ⓘ Izglītība Latvijā

Izglītība

Ar terminu izglītība parasti saprot gan zināšanu apgūšanu, gan arī šī procesa rezultātu. Mūsdienās izglītība parasti tiek asociēta ar valsts izstrādātu izglītības saturu un oficiālām, valsts akreditētām, savstarpēji hierarhiski saistītām izglītības iestādēm, kuras kopā veido izglītības sistēmu. Parasti tiek nodalīta formālā un neformālā izglītība. Latvijā izglītības likumā ir noteikts, ka formālā izglītība ir "sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dok ...

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības un zinātnes nozarē, kā arī sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas jomā. Izglītības un zinātnes ministriju politiskā līmenī vada izglītības un zinātnes ministrs. Izglītības un zinātnes ministrija tika izveidota 1918. gadā.

Interešu izglītība

Interešu izglītība ir bērna vai jaunieša iespēja attīstīt savu radošo potenciālu, lietderīgi pavadīt brīvo laiku, gūt jaunu pieredzi un iemaņas. Latvijas Izglītības likumā noteikts, ka interešu izglītība ir "personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības".

Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Politiskā līmenī vada Izglītības un zinātnes ministriju. No 1918. līdz 1940. gadam amata nosaukums bija - izglītības ministrs, no 1990. līdz 1993. gadam - tautas izglītības ministrs, no 1993. līdz 1994. gadam - izglītības, kultūras un zinātnes ministrs. Periodā no 1995. līdz 1996. gadam pastāvēja arī Izglītības valsts ministra amats un no 1995. līdz 1999. gadam - augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra amats.

Pirmsskolas izglītība

Pirmsskolas izglītība ir vispārējās izglītības pirmā pakāpe. Tās mērķis ir sekmēt bērna vispārējo attīstību un gatavību uzsākt sākumskolas posmu pamatizglītībā. Pirmskolas izglītību Latvijā, tāpat kā obligāto pamatizglītību, piedāvā vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes bērnudārzi. Pirmskolas izglītības programmas apgūst bērni 5-6 gadu vecumā. Ir arī tā saucamās "pilotgrupas". Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguves uzsākšanai ir obligāta. Pirmskolas izglītību bērniem ar speciālajām vajadzībām īsteno speciālajās pirmskolas izglītības iestādēs. Daudzās pirmss ...

Iekļaujošā izglītība

Iekļaujošā izglītība ir izglītības veids, kurš cenšas sniegt vienādas izglītības iespējas visiem neatkarīgi no tā, kādas ir cilvēka spējas, vajadzības, vecums un/vai veselības stāvoklis un citas atšķirības. Iekļaujošās izglītības mērķi ir mazināt barjeras, uzlabot rezultātus un izbeigt diskrimināciju. Latvijā ar jēdzienu "iekļaujošā izglītība" parasti saprot vienu no tās paveidiem - integrācijas izglītību, kas piedāvā pilnīgi sapludināt skolniekus neatkarīgi no skolnieku un skolu spējām un iespējām. Šādas pilnīgi integrētas skolas pasaulē tiek izmantotas reti un parasti tām tiek atlasīti b ...

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija bija Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša valsts dibināta Latvijas augstskola ar galveno ēku Imantas 7. līnijā 1, Rīgā un filiālēm Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī. Augstskolas pamatdarbības joma bija pirmsskolas, pamatizglītības, mūzikas un deju skolotāju, psihologu, iestāžu un uzņēmumu vadītāju un speciālistu sagatavošana. 2016. gada nogalē IZM pieņēma lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, to pievienojot Latvijas Universitātei LU.

Tālmācība

Tālmācība ir studiju forma, kas ir īpaši piemērota strādājošiem cilvēkiem. Latvijā tālmācība aktualizējusies 20. gs. 90. gados. Tradicionāli par tālmācību tiek saukta izglītības ieguves forma, kuras pamatā ir pastāvīgas studijas bez tieša un nepārtraukta kontakta ar mācību spēku. Saskaņā ar LR Izglītības likumu, tālmācība tiek definēta kā neklātienes izglītības paveids. Izvēloties tālmācību, pieaugušajam ir jābūt psiholoģiski gatavam rūpīgai studiju kursu apguvei, ir nepieciešams apzināties savas iepriekšējās zināšanas, spējas, intereses, vēlmes un vajadzības. Studējošajam ir jābūt gatavam ...

