ⓘ Reliģija

Reliģija

Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas. Bieži ar vārdu "reliģija" apzīmē konkrētas reliģiskas organizācijas, kas formāli apvieno savas ticības pārstāvjus un uzskata sevi par oficiālā viedokļa paudējām un uzturētājām. Reliģijas lielākoties risina šādus problēmjautājumus: viena dieva, dievu vai dievību esamība vai neesamība, loma un darbība pasaulē; dvēsele. dzīves jēga un sūtība; ētikas pamati; attieksme pret nāvi; cilvēka identitāte, vieta pasaulē;

Veģetārisms reliģijā

Veģetārisms un reliģija ir cieši saistīti vairākās austrumu reliģiski filosofiskajās mācībās, piemēram, hinduismā, džainismā un budismā. Džainismā veģetārisms ir obligāts, hinduismā un Mahājānas budismā to aizstāv daži ietekmīgi svētie raksti un reliģiskās autoritātes. Salīdzinoši tādās reliģijās kā jūdaisms, kristietība un islāms veģetāru uzturu neatbalsta galvenās autoritātes. Tomēr kristietībā ir atsevišķi atzari, kas atzīst veģetārismu balstoties reliģiskos argumentos. Citas konfesijas, kas aizstāv nepieciešamību izvēlēties veģetāru uzturu, ir Septītās dienas adventisti, rastafari un H ...

Baltu reliģija

Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās. Baltu reliģija cieši saistīta ar viņu dzīvesveidu, kas balstījās zemkopībā un lopkopībā, tāpēc plaši tika pielūgti dabas objekti un parādības. Baltu zemēs nepastāvēja vienotas reliģijas, garīdzniecības vai svētnīcas. Katrai ciltij un reģionam arī raksturīgi savi dievi. Piemēram, Ūsiņa kults galvenokārt izplatīts starp sēļiem, bet Jumja - zemgaļiem. Kristiešu misionāri un krustneši atstājuši liecības, ka balti savus d ...

Indieši

Indieši ir Indijas pamatiedzīvotāji, kas veido 17.3% pasaules iedzīvotāju skaita. Indieši sastāv no vairākām etnogrāfiski un valodnieciski atšķirīgām grupām. Indieši seko kastu sistēmai.

Sikhisms

Sikhisms ir piektā lielākā organizēta reliģija pasaulē. To 15. gadsimtā Pendžābas reģionā Indijā izveidoja guru Nānaks un deviņi viņa sekotāji - sikhu guru. Viņš mācīja, ka visām reliģijām piemīt viena būtiskā patiesība un visās reliģijās ir atrodams svētums. Vārds "sikhs" burtiskā tulkojumā nozīmē "skolnieks". Sikhismā nav priesteru. Dievkalpojumos svētos rakstus no svētās grāmatas Gurmukhi var lasīt ikviens sikhs, arī sievietes. Sikhismā nav nepieciešamas ārišķīgas lietas, kā tas ir daudzās citās reliģijās, lai notiktu pestīšana. Pestīšanai ir vajadzīgs guru, kas ir Dieva balss, un tikai ...

Mitoloģija

Mitoloģija ir mītu kopums, kā arī zinātne, kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas. Tā ir būtiska cilvēces kultūras sastāvdaļa. Mijiedarbībā ar mitoloģiju veidojusies reliģija, filozofija, literatūra, arī zinātņu pirmsākumi. Radusies cilvēces sākumposmā, mitoloģija arī vēlāk ietekmējusi kultūras attīstību. Daudzi literatūras un mākslas šedevri nav pilnībā izprotami, nepārzinot tajos attēlotās mitoloģiskās personas un izmantotos mitoloģiskos sižetus. Varētu teikt, ka mitoloģija ir cilvēces garīgais šūpulis. Katras tautas unikalitāti un savdabību raksturo tās kultū ...

Zoroastrisms

Zoroastrisms ir sena duālistiska persiešu reliģija un filozofija, kas balstīta uz mācību, ko piedēvē pravietim Zaratustram jeb Zoroastram. Tā ir mācība par divu spēku – labā un ļaunā – cīņu un uguns pielūgšana. Reliģijas svēto rakstu krājums ir Avesta. Zoroastrismā dominējošā dievība ir Ahura Mazda, kuru Zaratustra nosauca par visa radītāju. Ahuras Mazdas gudrību iemieso uguns. Tā tempļos nedrīkst nodzist, par ko rūpējas priesteri. Zoroastrisms ir viena no vecākajām joprojām eksistējošajām reliģijām pasaulē. Tā bija dominējošā reliģija Senajā Persijā līdz 7. gadsimtam, kad islāms kļuva par ...

