ⓘ Ar Latviju saistīti uzskaitījumi

Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums

Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918. gada 18. novembra, kad tā ieguva neatkarību no Krievijas un Vācijas. Latvijas Valsts prezidents kopš 1922. gada 14. novembra ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.

Latvijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas sportisti, kas olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši medaļas. Līdz šim Latvija olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 28 olimpiskās medaļas 4 zelta, 14 sudraba un 10 bronzas. No 28 medaļām 19 medaļas ir izcīnītas vasaras olimpiskajās spēlēs un 9 medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs. Pārstāvot Latviju olimpiskās medaļas ir izcīnījuši 26 sportisti. Kamaniņu braucēji Juris un Andris Šici, kā arī bobslejists Oskars Melbārdis olimpiskajās spēlēs ir katrs izcīnījis pa trim olimpiskajām medaļām. BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs ir vienīgas Latvijas sportists ar divām ze ...

Balvu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Balvu rajona priekšsēdētāji. Balvu rajons tika izveidots 1949. gada 31. decembrī, kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Viļakas apriņķis tika sadalīts Abrenes un Balvu rajonos. 1952. - 1953. gadā Balvu rajons ietilpa Daugavpils apgabalā. 1959. gadā Balvu rajonam pievienoja lielāko daļu no sadalītā Abrenes rajona ar Viļakas pilsētu, bet 1962. gadā Baltinavu no sadalītā Kārsavas rajona. Balvu rajons pastāvēja līdz 2009. gada 1. jūlijam, kad notika teritoriālā reforma un tika izveidoti Balvu, Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadi.

Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Daugavpils pašvaldības vadītāji jeb Daugavpils domes vadītāji vai Daugavpils mēri no 1852. gada. Vēstures avotos pilsēta pirmo reizi minēta 1275. gadā. Sākotnēji pilsetas nosaukums bija Dinaburga, īslaicīgi no 1656. līdz 1667. gadam to sauca par Borisogļebsku, savukārt 1893. gadā to pārdēvēja par Dvinsku, bet 1920. gadā to pārdēvēja par Daugavpili. Pašvaldība Daugavpilī tika pirmoreiz nodibināta 1582. gadā ar Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Stefana Batorija privilēģiju, kas piešķīra Daugavpilij Magdeburgas tiesības, uz ko pamata pilsētā tika izveidots maģist ...

Latvijas Republikas enerģētikas ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas enerģētikas ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Šāds amats pastāvēja no 1990. līdz 1995. gadam. Līdz 1991. gadam amata nosaukums bija enerģētikas ministrs. 1991. gada 19. novembrī tika apvienoti enerģētikas ministra amats un rūpniecības ministra amats - Rūpniecības un enerģētikas ministrs -, šis apvienotais amats pastāvēja līdz 1993. gadam, kad savukārt tika izveidots enerģētikas valsts ministra amats. Pēc 1995. gadam enerģētikas valsts ministra amats tika likvidēts un tā darba pienākumi un uzdevumi tika uzticēti ...

Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Jūrmalas pašvaldības vadītāji jeb Jūrmalas domes vadītāji vai Jūrmalas mēri no 1920. gada. Atsevišķos periodos amata nosaukumam ir bijušas dažādas variācijas. Par Jūrmalas pilsētas pirmsākumiem var uzskatīt 1920. gada 2. martu, kad Latvijas valdība no esošajiem peldu miestiem izveidoja Rīgas Jūrmalas pilsētu. 1946. gada sākumā Latvijas PSR valdība Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas sastāvā kā atsevišķu rajonu, kuram 1949. gadā pievienoja Priedaini. Visbeidzot 1959. gada 11. novembrī Latvijas PSR AP Prezidijs pieņēma lēmumu par Jūrmalas pilsētas izveidošanu, apvienojot R ...

Vikiprojekts: Latvija/Ciemu uzskaitījums

Latvijā saskaņā ar "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu" ciems ir viens no trim apdzīvoto vietu veidiem. Ciema statusu var piešķir un atcelt attiecīgā pašvaldība, pamatojoties uz teritorijas plānojumu, kurā nosaka ciema robežas un pamato ciema izveides nepieciešamību. Ciema statusu var piešķirt tādai teritorijai, kurā ir koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

Latvijas pagastu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti visi pašreiz esošie Latvijas pagasti. 2016. gadā Latvijas teritorijā bija 497 pagasti. Pagasts ir Latvijas teritoriālā vienība kopš 1918. gada decembra. 1937. gadā Latvijā bija 519 pagasti, 1998. gadā - 486 pagasti, bet 2010. gada maijā - 494 pagasti. Laika posmā no 1990. līdz 2009. gadam pagasti bija otrās pakāpes un, pēc rajonu pašvaldību likvidēšanas, pirmās pakāpes pašvaldības. Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas pagasti tika iekļauti novados vai, atsevišķos gadījumos, tika reorganizēti par viena pagasta novadiem. Par pagastiem tika pārdēvēta ...

Latvijas pagastu uzskaitījums 2009. gadā

Latvijas pagastu 2009. gada uzskaitījumā uzrādītas rajonos ietilpstošo pagastu un novadu pašvaldības un pilsētu lauku teritorijas pēc situācijas uz 2009. gada 30. jūniju. 2009. gada 1. jūlijā darbu sāka jaunās novadu pašvaldības un lielākā daļa pagastu un pilsētu lauku teritoriju tika iekļautas novados kā administratīvās teritorijas.