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija ir specializēta valsts augstskola Latvijā, kuras darbības pamatvirziens ir sniegt profesionālo un akadēmisko izglītību mūzikas vēsturē un teorijā, tā ir vienīgā šāda profila augstskola Latvijā. Tā ir viena no vecākajām Latvijas augstskolām un ir dibināta 1919. gadā kā Latvijas Konservatorija. Tikai pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā augstskolai tika piešķirts pašreizējais nosaukums. Akadēmijā mācās apmēram 600 studentu, strādā 22 profesori, 25 asociētie profesori un 35 docenti. 11 docētājiem ir zinātniskais grāds. JVLMA viesojušies un snieguši ...

UNESCO

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija ir specializēta ANO aģentūra. UNESCO dibināta 1945. gada 16. novembrī ar mērķi veicināt visā pasaulē miera kultūru, rosināt sadarbību un dialogu starp cilvēkiem un dažādām kultūrām, dot ieguldījumu nabadzības mazināšanā un veicināt ilgtspējīgu attīstību ar izglītības, zinātnes, kultūras un komunikāciju palīdzību. UNESCO pēc sava juridiskā statusa ir patstāvīga, autonoma starpvaldību organizācija un šobrīd tajā ietilpst 195 dalībvalstis. Tās ģenerāldirektore kopš 2017. gada rudens ir Francijas pārstāve Odrija Azuleja. UNESCO bud ...

Ebreji Latvijā (muzejs)

Muzejs "Ebreji Latvijā” ir muzejs Rīgā, kas pēta un popularizē Latvijas ebreju vēsturi, krāj un saglabā visas iespējamās liecības par Latvijas ebreju kopienu no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām. Muzejs dibināts 1989. gadā. Muzejs ir Rīgas Ebreju kopienas sastāvdaļa un viens no nedaudzajiem valsts akreditētajiem privātajiem muzejiem Latvijā.

Bērnudārzs

Bēnudārzs jeb pirmsskolas izglītības iestāde kalpo bērniem kā pāreja starp mājas izglītības un oficiālās izglītības iegūšanu. Otra bērnudārza definīcija paskaidro, ka tā ir izglītības iestāde, kas sagatavo bērnus nākamajam līmenim - pamatizglītības apguvei pamatskolā. Bērniem rotaļu veidā māca pamatprasmes un zināšanas, kā arī reizēm pasniedz parastas nodarbības. Lielākajā daļā valstu bērnudārzs ir daļa no pirmsskolas izglītības sistēmas. Iestādi apmeklē 2 - 7 gadu veci bērni, atkarībā no valsts likumiem. ASV un Kanādā, tāpat arī dažos Austrālijas apgabalos vārdu "bērnudārzs" lieto, lai ap ...

Baltijas skolotāju seminārs

Baltijas skolotāju seminārs bija pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijā, kas darbojās Rīgā, pēc tam Kuldīgā. Pirms tam jau pastāvēja Vidzemes bruņniecības uzturētais Vidzemes skolotāju seminārs Valkā un Valmierā, kā arī Kurzemes bruņniecības uzturētais Irlavas skolotāju seminārs.

Balvu amatniecības vidusskola

Skola dibināta 1991.gadā. Sākotnēji tā bija Balvu deviņgadīgā skola. Direktore Ināra Ņikuļina, direktora vietniece mācību darbā Sarmīte Cunska un direktora vietniece ārpusklases un ārpusskolas darbā Anastasija Ločmele. Pēc gada skola nomaina nosaukumu un kļūst par Balvu amatniecības vidusskolu BAV. Kopš 2001./2002. mācību gada skolas direktore ir Sarmīte Cunska.

Bērnu un jauniešu centrs "Laimīte"

Bērnu un jauniešu centrs "Laimīte" ir interešu izglītības iestāde, kura nodarbojas ar dažādu bērnu un jauniešu ārpusskolas aktivitāšu nodrošināšanu Rīgā. Iestādei ir divas struktūrvienības: blakus esošais Reģionālais sporta centrs "Sarkandaugava" un nometne "Vecāķi" Vecāķu prospektā. Pats BJC ir atvērts skolas laikā 9 mēnešus gadā, taču abas struktūrvienības vasarā darbojas.