Lietuviešu mitoloģija

Lietuviešu mitoloģija ir lietuviešu mītu un leģendu kopība. Lietuviešu mitoloģija ir līdz mūsdienām nonākušās senās baltu reliģijas paliekas, kas gadsimtu laikā apaugušās ar dažādām tautas paražām un ticējumiem. Tajā sastopamas daudzām pirmskristietības ēras indoeiropiešu tautām raksturīgās dievības un paražas. Tā kā lielā mūsdienu Lietuvas daļā baltu reliģija brīvi turpināja pastāvēt līdz 14. gadsimta beigām, par to ir vairāk rakstu liecību. Taču, tā laika lietuviešu reliģija atainoja situāciju, ka atšķirībā no citām iekarošanai pakļauto baltu cilšu reliģijām, Lietuvā bija izveidojusies v ...

Antropomorfisms

Antropomorfisms ir cilvēka īpašību piedēvēšana dažādām lietām vai būtnēm, piemēram, dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem, kā arī izdomātām jeb mītiskām būtnēm. Par antropomorfismu dēvē arī dieva iztēlošanos cilvēka veidolā. Antropomorfiskas dievības raksturīgas politeismam jeb daudzdievībai. Antropomorfiski objekti spēj just pārdzīvojumus un emocijas, runāt, domāt, veikt apzinātas cilvēciskas darbības. Antropomorfisms dominēja agrīnajās sabiedrības attīstības stadijās un izpaudās cilvēcisku īpašību piešķiršanā pielūgšanas objektiem. Mūsdienās antropomorfisms saglabājies reliģisko sistēmu, ...

Bētlemes zvaigzne

Bētlemes zvaigzne kristīgajā tradīcijā atklāja austrumu gudrajiem, ka ir dzimis Jēzus Kristus un vēlāk aizveda viņus uz Bētlemi. Šī zvaigzne tiek pieminēta vienīgi Mateja evaņģēlijā izklāstītajā Jēzus dzimšanas stāstā. Saskaņā ar Mateja evaņģēliju austrumu gudrie satiek Jūdejas Hērodu un prasa viņam, kur ir dzimis Jūdu ķēniņš. Hērods, pamatojoties uz Mihas grāmatas 5. nodaļā izteikto pravietojumu, atbild gudrajiem, ka ķēniņš ir dzimis Bētlemē. Zvaigzne ved viņus līdz Jēzus dzimšanas vietai pilsētā, kur gudrie to pielūdz un dāvā dāvanas. Vēlāk, saņēmuši norādījumus neatgriezties pie Hēroda, ...

Bīskaps

Bīskaps - uzraugs). var būt: pirmajos kristietības laikos - draudzes pārvaldītājs. pāvesta iecelta augstākā bīskapijas persona; Bīskaps tiek ordinēts kā katoļu, tā arī pareizticīgo baznīcās.

Dekāns (garīdznieks)

Pirmo reizi dekāna amats tika ieviests 7. gadsimtā, Franku karalistē, ar mērķi attīstījušos bīskapiju darbības sekmīgākai organizācijai. Dekāni reizi gadā inspicēja viņiem uzticētās baznīcas un kapelas, apmeklējot arī priesterus, bet pēc tam atskaitījās savam bīskapam. Vēlākos gadsimtos dekāna funkcijas paplašinājās - dekāns sasauca dekanāta kongregāciju, par svarīgākajām problēmām informēja bīskapu un piedalījās galvenajās diecēzes sanāksmēs.

Diakons

Diakons: pirmatnējā kristiešu draudzē: bīskapa palīgs karitatīvajā darbā, klēriķa pēdējā pakāpe pirms priesterības, priestera palīgs. Diakons tiek ordinēts kā katoļu, tā arī pareizticīgo baznīcās. Diakona uzdevums ir kalpot un palīdzēt priesteriem un bīskapiem liturģijā, krustību un laulību sakramentā, dievgalda izdalīšanā, sprediķot, sludināt evaņģēliju, kā arī veltīt sevi žēlastības darbiem. Katoliskā doktrīna māca, ka gan līdzdalības priesterībā pakāpes episkopātu un prezbiterātu, gan kalpošanas pakāpidiakonātu piešķir ar sakramentālu darbību, ko sauc par ordināciju, tas ir ordinācijas ...