Latvijas Republikas pašvaldību lietu valsts ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas Pašvaldību lietu valsts ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Pašvaldības lietu ministra amats tika izveidots 1995. gadā, no 1995. līdz 1996. gadam šis amats pastāvēja ar nosaukumu Īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās. Pēc 1996. gada amats tika pārveidots par Pašvaldību lietu valsts ministra amatu. Savukārt periodā no 1998. līdz 2000. gadam tas saucās par Īpašo uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos

Latvijas pilsētu uzskaitījums

Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas 76 Latvijas pilsētas, tostarp 9 republikas pilsētas un 67 novada pilsētas. Pēdējās izmaiņas Latvijas pilsētu sarakstā notika 1996. gadā, kad par pilsētu kļuva Skrunda, un 2010. gadā, kad pilsētas statusu zaudēja Kalnciems.

Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Politiskā līmenī vadīja Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju. Amats tika izveidots 2002. gadā. Līdz 2003. gada janvārim šim amatam bija Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās. 2010. gada martā tika paziņots par plānu ministriju un līdz ar to arī amatu likvidēt. 2011. gada 1. janvārī tika likvidēta ministrija un amats, bet 6. janvārī, apvienojoties RAPLM ar Vides ministriju, tika atjaunots vide ...

Rīgas apkaimju uzskaitījums

1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos: Avoti, Latgale, Grīziņkalns, Dārziņi, Zasulauks, Ilģeciems, Spilve, Bolderāja, Daugavgrīva, Buļļu muiža, Kleistes muiža, Lāčupe, Anniņmuiža, Salas, Torņakalns, Āgenskalns, Ķīpsala, Vecpilsēta, Bulvāri, Vidzeme, Zolitūde, Šampetris, Bieriņi, Līvciems, Ziepniekkalns, Katlakalns, Jāņciems, Ķengarags, Ganības, Sarkandaugava, Osta, Vecmīlgrāvis, Jaunmīlgrāvis, Meža parks, Čiekurkalns, Zemitāni, Sils, Jugla, Purvciems, Jaunciems.

Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministri. Šāds amats tika izveidots 1995. gadā kā rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs, likvidējots privatizācijas valsts ministra amatu. Savukārt 1995. gada 21. decembrī šim amatam tika pievienots arī valsts īpašumu valsts ministra amats, izveidojot rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministra amatu. 1996. gadā rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministra amats tika likvidēts.

Latvijas Republikas vides ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas Vides ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Politiskā līmenī vadīja Vides ministriju. Līdz 2003. gada janvārim šā amata pienākumus pildīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. 2011. gada 1. janvārī tika likvidēta ministrija un amats, bet 6. janvārī, apvienojoties Vides ministrijai ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, tika atjaunots vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsls. 1990. gados pastāvēja vides valsts ministra agrāk vides aizsardzības valsts ministra amat ...

                                     

Latvijas Valsts kontroles vadītāju uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas Valsts kontroles vadītāji, kopš 1918. gada, kad tika izveidota šī iestāde. No 1940. līdz 1991. gadam šāds amats nepastāvēja, kamēr Latviju bija okupējusi PSRS. Šī iestāde tika atjaunota 1993. gadā.

                                     

Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru elektroniskās pārvaldes lietās uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministri elektroniskās pārvaldes lietās, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Šis amats pastāvēja no 2004. gada līdz 2009. gadam.

                                     

Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas finanšu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Politiskā līmenī vada Finanšu ministriju.

                                     

Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas ārlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Politiskā līmenī vada Latvijas Republikas Ārlietu ministriju.

                                     

Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas zemkopības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Šis amats tika izveidots 1918. gadā, kad Latvija pasludināja neatkarību no Krievijas impērijas. No 1990. līdz 1993. gadam amata nosaukums bija lauksaimniecības ministrs. Politiskā līmenī vada Zemkopības ministriju.

                                     

Latvijas upju uzskaitījums

Latvijas upju uzskaitījums uzrāda visas Latvijas upes, kuru kopējais garums pārsniedz 100 kilometrus. Šo upju baseinu teritorija ir no 679 km 2 līdz 87 900 km 2.

                                     

Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas satiksmes ministri ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi kopš 1918. gada. Politiskā līmenī vada Satiksmes ministriju. No 1918. gada 19. novembra līdz 1920. gada 11. jūnijam amata nosaukums bija Latvijas Republikas satiksmes un darbu ministrs.

                                     

Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas iekšlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Politiskā līmenī vada Iekšlietu ministriju.

                                     

Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas ekonomikas ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Politiskā līmenī vada Ekonomikas ministriju. Laikā no 1918. līdz 1940. gadam ekonomikas ministra pienākumus praktiski pildīja Tirdzniecības un rūpniecības ministrs. No 1991. līdz 1993. gadam amata nosaukums bija - ekonomisko reformu ministrs.

                                     

Ādažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Ādažu novada pašvaldības vadītāji kopš 2006. gada 21. martā, kad ar Ministru kabineta lēmumu pārveidojot Ādažu pagastu par Ādažu novadu.