Draudzes skolas

Draudzes skolas bija Zviedru Vidzemes laikā izveidotas draudžu novadu tautskolas, kurās uzņēma 14 - 17 gadus vecus muižu pagastu skolas beigušos skolēnus. Draudzes skolām piederēja valdības iedalīti zemes īpašumi un tās uzturēja savus skolotājus. Papildus luterāņu draudzes skolām pēc daļējas Vidzemes zemnieku pāriešanas pareizticībā izveidojās arī Vidzemes guberņas pareizticīgo draudžu skolas. Muižnieku pretestības dēļ Kurzemes guberņas teritorijā pēc 1875. gada lauku skolu likuma pieņemšanas līdztekus pagastu skolām izveidojās vienīgi atsevišķas draudzes skolas Dundagā, Valtaiķos un Skrun ...

Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola

Izglītības pirmsākumi Lielvārdē meklējami jau 1689. gadā. Turpmākajos gados Lielvārdē dažādās vietās un ēkās ir darbojusies draudzes skola, 2-, 4-, un 6- gadīgā pamatskola un nepilnā vidusskola. Pateicoties toreizējā skolas vadītāja Arvīda Alsupa neatlaidībai, 1945./1946. mācību gadā durvis vēra Lielvārdes vidusskola. Skolas ēka atradās Sarkanajā skolā Ozolu mājā. Ar katru gadu skolēnu skaits pieauga un skolas vajadzībām piemēroja vēl piecas privātās mājas: Strižuku māju Baltā skoliņa, Krastiņu māju, Zīderes māju, Poriešu māju. Mācību darbs tā turpinājās gandrīz 20 gadus. 1961. gadā toreiz ...

EXperiments

”eXperiments” ir Latvenergo koncerna erudīcijas konkurss 8. un 9. klašu skolēniem. Konkursā ik gadu savas zināšanas fizikā attīsta vairāk nekā 150 komandas. Risinot aizraujošus uzdevumus, ģenerējot idejas un pielietojot modernās tehnoloģijas, jaunieši praksē pierāda, ka visa pamatā pavisam noteikti ir fizika. Jau vairākus gadus konkursa fināla spēle tiek pārraidīta televīzijas raidījumā. 2013./2014. gadā konkurss paplašina vērienu, aizstājot līdz šim ierasto pusfināla kārtu portālā www.experiments.lv ar atlases spēlēm Latvijas lielākajās pilsētās. Ilggadējā un par tradīciju kļuvušā erudīci ...

Irlavas skolotāju seminārs

Irlavas skolotāju seminārs bija privāta mācību iestāde Irlavas pagastā no 1840. līdz 1900. gadam, kuras pamatuzdevums bija sagatavot latviešu skolotājus Kurzemes guberņas skolu vajadzībām. Semināra ēkas no 1839. līdz 1841. gadam par saviem līdzekļiem cēla un līdz 1900. gadam uzturēja Kurzemes bruņniecība. Šajā laikā seminārā izglītību ieguva 853 audzēkņi, no kuriem vairāk kā 700 vēlāk strādāja par skolotājiem.

Jauno ģeogrāfu skola

Jauno ģeogrāfu skola ir ārpusklases izglītības organizācija, kas apmāca Latvijas pamata un vidējās izglītības iestāžu skolēnus ģeogrāfijā, ģeoloģijā, vides zinātnē un tām radniecīgajās disciplīnās. Tā ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes struktūrvienība. JĢS 1975. gada 23. februārī dibināja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes studentu grupa Egila Birznieka vadībā. Kopš tā laika JĢS darbojusies nepārtraukti, mūsdienās saglabājoties kā viena no vecākajām ārpusklases izglītības organizācijām Latvijā. JĢS darbojas Rīgā, bet reģionālās jauno ģeogrāfu skola ...

Latvijas Atklātā matemātikas olimpiāde

Atklātā matemātikas olimpiāde ir Latvijas Universitātes A. Liepas Neklātienes matemātikas skolas kopš 1974. gada rīkota olimpiāde, kurā var piedalīties jebkurš laikus dalībai pieteikts 5. - 12.klašu skolēns. Ja olimpiādē vēlas piedalīties jaunāki skolēni, viņiem jārisina 5. klases uzdevumi. Olimpiāde radās, jo Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 5. kursa studenti nolēma rīkot republikas mēroga matemātikas olimpiādi, kurā varētu piedalīties ikviens skolēns, kurš interesējas par matemātiku, neatkarīgi no panākumiem Valsts matemātikas olimpiādes posmos. Otrs mērķis bija d ...