Elku pielūgšana

Elku pielūgšana ir kristietībā, islāmā un jūdaismā ir nievājošs apzīmējums par novēršanās no Ābrama reliģijas Dieva par labu citiem reliģiskas pielūgsmes veidiem. Ebreju Bībelē tas aizliegts ar otro no Desmit baušļiem. Islāms aizliedz izmantot jebkādu dzīvu būtņu attēlus vai citādus to atveidojumus, lai nevarētu gadīties, ka sajūsma par pašu Dievu pārsviežas uz mākslinieku vai viņa radīto tēlu. Kristīgā baznīca dažādos laikos šo bausli definējusi, interpretējusi atšķirīgi. Atsevišķi reliģiskie novirzieni, it īpaši protestantu baznīcas izvairās no jebkādiem reliģiskiem tēliem, turpretī Roma ...

Indulgence

Indulgence bija kristietībā viduslaikos pastrādāto un pat vēl nepastrādāto grēku atlaišana par īpašiem nopelniem ticības aizstāvēšanā, vēlāk arī nopērkama par naudu.

Jazīdi

Jazīdi, zināmi arī kā jezīdi, ir kurdu etnoreliģiska grupa Irākā, Nīnavas reģionā. Jazīdi dzīvo arī Sīrijas ziemeļos, Turcijas dienvidos, Armēnijā un Gruzijā. Jazīdu kopskaits ir no 250 000 līdz 500 000. Pēdējos gados viņus smagi ietekmējis Sīrijas pilsoņu karš un ISIL asiņainās represijas, kas īpaši vērtas pret jazīdiem. Tāpēc vairākus tūkstošus liela jazīdu kopiena sastopama arī Vācijā.

Katoļu baznīcas hierarhija

Baznīcas hierarhija ir pēc garīdznieku amata pakāpēm posmotā baznīcas pārvalde. Tā kā Romas Katoļu baznīca kā sociālais institūts ir plaši attīstījies un sarežģīts, nosacīti, tās hierarhiju var sadalīt pa karjeras kāpnēm.

Lidojošais makaronu monstrs

Lidojošais makaronu monstrs jeb Lidojošais spageti monstrs ir mūsdienu parodija, Lidojošā makaronu monstra baznīcas jeb pastafarisma dievība. Pastafarisms ir sociāla kustība, kas veicina bezrūpīgu attieksmi pret reliģiju un iebilst pret apzinātās radīšanas un kreacionisma mācīšanu valsts skolās. Saskaņā ar tās piekritējiem, pastafarisms ir "īsta, likumīga reliģija, gluži kā jebkura cita." Pastafarisms ir oficiāli atzīta reliģija Nīderlandē un Jaunzēlandē - kur pastafarisma pārstāvjiem atļauts laulāties un kur 2016. gada aprīlī notikušas pirmās juridiski atzītās pastafariešu kāzas. Tajā paš ...

Logoss

Logoss ir jēdziens grieķu filozofijā un kristīgā teoloģijā. Sengrieķu valodā λόγος nozīmējot vārds, doma vai saprāts. Kristīgajā teoloģijā Logoss var būt Dieva prāts, Jēzus Kristus vai arī dievišķa persona. Metafizikā un analītiskā psiholoģijā logoss piesaukts traktātos par saprātu un "īstenību".

Lūgšana

Lūgšana ir ticīgā vēršanās pie Dieva, dieviem vai citām pārdabiskām būtnēm, kā arī šīs vēršanās kanonizēts teksts. Lūgšana bieži vien notiek pielūgsmes, slavēšanas, lūguma vai vienkārši savu domu izteikšanas veidā. Lūgšana bieži arī pieņem rituāla veidu.

Misticisms

Mistisks grieķu valodā mistikos un mistes ir noslēpumains un iesvētīts. Mistērija grieķu valodā misterion ir slepens rituāls vai slepena doktrīna tikai izredzētajiem.

Panahranta

Svētku dienas: 18. 31. augusts Ikonogrāfija: Dievadzemdētāja sēž tronī, klēpī, uz ceļiem tur Kristu un klausās lūgšanas, aiz Viņas svētie, tronis pavērsts uz labo vai kreiso pusi. Avoti: Salamana Pamācības 9:1-11, Mateja Evaņģēlijs 2:11, Damaskas Jānis Nosaukums: Dievadzemdētāja Theotokos; Meter Theou, Visšķīstā Panahrantos, Kiriotissa, Visaķēniņiene Pantanassa, Jaroslavļas Pečoras Panahrantos - Dievmātes ikonogrāfiskais tips, kurā Viņa sēž tronī vai dažkārt stāv troņa priekšā, ar Bērnu klēpī, kuru tur ar abām rokām. Šis Dievadzemdētājas tips akcentē Dievmātes ideju – Debesu Ķēniņiene un G ...