Pagastskola

Pagastskola vai pagasta skola bija pirmmācības skola zemnieku bērniem Krievijas impērijas Vidzemes un Kurzemes guberņās, kas tika izveidota saskaņā ar likumiem, kas atcēla dzimtbūšanu Kurzemes un Vidzemes guberņās. Mācības notikās trīs gadus. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pagastskolas bija visvairāk izplatītais skolu tips iepriekšminētajās guberņās. Pagastskolu dibināšana sākās pēc zemnieku brīvlaišanas, kas Kurzemes guberņā notikās 1817. gadā, bet Vidzemes guberņā 1819. gadā. Brīvlaišanas likumi noteica, ka Kurzemes guberņā uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir jānodibina 1 pagast ...

Rīgas bērnu dzelzceļš

Rīgas bērnu dzelzceļš, arī Latvijas bērnu dzelzceļš, bija viens no 52 PSRS strādājošiem bērnu dzelzceļiem, kurus pilnībā apkalpoja bērni, lai apgūst dzelzceļnieku profesijas. Šo dzelzceļu uzbūvēja un finansēja "Baltijas dzelzceļš", tā speciālisti vadīja Jauno tehniķu pulciņu, kurš gatavoja personālu darbiem Bērnu dzelzceļā. Dzelzceļa līnija atradās Rīgā, Mežaparka apkaimē. Latvijas bērnu dzelzceļš Mežaparkā tika atklāts 1956. gadā 25.jūnijā, uzsācis pārvadājumus 22.jūlijā, slēgts 1997. gada maijā. Sliedes demontētas 2002. gadā. Bijušo sliežu trase ar koka gulšņiem un piketu stabiņiem redza ...

Tautas augstskola

Tautas augstskolas bija no 1920. līdz 1940. gadam Latvijā izveidots ārpusskolas izglītības iestāžu tīkls pieaugušajiem iedzīvotāju izglītības līmeņa celšanai. Liels skaits strādnieku jauniešu, kuri pa dienu strādāja rūpnīcās, vakaros izglītojās mākslā, literatūrā, sabiedriskajās zinātnēs. Rīgas Tautas augstskolas organizētājs bija Jānis Aberbergs-Augškalns.

Uzdevumi.lv

Uzdevumi.lv ir mācību vadības platforma, kas piedāvā teoriju, uzdevumus un testus 1. - 12. klases mācību priekšmetos. Portālā reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju. Uzdevumi.lv tiek izmantots kā digitāls mācību rīks, kas paredzēts skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Portāla pamatā ir GenExis tehnoloģija, kas ļauj izveidot uzdevumus ar daudz dažādiem variantiem. Kopā portālā ar GenExis tehnoloģiju ir izveidoti vairāk nekā 10 000 uzdevumu variantu ar pareizajām atbildēm un skaidrojumiem, kas tiek parādīti pēc uzdevuma izpildes.

Ventspils Jaunrades nams

Ventspils Jaunrades nams ir interešu izglītības iestāde, kura nodarbojas ar dažādu bērnu un jauniešu ārpusskolas aktivitāšu nodrošināšanu Ventspilī.

Vidzemes skolotāju seminārs

Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā, vēlāk Valkā. Semināra pamatuzdevums bija sagatavot skolotājus Vidzemes guberņas draudžu skolu vajadzībām. Semināru no 1839. gada līdz 1881. gadam vadīja Jānis Cimze un pilnu mācību kursu tajā pabeidza 479 audzēkņi. Baltijas rusifikācijas periodā, nepakļaudamās valdības rīkojumam par pāriešanu uz krievu mācībvalodu, vācu muižniecība 1890. gadā slēdza Valkas skolotāju semināru. Pēc tam Vidzemes skolotāju seminārs ar krievu mācību valodu darbojās Rīgā, bet 1902. gadā Valmierā ...

Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress

Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress bija Kurzemes un Vidzemes guberņu latviešu skolotāju sapulce 1905. gada revolūcijas laikā Rīgā. Kongress notika no 1905. gada 23. līdz 27. novembrim Rīgā pēc LSDSP ierosinājuma, tajā piedalījās ap 1000 tautskolotāju. Kongress pieņēma lēmumu par pāreju uz latviešu valodu kā apmācības valodu skolās, kas stiprināja Latvijas autonomijas idejas.

Zinību diena

Zinību diena, dažreiz saukta arī par 1. septembri, ir diena, kurā Krievijā un daudzās citās pēcpadomju valstīs, tostarp arī Latvijā, atzīmē skolas mācību gada sākumu. Ja 1. septembris iekrīt sestdienā vai svētdienā, Zinību dienu pārceļ uz tuvāko darba dienu.