Sātans

Sātans rietumu kultūrā ir dēmons, ļaunuma un Dieva ienaidnieka simbols, kas kristīgā mitoloģijā tiek saistīts ar Luciferu, Antikristu, pūķi un velnu. Sātans aprakstīts un gleznots kā Dieva pretinieks, kritušais eņģelis, kas padzīts no debesīm. Reliģiskās tradīcijas vairākās formās pieņem Sātanu kā pārdabisku būtni, baznīcas varas un Dieva ienaidnieku, arī jūdaistu, kristiešu un islamistu kanona pretinieku. Sātans saistīts ar sātanismu, ķecerību un okultismu. Sātanisti godina vai pielūdz Sātanu.

Stigma

Stigma - rētas, brūces, zīmes rokās un kājās uz dzīva cilvēka miesas, kas atgādina Kristus rētas. Ar stigmatiem bija apveltīti ārkārtīgi dievbijīgi cilvēki. Svētajiem bijušas divējādas Kristus ciešanu zīmes - vieniem redzamas, citiem neredzamas, kuri jutuši tikai sāpes šajās vietās. Kad kristiešiem sāka parādīties stigmas, nav noskaidrots; taču Jaunās derības rakstos Jāņa evaņģēlijā, 20. nodaļā par to ir runāts kad Jēzus pārliecina neticīgo Tomu Vēsturiskos avotos Svētais Pāvils ir teicis:"Turpmāk man lai neviens nedara nepatikšanas. Es nēsāju savā miesā mūsu Kunga Jēzus Kristus ciešanu zī ...

Šamanisms

Šamanisms ir antropoloģisks termins, kas aptver ticējumus un rituālus sakariem ar garu pasauli. Tas iekļauj animisma priekšstatus. Tas ir izplatīts gandrīz visā pasaulē, galvenokārt Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā un Polinēzijā. Šamanisms daudzās pasaules vietās var atšķirties, tomēr jebkurā šamanismā centrālā loma ir ciešai saiknei un kontaktam starp materiālo un garu pasauli. Šamanisma speciālisti, kas ir izvēlēti kā starpnieki starp materiālo un garu pasauli, dēvē par šamaņiem. Šamanismā tiek veiktas īpašas prakses, lai kontaktētos ar garu pasauli. Šīm praksēm raksturīga pašhipnoze, apziņ ...

Ticība

Ticība ir pārliecība par kā patiesumu, atbilstību īstenībai, arī pārliecība par kā vērtību, nozīmi bez pierādījumiem, pārbaudes; paļaušanās ; pārliecība par dieva esamību; reliģija. Ticība kaut ko atzīst par patiesu, balstoties uz iekšēju subjektīvu pārliecību un neprasot pierādījumus. Ticībai nav obligāti jābalstās uz faktiem vai loģiku. Ticība ir stipra paļāvība uz netaustāmām lietām, kuras ir vai nu tagad, vai paredzamā, vai arī tālā nākotnē notiekošas. Ticība nav pilnīgas zināšanas par kaut ko, un tādēļ ietver arī cerību uz to, kas nav redzams. Dažkārt ticībai var vilkt vienādības zīmi ...

Ticības apliecinājums

Ticības apliecinājums jeb ticības apliecība ir kādas reliģiskas kopienas kopīgas ticības kopuma formulējums. Senākie ticības apliecinājumi kristietībā ir Apustuļu ticības apliecība un Nīkajas ticības apliecība, kas atsaucas Jaunās Derības evaņģēlijos un apustuļu vēstulēs. Musulmaņi ticības apliecinājumā - šahādā apliecina, ka Dievs ir vienīgais un, ka Muhameds ir pēdējais pravietis. Daļa jūdaistu kā savas ticības apliecinājumu lieto Piektās Mozus grāmatas vārdus:" Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs”.

Turīnas līķauts

Turīnas līķauts ir lina drāna, uz kuras var saskatīt ievainota vīrieša attēlu, kura brūces atbilst vietām, kurās tika ievainots Jēzus krustā sišanas laikā. Joprojām nav vienprātības par to, kā šis attēls radies. Tiek uzskatīts, ka tas ir Jēzus Kristus līķauts, kaut gan audekla vecuma noteikšana ar radiooglekļa metodi norāda uz viduslaikiem. Lina drāna glabājas Itālijas ziemeļos, Turīnas pilsētā, Sv. Jāņa Kristītāja katedrālē. Pirmo reizi līķautu atļāva fotografēt 1889. gadā ekspozīcijas laikā Turīnas katedrālē fotogrāfam Secondo Pia. Attēls daudz skaidrāk redzams kā melnbalts negatīvs nekā ...

                                     

Ābrama reliģijas

Ābrama reliģijas jeb Ābramiskās reliģijas ir monoteiskas ticības, kuru svētajos rakstos Ābrams tiek pieminēts kā ciltstēvs. Šis termins parasti tiek attiecināts uz kristietību, jūdaismu un islāmu.

                                     

Debesis (reliģija)

Debesis daudzās reliģijās un mitoloģijās ir vieta, kur dzīvo dievi, dievības, eņģeļi, džini un svētie. Daudzās reliģijās un mitoloģijās uzskata, ka dvēsele pēc nāves pārceļas uz debesīm. Tiek uzskatīts, ka debesīs atrodas paradīze, kas ir pretstats ellei vai pazemes valstībai. Daudzās reliģijās un mitoloģijās uzskata, ka debesis dalās septiņās daļās, no kā arī radies termins "septītās debesis". Doma par debess iedalījumu septiņās daļās ir radusies Senajā Divupē.

                                     

Persieši

Persieši ir irāņu tauta, kas runā persiešu valodā. Lielākā daļa persiešu dzīvo Irānā. Daudz persiešu mīt arī Turcijā un Irānā. Dominējošā reliģija ir šiītu islāms. Līdz 7. gadsimtam, kad Irānu iekaroja musulmaņi, dominējošā reliģija bija zoroastrisms. Terminu ‘persieši’ nereti attiecina arī uz citām Irānā dzīvojošajām etniskajām grupām, piemēram, uz beludžiem.

                                     

Kristieši

Kristieši ir kristietības piekritēji. Tiek lēsts, ka pasaulē ir aptuveni 2.2 miljardi kristieši. Pēc sekotāju skaita tā ir lielākā reliģija pasaulē. Aptuveni puse no kristiešiem ir katoļi, mazliet vairāk kā trešdaļa ir protestanti, 12% ir pareizticīgie, bet atlikušie ir citu konfesiju pārstāvji.

                                     

Dievība

Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu. Tās tiek attēlotas dažādos veidolos, visbiežāk kā cilvēkveidīgas būtnes. Dievībām pat tiek piedēvētas dabas parādības kā pērkons, plūdi, vētras un cita "dievišķa rīcība", un tās tiek uzskatītas par dažādu cilvēka dzīves jomu noteicējiem vai pārraudzītājiem.

                                     

Dievkalpojums

Dievkalpojums - ceremoniju un kulta darbību kopums, ko ticīgie veltī dieva pielūgšanai. Dievkalpojums ir garīdznieka vadīta un demonstratīva ticīgo reliģiozitātes izpausme. Dievkalpojumi notiek galvenokārt tempļos, dievnamos, baznīcās un citās tam paredzētās vai īpaši izveidotās vietās, kas ne vienmēr ir iekštelpās. Garīdznieks dievkalpojuma laikā izmanto svētos rakstus un bībeli.

                                     

Dogma

Dogma ir autoritātes noteikts princips, kas tiek pieņemts par neapstrīdamu patiesību. Tas ir ideoloģijas vai ticības sistēmas pamatā un nedrīkst tikt mainīts vai ignorēts bez visas sistēmas paradigmas ietekmēšanas. Visbiežāk par dogmām runā reliģijas kontekstā. Tās ir atrodamas kristietībā un islāmā.

                                     

Draudze

Draudze ir kādai baznīcai un konfesijai piederošu cilvēku grupa, kas regulāri apmeklē dievkalpojumus. Draudzē ietilpst dažādu vecumu un dzimumu pārstāvji, ja vien šai konfesijai nav kādi ierobežojumu.

                                     

Fetišisms

Fetišs ir objekts, kam piedēvē pārdabiskas spējas un kam, cilvēka veidotam objektam, ir spējas pār citiem. Būtībā fetišisms ir pārdabisku spēju un spēka piedēvēšana šim objektam.

                                     

Garīdzniecība

Garīdzniecība ir īpaši ordinēta kalpotāju kārta, kas veido kādas reliģijas garīgo hierarhiju. Kristīgajā baznīcā šajā terminā var ietilpt sludinātāji, mācītāji, priesteri, diakoni, mūki, klostera abati, kardināli, bīskapi, arhibīskapi, pāvesti. Dažādās konfesijās šie amati, amatu nosaukumi, to sadalījumi var krietni atšķirties. Jūdaistu garīdznieki tiek saukti par rabīniem, musulmaņu - par imāmiem, mullām.